feroche
|
2017.10.25. - 01:06:39
Viens no pirmajiem sadūšošanās randiņiem man bija ar policisti. Gads 2000-šais, man 20, esmu izdarījusi izvēli par labu sievietēm - sačatojos kaut kur Tv, Sems vai kas tur tad bija?.. Es kā dura piezvanīju viņai uz mobilo no mājas numura - viņa visu par mani uzzināja!
bet viss ok, satikāmies. Man 20, viņai ap 40.., super, bļin! Ielēja manī pāris šampjus, pāris reizes tikāmies, šur tur pasēdējām, iedzērām, pagrābstījās, tā tas arī norima. Domāju, ka man, jaunam nepieredzējušam skuķim, glaimoja viņas uzmanība, bet viņa mani absolūti nesaistīja.
Tas par policistiem. Bet ja briesmīgākais randiņs.. Oi.. Arī kaut kur 2000-šajos gados. Varētu būt kāds 2003. Caur Tv. It kā viss ok, pāris gadus vecāka, strādājoša, patstāvīga, ar mašīnu. Labi, sarunājām pie cirka ap 17:00. Es nekad nekavēju, ierodos parasti 10min ātrāk. Stāvu, gaidu. Kavē. Zvana. Pēc balss sapratu, ka man jālaižas prom - reāli pālī! Nepaspēju(da moš arī stulbās pieklājības pēc nelaistos): ēēē, es tevi redzu, tā tak esi tu ar telefonu?! Viņa pienāca, gandrīz uzvēlās man virsū, man nācās viņu tiešām pieturēt(štormila konkrēti), mēģināja noskūpstīt. Tur blakus kafuška Zilonītis. Ievedu viņu tur, lai iedzer kafiju. Aha.., izdzērām pa alum. Cenšos atkratīties, bet viņa visu laiku turās pie piedurknes un stāv priekšā. Mēģināju iet prom un viss. Viņa pakaļ un visai veikli tādā stāvoklī. Iestūmu viņu kaut kādā pagrabiņā uz Čaka, jo solīja, ka "viss, viss, būs ok". Tur viņa pasūtīja vēl alu, iedzēra pāris malkus un.., no sākuma aizmeta pa gaisu oficiantes atnesto atlikumu, tad trieca glāzi pret grīdu. Es pateicu, ka man vajag iziet ārā un vienkārši skrēju prom. Vairs nesazvanījāmies. Viņa noteikti neko neatcerās un labi, ka tā. Gan jau pietika ar moraļņiku nākamajā dienā, jo, ka uz randiņu bija, moš uzpeldēja atmiņā.