juniors2234
|
2015.01.09. - 00:44:47
Ja pasākuma maršruts saskaņots, tad var taču kaut kā tomēr arī gluži nevest tur bērnus, ja reiz negribas - tas ir pat pavisam reāli izdarāms.
Kad biju bērns, man tas būtu jāredz, tālāk dzīvē tas ļoti palīdzētu. Nu jau par vēlu. Es biju stulbs bērns, bet pieaugušie ir vēl stulbāki, jo īpaši mamma. Matemātikas un fizikas skolotāja, bet man ar nožēlojamiem rezultātiem nīstajā matemātikā viņai jāskaidro, kā rēķināt eiro, ka veikalā svarīgāka cena par kilogramu, nevis par iepakojumu, kā likt baterijas ierīcēs - viņa to bērniem māca vēl aizvien. Man vajag viņu mācīt kā dzīvot, ko ēst, ko pirkt, kā audzināt mazdēlu. Bērni varavīksni sapratīs daudz labāk par pieaugušajiem.
Kas bērniem nav jāredz - visas multfilmas un rotaļlietas, kur cilvēku proporcijas ir kroplas vai nesavietojamas ar dzīvību, dažādus dabā neeksistējošus nesaprotamu dzimumu un krāsu neradījumus, kā arī dīvainas attiecības starp to visu. Bērniem nevajadzētu ļaut spēlēties ar sintētisku materiālu rotaļlietām, vilkt mugurā drēbes no nedabīgiem materiāliem un viņiem nedrīkst dot lielāko daļu rūpnieciski ražotas pārtikas, piemēram, AS "Laima" ’šokolādes’ konfektes, jo tajās kakao sviesta vietā ir hidrogenēti augu tauki, kā arī vielas, kas bērniem izraisa koncentrācijas zudumu, hiperaktivitāti, bezmiegu utt.
Tāpat kā ar manu primāro minoritāti - riteņbraukšanu - jo vairāk "Kritisko masu", jo vairāk tas viss mutuļojās, jo vairāk neapmierināto, jo ātrāk kustās uz priekšu. Naids, par laimi, veicina, kas to būtu domājis, domāšanu un pat radošumu
. Veloceļi un praidi brīnumainā kārtā ir ļoti saistītas lietas, pēc kurām var spriest par valsts un sabiedrības labklājību. Ja virzīsimies uz rietumiem - būs vairāk veloceļu un praidu, cerams, ka tādu, kādus tos iedomājos es - spīdoši, superpozitīvi, jautri karnevāli. Sabiedrības nerakstītie likumi mainās līdzi, protams, atpaliekot no oficiāli pieņemtiem, bet ja reiz mums tāds kurss - integrēties Eiropā, tad nekas cits īsti neatliek. Homofobi, antivelosipēdistu biedrības, jebkādi nīdēji, neapmierinātie un jo īpaši anonīmie komentētāji atradīsies vienmēr un visur - lai būtu interesantāk dzīvot. Tauta palēnām nomainās un tieši bērni ir nākamie. Ja viņiem ko nestāsta vai nerāda - uzzinās paši.
Un pa seju drīzāk var dabūt (nu jau divreiz) no smēķētāja, kurš prasa cigareti, bet es nevaru piedāvāt, vai no veikala apsarga, kuram mēģini skaidrot savas un viņa tiesības.
Pulcēšanās, protesta tiesības ir tas, kas palīdz mums būt tālāk no vergturības, autoritārisma u.tml. Šādu, par laimi, pilnīgi likumīgu cilvēktiesību/brīvību ierobežošanas atbalsts, manuprāt, ne par ko labu neliecina.