Vai attiecības var veidot mākslīgi?
krikshelsss
| 2008.12.08. - 17:22:14 | Peržiūrėta 1428 kartų
Vai attiecības var veidot mākslīgi? Jā! Kāpēc ne?
Mūsdienās viss tiek iegūts mākslīgi! Zinātne nepārtraukti attīstās, radot arvien jaunas tehnoloģijas, kas paver cilvēcei kādreiz pat neiedomājamas un brīnumainas iespējas. Cilvēku, kura veselība ir tik bezcerīgā stāvoklī, ka viņš eksistē gluži kā augs, ar īpašu aparatūru iespējams uzturēt pie dzīvības. Pateicoties dialīzes aparātam jeb mākslīgajai nierei, iespējams paildzināt cilvēka, kas cieš no akūtas nieru mazspējas, dzīvi. Jau gadiem tiek lietotas visdažādākās protēzes, kas ir mākslīgi instrumenti fiziski nepilnvērtīgu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai - cilvēkam var būt mākslīgi zobi, kas izskatās un pilda savas funkcijas gluži kā īsti, varbūt pat labāk! Tad jautājums - ar ko mākslīgais ir sliktāks kā īstais?
Medikamenti! Lielākā daļa sintezēti ķīmijas laboratorijās un to molekulu aktivitāte un līdz kar to efektivitāte bieži vien ir daudzkārt augstāka par dabīgās vielas analogu, kas sākotnēji tika iegūts no augu vai dzīvnieku valsts produktiem. Visas vakcīnas ir izstrādātas, lai mākslīgi radītu atbildes reakciju uz "svešajiem, nelūgtajiem viesiem" asinīs. Tā varētu turpināt bezgalīgi... Galu galā - pat pārtika, ko lietojam uzturā, augļi, dārzeņi, gaļa, lielākoties ir mākslīgi iegūti. Kurš gan nav dzirdējis par t.s. modificēto pārtiku! Ja pat cilvēku, tik sarežģītu organismu, var radīt mākslīgi, tad viss pārējais vairs neizbrīna!
Bieži vien izrādās, ka mākslīgi radītais ir kvalitatīvāks, lētāks, ērtāks un visādi citādi labāks par dabīgo. Salīdzināšanai - koka materiāls un pēc jaunākajām tehnoloģijām iegūta plastmasa. Nenoliedzami mūsu sadzīvē nozīmīgāku vietu ieņem plastmasa, jo pēc savām fizikālajām īpašībām tā daudz labāk ir piemērota dažādu priekšmetu un detaļu pagatavošanai nekā koks. Nu, re - un koks ir dabā augošs, bet plastmasa mākslīgi iegūta...
Kultivēti augi dod bagātīgāku ražu nekā šīs pašas sugas savvaļā augošie augi. Tad kāpēc gan arī cilvēku attiecības nevarētu kultivēt mākslīgi un iegūt labus rezultātus? Visiem pazīstams „dabīgais” attiecību attīstības modelis, kas sastāv no 3 fāzēm:
1.jeb iemīlēšanās fāze ir diezgan egoistiska padarīšana. Rodas simpātijas (labi vēl, ja abpusēji), kas vairojas un emocijas kļūst arvien stiprākas, kaisle, tāda pieķeršanās, ka cilvēks vairs nevar pat iedomāties savu dzīvi bez otra. Tad seko
2.fāze jeb mīlestība, kas ir mierīgāka, stabilāka par pirmo, tā raksturojas ar savstarpēju sapratni, cieņu, uzticību, un visbeidzot iestājas
3.fāze – pieradums, kad abiem vienkārši ir ērti un komfortabli kopā un nav īpašas vajadzības un vēlmes neko mainīt, bet nav arī sākotnējo emociju un kaisles.
„Mākslīgi” kultivētās attiecībās vienkārši nav pilnīgas pirmās fāzes, un, lai arī cik tas skumji neliktos –daļēji arī otrās... Tas nozīmē, ka rodas zināmas simpātijas, ir interesanti, jautri kopā pavadī laiku, bet šīs simpātijas paliek sākotnējā etapā, tās nepāraug lielākās un dziļākās jūtās, augstākā līmenī, ko definējam ar vārdu "mīlestība" , nav spilgtu emociju un kaisles, tātad tiek apieta iemīlēšanās fāze, bet ir ērta un patīkama kopā būšana. Jā, zināma burvība zūd, jo nav tik spēcīgu emociju, kaisles, bet šāds attiecību attīstības modelis aiztaupa arī daudz ciešanu. Cilvēki šādās attiecībās vēsāk raugās uz lietām, vieglāk pieņem tik būtisko principu, ka mums šajā pasaulē nepieder nekas un neviens un tātad pret otru cilvēku nevar izturēties kā pret savu īpašumu, un visbeidzot – šādās attiecībās valda harmonija tāpēc vien, ka abi zina – viņi ir izvēlējušies viens otru uz nenoteiktu laiku, nav jābaidās, ka noplaks vai pavisam zudīs spēcīgās jūtas, jo tādu vienkārši nav, un nevar pazaudēt to, kā nav... Ir tikai klusa simpātija vienam pret otru un ērta un patīkama kopā būšana, kas, ja paveicas, pēc laiciņa tiešām pāraug mīlestībā.
Šādu attiecību pluss ir arī tāds, ka šķiršanās nav tik sāpīga kā „dabīgajā” attiecību modelī, jo, lai arī izveidojas zināms pieradums vienam pie otra, abi apzinās, ka ir doti viens otram tikai uz laiku, ka neko nevar sev paturēt mūžīgi, un ja attiecības ir sevi izsmēlušas, vienkārši jābūt pateicīgiem zvaigznēm par to, ka ir bijis lemts būt kopā (neatkarīgi no tā, cik ilgi). Šajā kopā pavadītajā laikā ir gūta zināma dzīves pieredze, abi ir viens no otra kaut ko iemācījušies un guvuši, un, nu, mierīgi uztverot faktu, ka vairs nebūs kopā, gatavi doties uz priekšu bez jebkādas aizvainojuma sajūtas, dusmām vienam pret otru un ir pilnībā atvērti tam, kas zvaigznēm šoreiz padomā...
Tātad – mākslīgais vai dabīgais? Izvēle pastāv vienmēr, jautājums tikai - vai cilvēka nākotnes vīzija nav pārāk romantiski „rozā”, jo tā vietā, lai gaidītu savu princi / princesi, dažkārt ir lietderīgi uzņemties iniciatīvu, uzņemties vairāk atbildības par savu likteni un pacensties radīt kaut ko savām rokām, šajā gadījumā – izaudzēt mākslīgi mīlestību, kas var izrādīties nebūt ne sliktāka par dabīgi uzdīgušām jūtām, varbūt pat ar dziļāku un spēcīgāku sakņu sistēmu...