maikls
|
2008.05.12. - 15:30:23
Mani novērojumi ir pilnīgi pretēji Rendijas rakstītajam. Par pašnāvību, cik es esmu novērojis, visbiezāk domā ļoti jūtīgi cilvēki, kuriem nav svarīgas materiālās vērtības, kuri meklē kaut ko skaistu, garīgu un mīļu, bet to neatrod un jūtas vientuļi un nesaprasti tāpēc, ka apkārtējiem cilvēkiem ir pavisam cits skats uz dzīvi.
Iesaku izlasīt grāmatu "Brāļi Lauvassirdis", kuru man pašam agrāk ieteica izlasīt kāds gejs, kurš arī vairākkārt ir reāli mēģinājis padarīt sev galu. Šajā grāmatā attēlota skaista, šķīsta divu puišu (brāļu) mīlestība un kopīga došanās pretī nāvei.
Man šķiet, ka no šīs pasaules aiziet tieši tie labākie cilvēki, gaišākās dvēseles. Viņi ir pārāk labi šai pasaulei, viņi nav uzbāzīgi, nav karotāji, nav ciniski, tāpēc viņiem ar savu mīksto sirdi šeit ir ļoti grūti, un viņi mēdz klusām aiziet. Es, protams, nerunāju par tiem, kuri izdara pašnāvību materiālu problēmu dēļ vai tādēļ, ka ir zaudējuši prestižu un statusu sabiedrībā.
Jā, tas ir vājums un egoisms, bet man šāds vājums un egoisms šķiet daudz, daudz pievilcīgāks un cilvēcīgāks nekā nežēlīgs cīniņš par izdzīvošanu.