Vartotojas
Slaptažodis

Vīrs noliedz, ka ir gejs / 40


krista92 | 2009.08.04. - 18:39:37 | Peržiūrėta 11071 kartų

Esmu precējusies 10 gadus. Pirmie divi pagāja ciešami, pēc tam mūsu attiecībās bija arvien mazāk seksa, ar lieliem pārtraukumiem - dažas reizes gadā. Nu jau intīmu attiecību nav bijis gandrīz 3 gadus. Es varēju censties jebkā, vienmēr tika atrasts iemesls - galva sāp, nogurums, stress, krīze u.t.t. Sākumā domāju, ka ir kāda cita... Uzgāju viņa telefonā sms, kurās kādu personu uzrunā par mīļumiņu, sūta bučas. Šī kāda persona izrādījās vīrietis. Nu jau vairākus gadus turpina šāda veida sarakstes ar vīriešiem - pazīstamiem, nepazīstamiem - jebkādiem... Teksti nepārprotami liecina par homoseksuālām interesēm - mīļvārdiņi, bučiņas puišiem u.tml. Arī datora history atradu, ka ir meklēti geju foto un video. Seksa mūsu ģimenē nav - tas neesot svarīgākais, pēc viņa vārdiem.
Nu jau pusgadu esmu uzsākusi attiecības ar sev līdzīgu, t.i., heteroseksuālu vīrieti, pretējā gadijumā būtu sajukusi prātā bez mīlestības, uzmanības, intereses pret mani, kad visu laiku tiku atgrūsta...
Vīrs to zin, bet tā vietā, lai mani saprastu, pārmet, ka es nedomājot par mūsu kopīgo bērnu un bojājot viņam dzīvi. Un nekad mūžā viņa bērns nedzīvošot ar citu vīrieti. To, ka ir homoseksuāli orientēts, pilnībā noliedz. Šādas sarakstes neesot absolūti nekas, tās neko nenozīmējot... ar sveci es nevienam klāt neesot stāvējusi... Ir nepatīkami, ka uzskata mani par muļķi, kas neko nejūt un neredz. Domā, ka ir tik slīpēts, ka visu var noslēpt. Kad saku, ka heteroseksuālis nekad nesauks citu vīrieti mīļvārdiņos, nesūtīs bučas - nemaz neklausās. Ar viņu viss esot ok, bet sekss neesot bijis, visu laiku esot stress darbā, naudas problēmas, kas nomāc. Viņš ir jauns... nav pat vēl 30. Neticu, ka tik jaunam vīrietim nav vajadzības pēc intimitātes vairāku gadu garumā...
Esmu nonākusi līdz tam, ka vēlos šķirities. Kategoriski man tiek paziņots, ka es nožēlošot, ja sniegšu prasību tiesā, stāvus tikšot iedzimta zemē... Bērnam ir viena māte un viens tēvs - un vecākiem jādzīvo kopā.
Egoistiski. Un man nolaižas rokas. Vīrs, kad cenšos ar viņu runāt par homoseksualitāti, kļūst agresīvs, rupjš, saka, ka mana vieta esot trako mājā un es neesot īsti normāla...
Viņam ir draugs, kurš arī noliedz savu homoseksualitāti, taču nenoliedzami tāds ir - viņi kopā pavada lielako dienas daļu, praktiski visu dara kopā, arī ceļojumos dodas kopā (gulta vienmēr viesnīcās tiek rezervēta viena uz abiem), raksta manam vīram, kā skumst pēc viņa u.tml.
Ko darīt, kā rīkoties? Kā lai pārliecina vīru nekaunēties no tā, kas viņš ir? Kā lai ieskaidro viņam, ka ari man ir tiesības uz dzīvi - tādu, kas ir atbilstoša maniem uzskatiem, ka negribu but viņam mugura, aiz kuras slēpties, sabiedrībai zīmējoties, ka, redz - ir sieva un ir bērns - tātad ar mani viss ir kārtībā, neesmu gejs...
Negribas, ka mani izmanto. Bērns viņu ļoti mīl. Viņš bērnu arī. Netaisos kaut kā ierobežot viņu tikšanās, abi ir laimīgi kopā. Uz kompromisiem vīrs neiziet. Piedāvāju, ka var ar bērnu tikties kaut katru dienu, bet nē - ģimenei esot jādzīvo kopā un visas tās geju padarīšanas ir mans slimīgais murgs.
Kāds ir jūsu viedoklis par konkrēto situāciju?
Paldies!
Atsakymai (61)
1234
yopal | 2009.08.06. - 21:13:07

krista92 Te nu ir īstākā vieta kurā tev dos labākos padomus pasaulē ! Jau vesels bars laulātie un laulātās saradušies un dod padomus    


Nežēlo simts latiņus +- un sarunā kārtīgus vīrus kuri atrisinās problēmiņu vismaz tādā mērā,ka tava bērna tētuks savāks savas drēbes un mantiņas un notīs dzīvot citur un tu savukārt mierīgi dzīvosi tālāk ar savu jauno nehomoseksuālo draugu    

Tepat portālā ganās ļoti daudzi precēti vīrieši kuri nogaida sievas un bērnu prombūtni ikdienas gaitās un meklē vīriešus šijā portālā un prasmīgi slēpj savu homoseksualitāti ilgus gadus un citi pat noliek karoti tā arī ne reizi nepieķerti laulības pārkāpšanā un melos mūža garumā.
venuss | 2009.08.06. - 22:40:07

Yopal !         
rendija | 2009.08.07. - 12:35:44

o, ja nu viņš būtu no cēlajiem vīriešiem- ar pateicību skatītos uz sava bērna māti. Un priecātos, ka viss tik vienkārši atrisinājies. Precēts tomēr bijis. Un māte nenoliedz piedalīties bērna dzīvē. Ja viņš būtu no patiesi bailīgajiem, otra vīrieša parādīšanās sievas dzīvē viņam liktu klusi notīt makšķeri.

Šis stāsts velk uz to, ka šis vīrietis ir konkrēti dominējošs tēvainis.   , un tādu jau ar mazo pirkstiņu nenoliksi gar zemi.
memories | 2009.08.10. - 09:35:55

Ir cilveki, kas dzīvo pēc tādas taktikas...
kaut arī acīmredzami ir pieķerts nozieguma vieta, teiks nē, tā nav, nav ka izskatās...

ir tādi,,ir grūti ar tādiem,
man i pazīstams tāds viens, kurš noliegs jebko pat tad, kad viss ir acimredzami...
es tik nesaprotu, kapēc to darīt...
a šis gadijums,,,
es galigi nesaprotu, kas Kristai par probleemu no vinja aiziet,,,
grifs | 2009.08.10. - 11:56:55

Bet vai gadījumā seksa trūkums nav pietiekošs iemesls lai laulību šķirtu? Vismaz no cilvēciskā skatu punkta, ja pāra starpā nav sekss tik ilgi (tiesa - kā gan to pieradīsi), tad tiešā varetu norādīt, ka šāda situācija mudina parkapt laulību. Bet ja sāda situācija mudina parkapt laulību, tad šī laulība tīri jau no cilvēciskā viedokļa šo gadu garumā varētu tikt uzskatīta par faktiski izbeigtu.

Bet tikko man ienāca prātā cita lieta. Krista varētu apgādāties ar vairakiem homoseksuāliem draugiem, iespējams pat homoseksuāliem pariem, kuri regulāri nāk pie jums ciemos un pavada laiku... Domaju, ka tas tīri morali varētu nobriedināt vīru uz atzīšanos, redzot kā homoseksuāļi var būt laimīgi arī atklāti un ka Kristas attieksme pret homoseksualitāti nav noraidoša, bet gan saprotoša. Es pat varu iztēloties, ka vīram varbūt nemaz nav tāda pozitīva homoseksuāļi piemēra bijis - ir tikai tāds pats draudziņš kā viņš, bet viņš nav redzējis nemaz citu dzīvu homoseksuāli sadzīvē. Tur arī rodas sī patalogiskās beiles atzīties, tikt atklātam un dzīvot atklatu dzīvi.
memories | 2009.08.10. - 12:34:58

Grifa ideja varētu nostradat,,,
gluži sakarīga izklausās:)
krista92 | 2009.08.10. - 14:20:30

Paldies visiem par viedokļa izteikšanu! :)
Vairāki no jums izsaka neizpratni, kāpēc es nevaru no viņa tā mierīgi aiziet. Pirmkārt, man no viņa ir bail. Otrkārt, negribas pamest savas mājas cilvēka dēļ, kurš šeit tika uzņemts kā savējais, ar pilnu uzticēšanos un pārliecību, ka viss būs tā, kā ģimenē būtu jābūt - būs mīlestība, saticība, miers. Šobrīd, uzskatu, ka tiek spekulēts ar bērnu - vīrs prom neiešot, jo viņa mājas esot tur, kur ir viņa bērns. Neviens cits vīrietis viņa bērna tuvumā nedzīvošot. Bērnam ir tētis un ir mamma, un vecākiem jādzīvo kopā, nebojājot bērnam bērnību. Un lai es nespēlējoties ar uguni, es taču ļoti labi zinot, ka joki ar viņu ir mazi. Tāds ir viņa viedoklis.
Atgriežoties pie bailēm no vīra, pamatošu īsumā, kāpēc tās izveidojušās. Kā jau iepriekš minēju, šis cilvēks nespēj valdīt pār sevi, nespēj savākties, ja kaut kas nav viņam pa prātam. Turklāt, viņam raksturīgi vienmēr justies tam apbižotajam. Piemēram... ir viņam tāda tendence regulāri tusēt pēc darba pa krogiem, iepriekš nebrīdinot. Visu laulības gadu garumā, regulāri (vismaz reizi nedēļā) nāk mājās no rītiem. Telefonu neceļ, uz sms neatbild, ja pārāk sāku zvanīties, vispār izslēdz. Kad pārrodas no rīta, cenšos neko neteikt, jo parasti ir iereibis. Ja nākamajā dienā vēlēšos par to parunāt - 5 minūtes izturēs, atvainosies... bet, ja gribēšu rakt dziļāk un censties ieskaidrot, ka tik bieži tomēr nav pareizi nenākt mājās, galu galā bērns arī to redz un no tā mācās, veidojot savu ģimenes dzīves modeli nākotnē, vīrs sāk palikt jau nervozāks, ilgi necimperlējas, kā likums kaut kas ir jāsalauž, jāsaplēš, jāsasit, jālidina pa gaisu... Bez problēmām var mani raut aiz matiem, kniebt, grūstīt, mest man ar kaut ko (dusmās nedomā, vai tas mīksts spilvens vai bieza grāmata), iesist pa seju. Man ir bijuši gan neskaitāmi zilumi uz rokām, kājām, gan pārsists deguns un lūpa... Nav tā, ka šādi rīkotos katru dienu, bet par retu parādību to arī nevar nosaukt. Ja runāju par geju padarīšanām, reakcija mēdz būt akurāt tāda pati. Nemaz neklausās manī, ka mana attieksme nav noraidoša, cenšos viņu saprast, ja būs nepieciešams, palīdzēšu kā varēšu un turēšu mēli aiz zobiem, lai citi to neuzzin, ja jau viņam tas tik svarīgi - būt "pareizam" sabiedŗības acīs... Bet tas neiedarbojas. Uz jautājumu par to, kāpēc tik ilgus gadus viņam nav bijuši vajadzīgi intīmi sakari ar mani, vai nu atbild - stress pie vainas, vai nu neatbild neko. Kad mēģinu to saistīt ar interesei par vīriešiem, jo ir taču tik daudz mīļu vēstuļu puišiem, geju video meklēti i-netā... paliek agresīvs un atkal viss no jauna. Rezultātā man ir bail, sēžu un klusēju. Ar sevi galā tieku arvien sliktāk. Ir sajūta, ka šis cilvēks mani visu laiku tur zem pātagas... Ar prātu saprotu, ka man no tā jāizraujas, bet, kad sāku censties, tieku atkal aplauzta. Un tā visu laiku.. :(
Tagad nu jau 4 mēnešus dzīvo un strādā ārpus LV. Beidzot es neraudu katru otro dienu, taču problēmas ar to nebeidzas. Reizi mēnesī lido šurp. Kad saku - paņem uz tām dažām dienām bērnu, viņš būs laimīgs, padzīvo pie saviem vecākiem (pret bērnu izturās labi, arī bērns viņu ļoti mīl), jo nevaru ar Tevi būt zem viena jumta pēc visas šīs kaušanās, rupjībām, pēc tā, ka saprotu, ka jau vairākus gadus Tu dzīvo paralēlu dzīvi i-netā, saraksties ar puišiem veidā, kas man nav savienojams ar mūsu attiecībām, atbilde ir tikai viena - nerunā muļķības, es dzīvošu pie savas ģimenes un jautājums vairs nav apspriežams. Turklāt to pasniedz tik agresīvi... jau viņa balsi izdzirdot, man sirds trīc un bail, jo jūtu, ka atkal jau velk uz agresiju, kas, atlidojot šurp, pavērsīsies pret mani. Un pēdējā reizē tā arī bija. Atteicos ģimeniski doties uz Jūrmalu, teicu, lai brauc ar bērnu... tad nu gāja vaļā - auto durvis cirta, kliedza, ka nositīšot mani, noduršot, sāka sist auto stiklus (neizdevās gan izsist), uzsita pa sānspoguli tā, ka jau sabijos - arī tas tūlīt lidos nost... Un viss tikai tāpēc, ka es saku: negribu savu dzīvi turpināt ar tevi un neradīsim bērnam liekas ilūzijas par laimīgu, kopā esošu ģimeni... bet viņš uzstāj - nē, mēs būsim kopā un punkts. Uzstāj tikmēr, kamēr pats uzvelkas, sprāgst un iet pa gaisu... Un es tikai turpinu baidīties...
grifs | 2009.08.10. - 14:51:49

Pēdējais komentārs šķiet pietiekosi izsmeļošs, lai droši varētu teikt - iesniedz sūdzību policijā. Ja kaut kad tiek kaut kas saplēsts, vai tu tiec fiziski aizskarta, tūdaļ zvani policijai lai sašņorē un pa taisno pie advokāta ar šķiršanās pieprasījumu. Es ticu, ka neba nu sis portāls ir vienīgais, kur tu pkrati sirdi un loti iespejams tavus zilumus ir redzejis vel kāds un kaimiņi ir redzējusi vai dzirejuši viņa agresijas izpausmes. Es teiktu, ka lieta ir elementāra un tiesa ir iespējama un šķiršanās reāli iegūstama.
Galu galā - agresīvs tēvs nav nepieciešams bērnam, pat ja bērns vinu mīl un tēvs pret bērnu pagaidām (!) agresiju nevērš.
memories | 2009.08.10. - 14:55:10

kaut kas nav īsts tajā visā.
krista92 | 2009.08.10. - 15:22:19

memories - viss ir īsts/
Es saprotu, ka izklausās diezgan murgaini, ka viens sievišķis var būt tik slimīgi atkarīgs no vīra un pakļaut tam savas dzīves 10 gadus. Pašai man ir pretīgi, ka esmu pieļāvusi šādu attieksmi, ka neko reāli neesmu darījusi lietas labā, lai to izbeigtu. Ja klausītos šādu stāstu no malas, varbūt arī nespētu noticēt, ka šādi mēdz gadīties... bet mēdz... :(
Un viss, ko es rakstu ir balta patiesība... diemžēl...
Esmu pāris reizes bijusi policijā, ir iesniegumi, ir tiesu med. ekspertīzes slēdziens. Tas man kalpos kā pierādījums tiesā, ka pret mani bijusi vērsta vardarbība. Sobrīd sniedzu šķiršanos, reļai tiek gatavoti visi papīri.. un jau atkal baidos, gaidot nākamo dusmu vilni, kad par to uzzinās. Esmu gan brīdinājusi, ka šķiršos, bet izskatās, ka līdz šim mani nav ņēmis par pilnu.
Šķiršanās netiks balstīta uz mūsu nesaderīgajām seksuālajām orientācijām, bet gan uz vardarbību. Atzīšanās, ka ir gejs, pirmkārt, ir vajadzīga man pašai... kaut gan... man jau pietiek ar to, ko redzu sarakstēs. Žēl tikai, ka pat zinot, ka man ir šīs sarakstes, tik un tā skatās acīs un saka - tu esi muļķe...
nonitlese | 2009.08.10. - 17:09:55

Ir dzirdēti līdzīgi stāsti... pilnībā var arī viss būt taisnība...

Vai tad nav kaut kādas sieviešu aizstāvības organizācijas, atbalsta grupas, vai kas tāds, kas šādos gadījumos palīdz?
Varbūt mazliet normālāks variants - sameklēt pašai par draugiem normālus tēvaiņus, kas varētu tavam dārgajam vīriņam iegrozīt smadzeni īstajā vietā. Gādā, lai viņi ir tuvumā, kad tu savu lauleni informē par plāniem.
Radikālāks risinājums - pašaizsardzības kursi kkādi; gāzes baloniņu iemācies veikli lietot un nopērc to...

Galu galā, vienkārši pārcelies dzīvot citur. Ko tavs normālais draugs saka par šito situāciju, tu viņam esi stāstījusi? Varbūt vari pārcelties pie viņa?


Personīgi man tavs vīrs izklausās pēc gļēvuļa tipa. Tie, kas ar lielu prieku fiziski pakļauj vājākos, taču bailīgi iežmiedz asti kājstarpē, sastopoties ar pretsparu. Aizmuks neatskatīdamies, ja zinās, ka slikti uzvedoties, var dabūt purnā no taviem paziņām vai arī krietnu gāzes devu, ja mēģinās tevi sist. Protams, draudu nostiprināšanai, viņam neskādētu kādreiz arī reāli atrauties.


Īsi sakot... netaisi drāmu, neiztaisi sevi par cietumnieci, bet cīnies. Vai arī šāda dzīve tev būs nepārtraukti.
leonora | 2009.08.10. - 17:46:11

Deviņdesmitajos gados dzeltenā prese rakstīja, ka tolaiku Latvijas ceļa smagsvaru Valdi Birkavu kopojoties ar zēniņu itkā esot pieķēruse Birkava sieva.
Sašutumā pat Birkavkundze esot pat uzrīdījuse virsū Birkavam un zēniņam suni!
Kristas izsvērtība un izturētība ir apsveicama.
grifs | 2009.08.11. - 10:44:39

nonitlese - ar to aizstāvēšanos ir jābūt prātīgam. Šaja gadījumā, kad svarīgi ir papīri, es teiktu, ka ir apt svarīgi, lai ir kads lieks zilums, jo zilums pasāp paris nedeļas, bet vismaz pēc tam dzīve iet uz augšu.
Cik nav dzirdēti kadījumi, ka cilveks, kurš aizstāvas no varmākas beigās pats paliek sliktais, jo vienīgo reizi dzīvē ir spējis stāties pretī varmākam. Jo sevišķi šajā gadījumā, kad iesaistīts ir vel berns un esmu droša, ka mate no bērna nevēlas šķirties, ir svarīgi saglabāt citusās sievas statusu un nemēģinat pērmācīt vīru, lai varētu panākt normālu un taisnīgu skiršanās procesa iznākumu, citādak var sanākt tā, ka vīrs nolīgst haizivi, kura beigās tiesā pierāda, ka sievai ir ārlaulību sakars, plus vēl sūta viņam tēvaiņus virsū - resp. - sieva ir pati sliktāka pasaulē, kā dēļ viāņi nepienāktos nekas. Ja bērns tiek izmantots kā vairogs un ieraucis ikdienas strīdos, tad esmu drošs, bērna drošība un tikumība noteikti tiks likta lietā tiesā, lai pierādītu savu nevainību.
nonitlese | 2009.08.11. - 10:57:51

Var jau būt... tiesa, tam visam nav jēgas, ja vīrs ir druscīt nenormāls un īsti neaprēķina sitiena spēku. Izklausās ka reāls izsitējs viņš nav, tāpēc nav arī sajēgas, cik daudz var sist, cik nē. Pāris zilumi, lauzts kauls sliktākajā gadījumā - tas viss vēl būtu ar plus zīmi, jo tiesā sievai vieglāk visu pierādīt (starp citu, tos zilumus nemaz tik grūti arī pašai nav sagādāt, ja vīrs nepacenšas - pēc tam būs liecinieki, cik traki vīrs ir apgājies ar sievu. Zinu šādus gadījumus reālajā dzīvē).

Taču, ja vīrs ir pastulbs un trāpa atlaist pa galvu, vai kādu citu vietu, kur nopietnas veselības problēmas rodas... varu derēt, Kristai pēc tam būtu galīgi vienalga, ka laulība tiktu ātri izšķirta, varbūt kompensācija piedzīta, utt. Veselību tomēr neatgriezt. Tāpēc... ja vīrs patiešām ir tik neaprēķināms, kā tiek iztaisīts, nodrošināties tomēr neskādētu.
solaris | 2009.08.11. - 11:10:37

http://www.skalbes.lv/?lp=2&id=40...amp;lang=lv
nonitlese | 2009.08.11. - 11:45:26

Lūk, es biju domājis iepriekš ko līdzīgu kā solaris linkā - tiešām, liels paldies, ka ievietoji! Autorei stipri rekomendēju apskatīties to.
balts | 2009.08.11. - 22:41:28

Sveiki Krista, protams, ka tu esi cieteeja shajaa situaacijaa. Varbuut ir veerts mainiit taktiku un meegjinaat ar vinju aprunaaties pozitiiaa gaisotnee. Vabuut vinsh to noliedz, jo domaa, ka tu veertee negatiivi, ka vinsh ir gejs un baidaas par savu gjimeni kaada nu taa ir, vismaz vinjam shi situaacija ir praktiski izdeviiga.
Liec saprast, ka tev nav iebildumu par to, ka vinsh paargulj ar viirieshiem, bet tu veelies arii pilnveertiigu seksuaalo dziivi. Varbuut var meegjinaat iepaziities arii ar kaadu vinja draugu un sho to pateikt vinja ar drauga paliidziibu, ja tieshi tas nav iespeejams. Vislabaak, protams, visu bez naida.
Bet vislabaak tu zinaasi pati kaa riikoties, jo tikai tu vai izveerteet kaads dziives modelis tev ir pienjemams.
Lai Tev veicas.
alekss | 2009.08.12. - 12:18:01

Es pateiksju isi- Sievietes ir vienkarsji stulbas. Sen jau vinu vajadzeja pasutit un viss. Jo talak vilksi, jo sudaka Tava dzive bus. Ja vinjhs bernu mil, lai rupejas, lai apmekle, lai izrada teva jutas, bet pret tevi vinjam vienkarsji nav tiesibu ne dusmoties, ne biedet.

Vinjhs baidas, ka tad,. kad Tu vinu pametisi, tiks atklata vinja homoseksualitate, tad tauta uzzinas, ka vinjhs ir gejs un runas, radis ar pirkstiem uz vinu.. jo sieva.. tas ir labs aizsegs sabiedribas acu prieksa...
muc no vinja, kamer vel vari..   
apeedcitronu | 2009.08.25. - 17:27:35

vajag normaali izshkjirties - ta lai ta nav trauma ne Tev, ne vinjam ne bernam... aizejiet pie psihologa... obligaati.. shkjirties vajag taa kaa taa.v ai arii pie seksopatologa..nu, vinjsh jau neies..bet var meegjinaat..veelu veiksmi..   
aigars | 2009.08.25. - 18:23:09

Nešķiries , Gandijs pēc bērnu radīšanas vairs nenodarbojās ar seksu un kā saka mana paziņa sieviete- galvenais dzīvē nav apmainīties ar bioloģisko sulu.
1234
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai  |   Reklama  |   Taisyklės  |  Privatumo politika  |  

Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.