maikls
|
2008.05.07. - 15:54:01
"Katram parastam mirstīgam ir vēlme pēc savas ģimenes , nācijas , valsts , teritorijas" - acīmredzot es neesmu parasts mirstīgais. Tik tiešām, neesmu ne parasts, ne mirstīgs, un man jau liekas, ka visi cilvēki ir tādi (neparasti un nemirstīgi). :))
Man nevajag ģimeni tās tradicionālajā izpratnē - man pārpārēm pietiek ar vienu cilvēku, kas mani mīl. Man noteikti nevajag nāciju, valsti vai teritoriju, ko saukt par savu, jo es par saviem uztveru visus pasaules cilvēkus un planētu Zeme kopumā. Tas, ka man ir gadījies piedzimt šeit un šajā laikā, nedod man tiesības šo iekārtu un šo teritoriju, un cilvēkus man apkārt nostādīt augstāk par jebkuru citu zemi, tautu, rasi.
Un es zinu, ka nevienam cilvēkam nav vēlme pēc savas tautas vai valsts - cilvēku patiesā vēlme ir pēc mīlestības, sapratnes, mājas izjūtas. Un šai izjūtai pēc būtības nav nekādas saistības ar cilvēku ārējām pazīmēm un īpatnībām, tas, ka cilvēki šādu saistību izliekas redzam (sava tauta, sava valsts), ir tikai ilūzija un kopēji maldi, kā arī nedrošības sajūta. Bet šīs nedrošības sajūtas sakne tieši meklējama citu cilvēku nosaukšanā par svešiem un nespējā saskatīt to, kas vieno visus cilvēkus.
Pats fakts, ka cilvēks sevi identificē ar kādu tautu vai valsti, ir vardarbība, jo tādējādi tiek mazināts cilvēciskums un uzsvars tiek likts uz nesvarīgām ārišķībām, tiek mazināta dzīvības vērtība. Visas struktūras, visas atšķirības ir prāta radītas blēņas, tā ir šizofrēnija, tas nav nekas reāls. Reālitātē ir tikai dzīvi, kaili cilvēki, kuri visi bez izņēmuma ir tādi paši kā es, un ikviena šī cilvēka dzīvība ir simtsreiz svarīgāka par jebkuru prāta radīto struktūru (valsts, reliģija, "mana tauta", "mana zeme").