wizard
|
2007.06.17. - 20:24:23
Lai gan atklājot šo diskusiju man bija mērķis uzklausīt citus, nevis pašam izteikties, izteikšos arī es mazliet.
Es esmu kategoriski pret koncepcijām, kas nosoda nāves sodu kā tādu, izejot no ’’vērtībām’’.
Pirmkārt, reliģiskie apsvērumi nevar kalpot par loģisko pamatu iebildumiem pret nāvessodu, jo valsts ir atdalīta no baznīcas, un šai pēdējai nepieder nekādas likumdošanas tiesības. Mani pārsteidz, ka vesela virkne homoseksuālo personu šajā jautājumā apelē pie reliģiskām vērtībām, lai gan konsekventa šo vērtību ieviešana likumā nozīmētu arī kriminālatbildības par homoseksuālismu atjaunošanu.
Otrkārt, arguments par ’’cilvēktiesībām’’ arī nav pamatots, jo ir noziedzīgi nodarījumi, kas apdraud pašas cilvēktiesības tik lielā mērā, ka par tiem ir pamats piemērot nāves sodu. Kas arī vairākkārt notika. Piemēram, hitleriskās Vācijas vadoņus pakāra, Staļina slepenpolicijas vadītāju Beriju nošāva. Manuprāt, šie nāvessoda piemērošanas gadījumi ne tikai stiprināja cilvēktiesības, bet vispār bija nepieciešami, lai parādītu visiem iespējamajiem gribētājiem, ka pārkāpt cilvēku pamattiesības ir vienkārši bīstami.
Treškārt, brīvības atņemšana arī ir cilvēktiesību ierobežošana, kā jau jebkurš kriminālsods. No šī viedokļa raugoties, jāatzīst, ka vispār nevar nevienu sodīt. Tāpēc domāju, ka drīzāk ir jārunā par samērīgumu starp vainīgā nodarīto kaitējumu citu personu tiesībām un kaitējumu, ko nodarām mēs viņam.
Pasaulē ir diezgan daudz cilvēku, kas ir sasnieguši tik lielu degradācijas pakāpi, ka vairs nav labojami. Viņi ir jāiznīcina, un nevienam par saviem līdzekļiem viņi nav jāuztur.
Minēto apsvērumu dēļ es atbalstu piekto variantu.
Uzskatu, ka pašlaik, kad praktiski visu valstu režīmi neatspoguļo tautas gribu, tādi politizēti noziedzīgu nodarījumi sastāvi kā terorisms un valsts nodevība nedrīkst kā sekas paredzēt nāvessodu.