emija
|
2016.03.10. - 22:07:13
Es atkal nesaprotu kā strādā homoseksualitāte un man nav pārliecības, ka es to varēšu saprast
. Bet nu labi - aseksualitāte pati par sevi ir kārtējais umbrella termins un tai apakšā paiet diezgan plašs spektrs (un nav forši pateikt, ka tas ir kārtējais "special snowflake" un nav ko izgudrot velosipēdu) - es arī to varētu pateikt par dažu labu "spektru", bet neteikšu.
Tā ir zināma atklāsme līdz kuras apjaušanai var būt zināms ceļš ejams, kas dod zināmu pieredzi - un šīs pieredzes esamība, manuprāt, dod tiesības piedalīties dajebkādās diskusijās? (vai arī ateisti nevar runāt par reliģiju un veģetārieši par gaļas ēdieniem?).
Un pats galvenais, tas nav par seksu un "caurumiem", kā te viens pateica. Tas ir par "pievilkšanos" (nevis pie stieņa bet savstarpējo). Vai katram no šī foruma dalībniekiem vienmēr ir bijušas jūtas pret personu, ar kuru ir bijušas dzimumattiecības? Vai šādu jūtu neesamība tām liedza stāties "sakaros"? Tāpat arī ar aseksualitāti - Tevi vienkārši nesaista neviens no dzimumiem - bet tā pa īstam - kas atsevišķos gadījumos var izslēgt seksuālo dzīvi vispār, bet kādos citos - nē, bet vienkārši nav tā "klikšķa". Nu un jā, statistiski, aseksualitāte ir vidēji 15 reizes biežāk sastopama starp sievietēm nekā vīriešiem (iemesli, laikam nebūtu jāskaidro). Konkrēti par sevi - drošā vidē es dažreiz atļaujos paflirtēt ar vīriešiem (tad, kad es pilnīgi droši zinu, ka viņi nezina, ka esmu transseksuāla sieviete), bet vīrieša pieskāriens kā tāds man izsauc šermuļus.