grifs
|
2007.11.12. - 01:53:17
Nu - vispār jau diskusija bija apr drauga zaudēšanu nevis iegūšanu, bet rādās, ka tik tiešām diskusijas jautājums bija apr to, ka cilvēks visdrīzāk nemaz nav bijis labākais draugs un rodas jautājums kas ir labākais draugs un kur tādu atrast.
Atbildi es varu sniegt tādu, ka draugi un jo sevišķi labākie, ja netop vienā dienā vai pēc viena tusiņa vai viena randiņa. Tas ir diezgan sarežģits process, kurā ir iesiastīta cilvēka vērtēšana, uzticība un pat sava veida mīlestība. Tas nozīmē, ka tu nekad nevari zināt, kurš no jekad, jebkur un jebkā satiktais varētu beigās izrādīties tavs labākais draugs.
Kas attiecas uz komunikāciju, tad man šķiet, ka mūsdienās jau cilvēki īpaši nemāk komunicēt. Ir procents, kuri meklē tikai ātru seksu, ir tādi, kas nemeklē neko, jo iespējams, ka šiem cilvēkiem jau ir pietiekoši plašs paziņu un draugu loks, un ir jau arī labākais draugs, lai speciāli neko vairāk nemeklētu. Bet kas attiecas uz Janex ieminētajām frāzēm, tad kā jau es minēju, ja cilvēki īaši labi nemāk komunicēt un tiek lietotas banālas frāzes, tas nenozīmē, ka cilvēks nekad nevar būt tev draugs. Varbūt atverot cilvēka sirdi un ieskatoties tajā iekšā, kā arī iepazīstot cilvēka intelektuālo potenciālu mēs varam atskārst, ka banālu frāžu dēļ (principā aizspriedumu dēl) mēs būtu atšuvuši lielisku cilvēku.
Piemēram, man pašam. Ja es ieraugu kādu skaistu fotogrāfiju kādam profilā, es tā arī uzraksatu, ka man patika ši fotogrāfija. Protams, ka tas ir visrspusēji, bet šajā fotogrāfijā es nespēju neko pateikt par pašu fotogrāfijas īpašnieku kā cilvēku, bet tikai par tā ārējo veidolu. Ja saruna turpinās - ir jauki, ja nepurpinās, es vismaz esmu izteicis savas simpātijas. Bet tagad pieejot no pretējās puses? Kā mēs reaģētu, ja mums kā pirmo sarunas tematu pasniegtu ar jautājumu - kāds ir tavs jautājums par notikumiem tuvajos austrumos? Es visdrīzāk samulstu, jo pilnīgi noteikti negaidu šādu pirmo jautājumu no cilvēka, kurš mani nemaz nepazīst.