rikijs-tikijs
|
2011.12.27. - 02:44:22
bet es... es atrastos nekurienes vidū cerot noķert taksi. Saule cepina manus nu jau tā pabalējušos matus. Es knapi velkos, man apkārt ir tuksnesis un iespējams šur tur manāmi kaktusi, bet neesmu par to drošs. Labajā rokā es turu zaļu pudelī kurā ir degvīns, kas garšo pēc kaķu mīzeļiem, un es nemaz nebrīnītos, jo laukā tāču ir +45 grādi un es jau stumjos divas dienas. Kreisajā rokā es stiepju čemodanu. Noup... nea jūs kļūdaties, ja padomājāt ka tur ir nauda. Lai gan tā varētu būt nauda ko vel divas dienas atpakaļ vinnēju Casino un padirsu viena moteli ar zaļacainu blondīnu, kas atstāja no rīta zīmīti, ka mani patiesi mīlot. Man nacās tīt makškēri, jo pēc vētrainas ballītes es par šo un to nebiju samaksājis un man kabatā nebija neviena peso. Es paņemu savu čemodanu, ko vedu līdz visur ka trofeju, un to zaļo pudeli ar ļoti interesantu dzērienu, no kā vakar tik ļoti apreibu un momentāli atsledzos, ka nespēju atcerēties ko dariju. Jūs laikam jautāsies, kas tad īsti bija tajā čemodānā? Pirms aptuveni desmit gadiem es biju nolēmis nedzīvot tādu ierastu dzīvi, ka dzīvot ar vecākiem zem viena jumta un virtuāli meiģinot iepazīties ar sapņu princi uz balta zirga. Man viss apnika un es braucu pasaulē. Es apceļoju daudzas valstīs un katrā valstī par piemiņu pirku prezervatīvus. Ja, man bija pilns čemodāns ar vissdažādākiem prezervatīviem no visām valstīm kur pabiju. Ta nu tā palika mana vienīga pagātība. Es vienmēr biju par drošu seksu. Un luk kur mani tas noveda!
Esmu nekurienes vidū rozā brillēs sausu muti un bez peso kabatā. Es joprojam ceru, ka mani nostopes kāds čalis, kas gribētu mani precēt un atbrivot mani no nevainības kuru tā arī nebiju pa šiem gadiem pazaudējis.