koijots
|
2006.11.07. - 21:20:40
Nu gan es ar šo savu diskusiju "iegrābos". Gan jau kāds varbūt nodomāja: vai tikai par sevi neraksta? PALDIES DIEVAM - nē. Speciāli to "paldies dievam" īpaši uzsveru, jo tas nav mans, bet gan viņa (vai dabas) nopelns, ka mani vismaz šāda nelaime nav piemeklējusi : mazi puņķaini bērni man nepatīk pat pavisam parastā nozīmē, kur nu vēl..., doma par zoofiliju iztaisa riebumu, bet par nekro - šausmas. Bet tas neliedz man just līdzi (abstrakti, jo neviena paziņas ar šāda veida problēmu man nav) cilvēkam, kurš ir piedzimis ar šādu noslieci un kurš varbūt tiešām nezina, kā dzīvot un vai vispār ir vērts dzīvot. Jā, un ...mani mazliet izbrīna tas, ka geji, kuri taču paši, iespējams, dabūjuši ciest savas "citādības" dēļ, izrādās tik agresīvi un nespējīgi pat uz līdzjūtību pret tiem, kuriem, varbūt, ir vēl daudz daudz grūtāk. Jo, atkārtoju, mēs varam savu dabas doto citādību realizēt dzīvē, nevienam nenodarot ļaunumu, bet viņi ne. (Es te nerunāju par neliešiem, kas to dara). Un vēl: es pilnīgi noteikti zinu, ka, uzzinot par šā cilvēka problēmu, nenovērstos no viņa, bet visiem spēkiem mēģinātu palīdzēt. Nezinu, kā, bet darītu, ko varētu.