Attiecības, laulība un, līdz nāve šķirs / 40

rendija | 2008.05.08. - 21:46:09 | Peržiūrėta 9881 kartų

gribētos, indivīdi, jums apjautāties, vai jūs tagad, nākotnē- jelkad varat iedomāties sevi kā cilvēku, kurš līdz mūža galam mīl, ciena, vēlas izdzīvot savu likteni ar vienu konkrētu cilvēku blakus? Tīri teoretizējot.

Vai homoseksuāļu aprindās tā būtu utopiska iegriba? Griez kā gribi, jo vairāk iepazīsti šo vidi, jo ērmīgaka aina rodas. Un dažbrīd šķiet, ka labāk i nezināt neko. Tad vēl kaut kā var naivi cerēt...

:), nu ok, ir izņēmumi. Ir. Es ceru.

lindaf | 2008.05.11. - 00:52:09

Cilvēki ir dažādi, un viņu dzīvesstāsti atšķiras - bet es neticu ne mirkli, ka būtu kāda visparēja atšķirība starp to, kādas attiecības spēj un vēlas veidot hetero un homocilvēki. Toties man ir skaidrs, ka valstīs, kur vairums homocilvēku dzīvo skapī, slēpj un kaunās par savu orientāciju nevar normāli attīstīties viendzimumu pāru kopdzīve, ģimenes veidošana un bērnu audzināšana. Par to jau ir mūsu cīņa - lai mums būtu tādas pašas iespējas kā visiem pārējiem veidot savas ģimenes, gūt valsts atbalstu tām, nebaidīties, nekaunēties, neslēpties... ja mēs to gribam! Visa statistika rāda, ka valstīs, kur tiek atzītas viendzimuma partnerattiecības vai laulības LGB cilvēku kopdzīves arī kļūst stabilākas.
Tas, protams, nenozīmē, ka visi jaunībā satiek savu vienīgo un nodzīvo laimīgi līdz mūža galam... mēs taču zinām, ka apmēram puse no visām laulībām tiek šķirtas, un kāpēc gan LGBT statistika būtu savādāka? Tomēr, nopietnas attiecības neizveidosies ja abi cilvēki, kas tajās dodas nav pārliecināti, ka tas ir nopietni un, ja viņi savus solījumus neizsaka no sirds.
Es esmu kopā ar savu otro pusīti jau 11 gadu, vasarā būs pagājuši 9 gadi kopā reģistrējām savas attiecības (Zviedrijā). Pa šiem gadiem ne vienmēr viss ir bijis rožaini - bet man nav šaubu, ka es viņu mīlu vairāk šodien nekā 1999.g. Mīlu vairāk, jo tik daudz mūs vieno, esam pārbaudījušas viena otras lojalitāti, esam tik daudz kopā veidojušas un darījušas, esam kopā augušas... protams, nekad nevajag teikt nekad, bet man ir ļoti grūti iedomāties, ka mēs jebkad izšķirtos. Tas tā, Rendij - cerību ieviešanai :)

dolcega20 | 2008.05.11. - 00:57:49

Mīlestība ir mūžīga, tikai mainās mīlētāji

koijots | 2008.05.12. - 21:15:51

Dolcega20... +10 :-))))) labi pateikts!

puuceens | 2008.05.12. - 21:54:45

Linda, skaisti uzraxtīts! :) Domāju tas "cerību ieviešanai" ne vien rendijai, bet arī visiem citiem skeptiķiem, kādu nav maz :(
Es arī ticu, ka ir iespējams diviem cilvēkiem izveidot noturīgas attiecības, ja vien mēs paši nebaidīsimies tās veidot. Atliek vien spert pirmos soļus, lai iemācītos staigāt, skriet, lēkāt utt. :)

rendija | 2008.05.12. - 22:03:56

neesmu sķeptiķe. Es vēl tikai mācos... :))

sempron | 2008.05.12. - 23:39:22

Piekrītu tam ka nekas nav mūžīgs. Šai sabiedrības daļā attiecības ir kā marinēti gurķi!

kailaamaha | 2008.05.13. - 08:26:40

Nu nezinu... es turpinu ticēt un ticēšu:) JO savādāk laikam nav vērts attiecības sākt.

leonora | 2008.05.13. - 12:29:05

man liekas, ka pieradums sasaista divus cilvēkus uz ilgu laiku.
Nodzīvo kopā, pierod viens pie otra.

koijots | 2008.05.15. - 20:15:14

Es gan tā īsti nesaprotu, kā var gribēt attiecības līdz mūža galam tikai ar vienu cilvēku. Man domāt - jo vairāk, jo labāk! Vecumā vismaz būs ko atcerēties! :D

princis | 2008.05.15. - 20:17:34

koijot... vai tad Tu dziivi uztver kaa izklaides laukumu... ?Atcereesies ,bet buusi vientulss...

koijots | 2008.05.15. - 20:33:25

Princi, tas jau man joks tikai... Patiesībā es it labi saprotu Rendijas patreizējo noskaņojumu, ierosinot šo diskusiju. Viens patiešām tuvs cilvēks ir nesalīdzināmi labāk, kā daudzi gadījuma partneri. Bet, ja nesanāk ideālais variants, jāņem no dzīves, ko var...

koijots | 2008.05.15. - 20:34:49

T.b - tas viens ideālais partneris jāsalasa no daudziem maziem gabaliņiem! :D

princis | 2008.05.15. - 21:00:21

Tur jau taa lieta teemas tiek skartas nopietnas,bet lielaakaa dala mul,k,i metaa atbildot.

maikls | 2008.05.15. - 22:16:31

Kā mans draugs saka - saskaitot nulles, kopsumma ir nulle (tā bija atbilde uz pēdējo koijota komentāru).

alders | 2008.05.15. - 22:28:45

Nezinu vai tās ir līdz nāve mūs šķirs, bet tik un tā tas ir lieliski! :)

koijots | 2008.05.16. - 08:12:47

Maikl, kad tu mirsi, par tevi sēros tikai viens cilvēks, bet mani pieminēs kāds simts! :D

rendija | 2008.05.16. - 09:42:03

Koijot, tad jau tu seksā esi nepārspējams. Kā likums cilvēks savus mazbrīža mīļākos aizmirst jau pēc gada.

leonora | 2008.05.16. - 10:10:59

es gan daudzus jaunibas dienu partnerus atceros pat pēc daudzajiem gadiem.

maikls | 2008.05.16. - 10:41:53

Ceru, ka par mani nesēros neviens; es negribu būt iemesls sērām. Nāve ir jāsvin, par to ir jālīksmo, nāve ir tas pats, kas izlaidums. Mūsu senči to sapratu un bēres bija svinības, nevis gaudošana un sevis žēlošana kā tas ir mūsdienās.

koijots | 2008.05.16. - 10:53:51

Rendij, es, protams, mazliet pārspīlēju savus "varoņdarbus" seksā! Gluži 100 jau nu tomēr nebūs! :D Ja tagad nomirtu, par mani, iespējams, noslaucītu kādu asaru dažas sievietes. Jaunībā biju tīri simpātisks un sievietēm patiku. Ar džekiem sāku saieties, kad "manas rozes jau vītušas", tāpēc "skopo vīrieša asaru" nebūtu daudz. Turklāt lielākā daļa, ar kuriem esmu sagrēkojis, nemaz neuzzinātu par manu nāvi, jo viņi jau nezina pat manu vārdu! :D (Koijots, sajūtinājies no domām par savu nāvi, žēli raud un ar spalvainajām ķepiņām slauka asariņas :D:D:D)