janisl202
|
2007.11.12. - 14:52:30
Darījumi ir darījumi. Ja esi apņēmies strādāt konkrētu stundu skaitu pēc konkrēta grafika - tas ir jāpilda. Es lieliski apzinos, ka 8 stundas ir par daudz priekš manis, tādēļ esmu atradis darbu ar 7 stundu garumu. Tāpat es zinu, ka esmu pūce, tādēļ atradu darbu, kurš sākas 14:30. Kā rezultātā gan darba grafiks, gan ilgums ir man piemēroti. Nesaprotu cilvēkus, kas iestājas darbā, kuru viņi paši nespēj izpildīt. Par kādu toleranci var runāt, ja cilvēki apņemas, bet neizpilda. Es esmu pat ļoti tolerants, vienkārši biznesā nav nekā personīga. Es varu izlamāties pa darba darīšanām, bet tas nenozīmē, ka privāti ar šo cilvēku nerunāšu, darbs ir darbs un privāti ir privāti. Nav jājauc tās lietas. Privāti es saprotu, ka vieglāk ir dēļ katrām iesnām mājās palikt, bet ja es vadu uzņēmumu - tas pasliktina rādītājus, kas savukārt nozīmē, ka esmu slikts priekšnieks, ja nevaru nodrošināt normālu darba režīmu, ja sācies ārkārtas režīms ar papildus darbiniekiem vai no brīvdienām atsauktiem darbiniekiem vai darbība nepilnā režīmā, kad kaut kāds darbs vienkārši tiek iekavēts. Ja cilvēks nonāk slimnīcā - protams, ka es nesiešu bumbas klāt - tā ir objektīvi pamatota situācija, kurā jādomā, ka savādāk nevarēja, es neprasu neko neiespējamu. Ja ir pietiekami pamatoti iemesli, kam nav regulāras tendences - kādi iebildumi man var būt?