koijots
|
2008.09.22. - 18:00:58
Nu, krīzes apstākļos vientuļš pensionārs ar nelieliem, bet stabiliem ienākumiem nav pats izmisušākais cilvēks. Ja vien nav "palaimējies" dzīvot saimnieka mājā, vai arī zālēm nav nepieciešamas milzīgas summas. Bet, ja dzīvo savā mājiņā vai dzīvoklī ar krāsns apkuri, tad jau nemaz nav tik traki. Daudz bēdīgāk ir tiem, kuriem nav ne darba, ne kādu citu ienākumu. bet par dzīvokli jāmaksā, bērni jāskolo. 90 -tajos gados starp maniem paziņām bija vairāki cilvēki, kuri dzīvoja uz izmisuma robežas. Diez kas nav, ja nezini, vai algas dienā ko saņemsi vai nē. Varbūt baros ar solījumiem, ka pēc nedēļas, tad pēc divām... tad vispār nekā. Es arī to pieredzēju, tikai, paldies Dievam, tas bija otrs darbs (t.s. haltūra), kur beigu beigās man tā arī palika parādā uz mūžu 35 Ls, kas toreiz bija tīri pieklājīga summa. Toties pamattdarbā es zināju, ka nauda noteiktajā dienā būs. Nu ko, atliek cerēt, ka šoreiz tik traki nebūs!