oomny
|
2010.03.10. - 21:27:11
stromata - par to kautrīgumu. palasi stāstus par maniakiem, izvarotājiem, sērijveida slepkavām vai cilvēkiem, kas pēkšņi vienā jaukā dienā ņem un apšauj veselu baru ļaužu un beigās paši nošaujas.
tur daudzi ir par tādiem cilvēkiem, ko visi draugi un kolēģi ir raksturojuši kā pieklājīgus un gaišus, priekšzīmīgus pilsoņus. un tad bladāc izrādās, ka šis jaukais cilvēks ir jau gadiem kādu ik pa laikam noslaktējis, izvarojis, gadiem turējis meitu pagrabā utml., vai arī pēkšņi ņem un apslaktē veselu bariņu uzreiz.
nē, es tak neņemu nopietni visu, kas internetā rakstīts, bet šī autore neraksta daiļliteratūru, man nav nekāda pamata apšaubīt šī stāsta patiesumu.
sign - kas vainas tēmai? manuprāt, ļoti īsta. par īstu cilvēku, par kuru gan infas nav daudz, bet tas mazumiņš, kas ir, ir ļoti trāpīgs skats no malas. daudz īstāka nekā, piemēram, dažas dziļi skapī esošu puišu taisītās tēmas "esmu iemīlējies hetereoseksuālī, ko man darīt?!", kur relatīvi trūcīgi paskaidroti situācijas apstākļi un iepriekšējā pieredze, lai diskusijas dalībniekiem vispār varētu rasties puslīdz adekvāti spriedumi.
angelius - es nevēlos šo tēmu tagad izvērst diskusijā par visiem iespējamajiem veidiem, kā veidojas orientācija un kas to ietekmē, es nezinu uz ko tu balsti savu viedokli, tomēr man šķiet, ka gan jau tu pats esi sastapis gana daudz tādu ļaužu, kas par homoseksuāliem ir kļuvuši dažādu dzīves līkloču, pārdzīvojumu rezultātā, un nevis no bērna kājas skaidri zinājuši, ka mīlēs tikai sava dzimuma personas.
leonora - JĀ, JĀ! kaut ko tādu es vēlējos dzirdēt. ok, es neesmu ne mediķis ne psihologs, bet tā jau laikam ir, ka čurāšanai gultā šādā vecumā ir kāds sakars ar psiholoģiskām traumām.