maikls
|
2008.06.16. - 15:40:45
Reliģijas, baznīcas un sektas ir interesants fenomens. Tā kā es nekad neesmu spējis tā vienkārši kaut kam ticēt, tad mani ļoti fascinē fakts, ka daudzi cilvēki cieši turas pie šādas vai tādas ticības. Neredz pretrunas, neredz melus un liekulību, neredz citas "patiesības", neredz cilvēcību tajos cilvēkos, kurus atbilstoši savai ticībai viņi ir pasludinājuši par dēmonu/sātana apsēstiem vai tamlīdzīgi...
Laikam jau tā vienkārši ir vēlme būt labam un pareizam, būt īpašam jeb īpašai cilvēku kopienai piederošam. Kad cilvēkam nav iekšējās autoritātes, kad viņš nav atradis patiesības un spēka avotu sevī, tad viņš to meklē ārpusē - baznīcā, cilvēku grupā, prestižā, naudā. Kad cilvēks nejūtas vērtīgs un labs tāds, kāds viņš ir, tad viņš cenšas pildīt noteiktus rituālus, atbilst noteiktām prasībām, izpelnīties atzinību un cieņu.
Visas baznīcas pārtiek no šādiem mazvērtības sajūtas mocītiem, nelaimīgiem cilvēkiem, un šī iemesla dēļ visas baznīcas cilvēkus par tādiem cenšas pataisīt.