alvils
|
2009.08.28. - 23:22:19
Nu galīgi nepiekrītu ht100 viedoklim, ka dillema ir starp liberālismu un policejisku valsti. Totalitārie režīmi (abos bija nosaukumi sociālists) bija kaut kas ļoti īpašs un ir ļoti grūti atrast jelkādas to saistības ar sociāldemokrātisko kustību, kas ir ļoti normālas partijas kā leiboristi Lielbritānijā vai Obamas demokrāti ASV vai latviešu Raiņa - Kalniņa sociāldemokrāti (kas ir vecākā latviešu politiskā partija no 19.gs beigām, visās pirmsakara Latvijas 4 Saeimās tā vienmēr ieguva gan visvairāk balsu, gan arī Saeimas priekšsēdētāja amatu; palasiet arī pirmskara dzīvojošo atmiņas - daudziem bija simpātijas pret tiem) vai kaut vai izslavētie skandināvu sociāldemokrāti. Tākā - ht100 izvirzītā dilemma diezin vai ir aktuāla, aktuāla ir izšķiršanās starp labējām un kreisām partijām, pie kam - tradicionāli gejiem vairāk palīdz kreisās partijas, kas zem sevis ņem visus ’pabērnus’ - sākot ar gejiem un beidzot ar imigrantiem, un kā rāda Eiropas parlamenta vēlēšanas - tad par šo humānismu arī dabū dažkārt ciest.
Un ļoti apšaubu, ka mūsdienu Krievijas komunisti Zjuganova vadībā kāro pēc policejiskas valsts (to viņi dabū šad un tad izbaudīt) - varbūt tajā partijā ir kādi veči, kas par to sapņo, bet tos atskaitot - komunistu partija Krievijā tomēr ir vienīgā reāli strādājošā opozīcijas partija, kas arī vienīgā var cerētu uz kādiem nebūt panākumiem sacensībā ar Putina partiju. Un to derētu ņemt vērā vērtējot SC darbību - neticu, ka Rubiks būs gatavs nomest savas komunista idejas, lai pēkšņi sadarbotos ar labējiem oligarhiem no citas valsts, neticu. Un vēl - var jau atšķirt liberālismu ekonomikā (brīvais tirgus vs komandekonomika) un sociālo liberālismu (konservatīvās vērtības vs cilvēka brīvības) - Bušs ir spilgs piemērs kā brīvā tirgus piekritējs var īstenot policejiskas valsts principus (CIP cietumi, FISA likums par noklausīšanos, brāļošanās ar konvervatīvām baznīcām, tiesnešu padzīšana pēc politiskiem uzskatiem, utt. utt.), Votergeita ir cits piemērs, kas pierāda, ka vismaz ASV brīvā tirgus - labējās partijas īstenībā ir ne pārāk respektē cilvēka brīvības un tiesības.
Un identitāte manuprāt ir katra kultūras jautājums, vienkārši interesanti ir iepazīties ar savas vai citas tautas kultūru, cita lieta - vai sabiedriskā kārtība valstī pieļauj, ka cilvēkiem ir pietiekoši līdzekļu tam - kaut vai lai nopirku kādu grāmatu vai apceļotu savu zemi. Skaļie nacionālisti labprāt izmanto identitāi, lai panāktu savas intereses. Tā vien gribas pajautāt - kur ir problēmas latviešu partijām virzīties uz kreiso pusi - pieprasījums taču itkā ir, bet laikam jau ir cilvēki, kuriem tas nav izdevīgi.