rendija
|
2007.07.01. - 00:27:37
Īrēju dzīvokli. Tur koridorā bija paliels spogulis, kurā sanāca, uz virtuvi garām ejot, katrreiz ieskatīties. Tā nu vienreiz ar sānredzi pamanīju spoguļa atspulgā vīrieti. Nodomāju, ka vienkāŗši gļuks. Bet, tā kā man nācās viņu tur pamanīt diezgan bieži nākamā gada laikā,tad piefiksēju, ka nekad viņu neredzu tieši spogulī skatoties. Tikai skatoties kaut kur garām, netieši.
Laika gaitā šo kungu pamanīja arī mani biežākie ciemiņi. Tas bija tāds it kā izplūdis tēls, kuram tomēr varēja izšķirt seju. Pagara auguma, tādā 80-to gadu vīriešu mētelī, ar hūti galvā. :) nja, un ūsas viņam ar bija.
Pēc kāda laika dzīvokļa saimniece reiz atveda sava ne tik sen mirušā vīra fotogrāfijas man parādīt. Vispār jau pilnīgs "čau!"... Bet tas bija vīrietis no spoguļa. Vēl vairāk, kad viņa sāka atrādīt viņa drēbes, kuras beidzot nolēmusi iznīcināt, tad tur bij gan tāds mētelis, gan hūte.