Nodokļi / 20
mickapicka | 2014.09.30. - 12:13:49 | Peržiūrėta 6721 kartų
Ja nekādīgi nesanāk pierunāt 100 gudros sakārtot likumus, lai mums būtu visas tiesības, tad kāds apsviedīgāks varētu aprēķināt, par cik % būtu jāsamazina mums nodokļi, jo mums nav jāuztur dzimtsarakstu kantori, bāriņtiesas, bērnudārzi, skolas, bērnu nami, nepilngadīgo veselības aprūpe utt...
Atsakymai (59)
janisl202
| 2017.06.27. - 23:21:22
Naivi gan būtu domāt, ka viņi ko labu tautai izdarītu, kā ierasts - parūpējās, lai bagātnieki kļūtu vēl bagātāki un nabagi paliktu savā nabadzībā, jau tagad ir skaidrs, ka reforma ir tā sakārtota, lai viss būtu pa vecam. Nevaru arī teikt, ka mani tas būtu pārsteidzis, izteikti regresīvā nodokļu politika un rūpes tikai par dažu pilsoņu labklājību ir šīs valdošās koalīcijas vienīgās vērtības, visu pārējo viņi piesauc tikai lasot vēlētāju balsis. Ne velti tautā šo valsti sauc par bedri.
Naivi gan būtu domāt, ka viņi ko labu tautai izdarītu, kā ierasts - parūpējās, lai bagātnieki kļūtu vēl bagātāki un nabagi paliktu savā nabadzībā, jau tagad ir skaidrs, ka reforma ir tā sakārtota, lai viss būtu pa vecam. Nevaru arī teikt, ka mani tas būtu pārsteidzis, izteikti regresīvā nodokļu politika un rūpes tikai par dažu pilsoņu labklājību ir šīs valdošās koalīcijas vienīgās vērtības, visu pārējo viņi piesauc tikai lasot vēlētāju balsis. Ne velti tautā šo valsti sauc par bedri.
paija
| 2017.06.28. - 00:05:08
interesanti, kad mēs beidzot pret šo ... maucību... sacelsimies?
lai gan valsts, protams, ir parūpējusies, lai maksājot visus nodokļus, vienmēr esam vienas algas attālumā no bankrota.
tā nekāda dižā sacelšanās un nopietna protestēšana nesanāk... loģiski...
interesanti, kad mēs beidzot pret šo ... maucību... sacelsimies?
lai gan valsts, protams, ir parūpējusies, lai maksājot visus nodokļus, vienmēr esam vienas algas attālumā no bankrota.
tā nekāda dižā sacelšanās un nopietna protestēšana nesanāk... loģiski...
alvils
| 2017.06.28. - 00:21:00
Par sacelšanos... Es personīgi esmu iestājies partijā Progresīvie. Šī gada ziemas beigās tāda nodibinājās. To veido bijušie LSDSP jaunieši (nu jau bijušie jaunieši), kuri jau pirms daudziem gadiem atšķēlās no LSDSP, jo nevarēja samierināties ar Dineviča un viņa domubiedru vadību. Ilgu laiku viņi darbojās kā biedrība, bet šogad izdevās savākt vairāk kā 200 cilvēkus un nodibināt partiju. Progresīvie startēja arī pašvaldību vēlēšanās un Aizputē un Mārupē daži arī tika ievēlēti. Vajadzētu saņemties uz Saeimas vēlēšanām. Viss pašu rokās. Man jau liekas, ka cerīgi - Latvijā viņi ir laikam vienīgie eiropeiski noskaņoties socialdemokrāti un progresīvie. Citu jau mums īsti nav (ja neskaita Saskaņu).
p.s. partija cenšas iztikt no maziem ziedotājiem, tāpēc biedra nauda ir 5-10 EUR mēnesī, atkarībā no ienākumiem (es maksāju nedaudz vairāk).
p.p.s. tiem, kuriem ir pilsoņa apliecība/eID karte un kuri nevēlas kaut kāda iemesla dēļ darboties savā partijā, tiem vienmēr paliek iespēja ielogoties eLatvija.lv un elektroniski parakstīties par Saeimas atlaišanu vai arī ierosināt vai parakstīties par citiem likumiem. Atšķirībā no manabalss.lv, eLatvija ir nopietnās iniciatīvās - ja savāc pietiekošu parakstu skaitu, tad referendums ir jārīko automātiski, nav jāprasa nekāda žēlastība no Saeimas. Brīnos, ka tik daudzi vēl kaut ko cer no manabalss.lv, bet neizmanto eLatvija oficiālās iespējas, gar kurām Saeimai nav nekāda darīšana (Saeima var tikai pieņemt likumu, kāds tas ir ierosināts, pretējā gadījumā notiek referendums, resp. nav nekāds absolūti bezrezultatīvs cirks, kas pašlaik notiek ar manabalss.lv iniciatīvām).
Par sacelšanos... Es personīgi esmu iestājies partijā Progresīvie. Šī gada ziemas beigās tāda nodibinājās. To veido bijušie LSDSP jaunieši (nu jau bijušie jaunieši), kuri jau pirms daudziem gadiem atšķēlās no LSDSP, jo nevarēja samierināties ar Dineviča un viņa domubiedru vadību. Ilgu laiku viņi darbojās kā biedrība, bet šogad izdevās savākt vairāk kā 200 cilvēkus un nodibināt partiju. Progresīvie startēja arī pašvaldību vēlēšanās un Aizputē un Mārupē daži arī tika ievēlēti. Vajadzētu saņemties uz Saeimas vēlēšanām. Viss pašu rokās. Man jau liekas, ka cerīgi - Latvijā viņi ir laikam vienīgie eiropeiski noskaņoties socialdemokrāti un progresīvie. Citu jau mums īsti nav (ja neskaita Saskaņu).
p.s. partija cenšas iztikt no maziem ziedotājiem, tāpēc biedra nauda ir 5-10 EUR mēnesī, atkarībā no ienākumiem (es maksāju nedaudz vairāk).
p.p.s. tiem, kuriem ir pilsoņa apliecība/eID karte un kuri nevēlas kaut kāda iemesla dēļ darboties savā partijā, tiem vienmēr paliek iespēja ielogoties eLatvija.lv un elektroniski parakstīties par Saeimas atlaišanu vai arī ierosināt vai parakstīties par citiem likumiem. Atšķirībā no manabalss.lv, eLatvija ir nopietnās iniciatīvās - ja savāc pietiekošu parakstu skaitu, tad referendums ir jārīko automātiski, nav jāprasa nekāda žēlastība no Saeimas. Brīnos, ka tik daudzi vēl kaut ko cer no manabalss.lv, bet neizmanto eLatvija oficiālās iespējas, gar kurām Saeimai nav nekāda darīšana (Saeima var tikai pieņemt likumu, kāds tas ir ierosināts, pretējā gadījumā notiek referendums, resp. nav nekāds absolūti bezrezultatīvs cirks, kas pašlaik notiek ar manabalss.lv iniciatīvām).
janisl202
| 2017.07.02. - 06:36:12
Par pilsoņu iniciatīvām - diemžēl nevar balsot par svarīgākajām lietām, kā, piemēram, par nodokļu atcelšanu līdz brīdim, kad valsts sakārto savu izdevumu pozīciju un beidz šķiest naudu, citādi sanāk, ka mēs visi esam spiesti maksāt kaudzi naudas par pēc būtības nesniegtu pakalpojumu, valsts kopš krīzes laika vispār neveic nevienu funkciju, tikai imitē darbu, līdz ar to pēc būtības viņiem būtu pat jāatgriež lielākā daļa jau iekasētās naudas.
Tāpat arī ir liela problēma, ka lai gan formāli vara pieder tautai, tomēr tauta nevar bez asinsizliešanas izstāties no prettiesiskas valsts un veidot jaunu tās vietā. Kamēr ir skaidrs, ka šis aristokrātiskais režīms nekad nebūs īsti demokrātisks, tiesisks un taisnīgs.
Nevar arī nepiebilst, ka visi Latvijas referendumi beidzas vienā veidā - nav kvoruma, līdz ar to visus lēmumus vienmēr pieņem mirušie un tie, kuriem ir vienalga, kas nozīmē, ka šis ceļš ir strupceļš un nedotu rezultātus, pat ja vispār teorētiski būtu iespējams tos parakstus savākt (nerunāju gan par valsts valodas referendumu, kas bija triviāls jautājums par emocionālu tēmu, kas tāds par ko patiesībā bija bezjēdzīgi vispār rīkot referendumu, jo tam bija iespējams tikai viens iznākums), praktiski, protams, referendumu sistēma ir apzināti tā izveidota, lai tautas rīkotu referendumu nebūtu vairs nekad, ne velti kopš jaunās kārtības nav bijis neviena referenduma, var droši teikt, ka nākamajā simtgadē nebūs neviena arī.
Par pilsoņu iniciatīvām - diemžēl nevar balsot par svarīgākajām lietām, kā, piemēram, par nodokļu atcelšanu līdz brīdim, kad valsts sakārto savu izdevumu pozīciju un beidz šķiest naudu, citādi sanāk, ka mēs visi esam spiesti maksāt kaudzi naudas par pēc būtības nesniegtu pakalpojumu, valsts kopš krīzes laika vispār neveic nevienu funkciju, tikai imitē darbu, līdz ar to pēc būtības viņiem būtu pat jāatgriež lielākā daļa jau iekasētās naudas.
Tāpat arī ir liela problēma, ka lai gan formāli vara pieder tautai, tomēr tauta nevar bez asinsizliešanas izstāties no prettiesiskas valsts un veidot jaunu tās vietā. Kamēr ir skaidrs, ka šis aristokrātiskais režīms nekad nebūs īsti demokrātisks, tiesisks un taisnīgs.
Nevar arī nepiebilst, ka visi Latvijas referendumi beidzas vienā veidā - nav kvoruma, līdz ar to visus lēmumus vienmēr pieņem mirušie un tie, kuriem ir vienalga, kas nozīmē, ka šis ceļš ir strupceļš un nedotu rezultātus, pat ja vispār teorētiski būtu iespējams tos parakstus savākt (nerunāju gan par valsts valodas referendumu, kas bija triviāls jautājums par emocionālu tēmu, kas tāds par ko patiesībā bija bezjēdzīgi vispār rīkot referendumu, jo tam bija iespējams tikai viens iznākums), praktiski, protams, referendumu sistēma ir apzināti tā izveidota, lai tautas rīkotu referendumu nebūtu vairs nekad, ne velti kopš jaunās kārtības nav bijis neviena referenduma, var droši teikt, ka nākamajā simtgadē nebūs neviena arī.
alvils
| 2017.07.02. - 13:00:50
Šeit nu gan ir daudz pārspīlējumu. Ar tādu skatu uz dzīvi vienmēr būsi izteiktā mazākumā un jutīsies apspiests.
Racionāli runājot - jā, Satversme aizliedz referendumus par nodokļu un budžeta jautājumiem, taču šis ir Satversmes mazāk svarīgais pants un šo pantu var grozīt referendumā par Satversmes izmaiņām. Piem., noteikti varētu Satversmē nostiprināt progresīvo nodokļu sistēmu.
Nav jādibina jaunas valstis, ir jāizmanto esošas valsts iespējas mainīt un uzlabot šo valsti. Šeit ir iespēja katram pajautāt, ko viņš konkrēti ir darījis pārmaiņu labā?
Latvijā ir tiešās demokrātijas elementi - referendumos par likumiem (tas neattiecas uz Satversmes grozījumiem) ir paredzēts, ka kvorums ir 50% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita. Tātad - ja nepatīk partiju piedāvājums uz Saeimas vēlēšanām, tad nepiedalies vēlēšanās, būs mazāks kvoruma slieksnis nākos 4 gadus referendumos par likumiem.
Jā, ir paaugstinās slieksnis, kas nepieciešams tam, lai CVK uzsāktu parakstu vākšanu, bet tas ir gandrīz loģiski, jo izkvienam eID kartes īpašniekam ir iespēja parakstīties par iniciatīvu eLatvija, nav vajadzīgi nekādi notariālie apstiprinājumi, paraksti klātienē, utt.
Es ļoti cerīgi raugos uz Latvijas Satversmē un likumdošanā piedāvātājam iespējām pilsoņiem pašiem vadīt un veidot šo valsti, t.sk. caur vēlētām institūcijām arī vadīt ES. Bet atkal un atkal nākas vilties pašos pilsoņos - cik viņi reizēm mēdz būt apātiski, neko nedomājoši, cik bieži vien viņi ar muļķīgu ironiju un jogiem atkratās no pienākuma un iespējām darboties. Cilvēkiem vienkārši ir jāapzinās, ja viņi nedarbosies, tad viņu vietā lēmumus pieņems citi.
Vēl vairāk ASV bija kampaņa, kas par prezidentu gribēja ievēlēt IBM superdatoru Watson. Ziemeļvalstu tehnoloģiju korporācija Tieto jau tagad vadībā oficiāli ir iekļāvusi botu Alicia. Tātad - ja visi cilvēki nesaņemsies un nesāks aktīvi darboties sava likteņa izlēmšanā, tad pamazām sabiedrība pāries uz to, ka lēmumus pieņems AI un boti. Un varbūt tā būs pat labāk, nekā pūtēju armija tagad.
Šeit nu gan ir daudz pārspīlējumu. Ar tādu skatu uz dzīvi vienmēr būsi izteiktā mazākumā un jutīsies apspiests.
Racionāli runājot - jā, Satversme aizliedz referendumus par nodokļu un budžeta jautājumiem, taču šis ir Satversmes mazāk svarīgais pants un šo pantu var grozīt referendumā par Satversmes izmaiņām. Piem., noteikti varētu Satversmē nostiprināt progresīvo nodokļu sistēmu.
Nav jādibina jaunas valstis, ir jāizmanto esošas valsts iespējas mainīt un uzlabot šo valsti. Šeit ir iespēja katram pajautāt, ko viņš konkrēti ir darījis pārmaiņu labā?
Latvijā ir tiešās demokrātijas elementi - referendumos par likumiem (tas neattiecas uz Satversmes grozījumiem) ir paredzēts, ka kvorums ir 50% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita. Tātad - ja nepatīk partiju piedāvājums uz Saeimas vēlēšanām, tad nepiedalies vēlēšanās, būs mazāks kvoruma slieksnis nākos 4 gadus referendumos par likumiem.
Jā, ir paaugstinās slieksnis, kas nepieciešams tam, lai CVK uzsāktu parakstu vākšanu, bet tas ir gandrīz loģiski, jo izkvienam eID kartes īpašniekam ir iespēja parakstīties par iniciatīvu eLatvija, nav vajadzīgi nekādi notariālie apstiprinājumi, paraksti klātienē, utt.
Es ļoti cerīgi raugos uz Latvijas Satversmē un likumdošanā piedāvātājam iespējām pilsoņiem pašiem vadīt un veidot šo valsti, t.sk. caur vēlētām institūcijām arī vadīt ES. Bet atkal un atkal nākas vilties pašos pilsoņos - cik viņi reizēm mēdz būt apātiski, neko nedomājoši, cik bieži vien viņi ar muļķīgu ironiju un jogiem atkratās no pienākuma un iespējām darboties. Cilvēkiem vienkārši ir jāapzinās, ja viņi nedarbosies, tad viņu vietā lēmumus pieņems citi.
Vēl vairāk ASV bija kampaņa, kas par prezidentu gribēja ievēlēt IBM superdatoru Watson. Ziemeļvalstu tehnoloģiju korporācija Tieto jau tagad vadībā oficiāli ir iekļāvusi botu Alicia. Tātad - ja visi cilvēki nesaņemsies un nesāks aktīvi darboties sava likteņa izlēmšanā, tad pamazām sabiedrība pāries uz to, ka lēmumus pieņems AI un boti. Un varbūt tā būs pat labāk, nekā pūtēju armija tagad.
dendis
| 2017.07.04. - 00:02:49
Izlasiju un pirmā doma kura ienāca prātā bija - laba uzruna, patrīcijs uzrunā plebejus ! Kurš stāvēs aiz skaisti un sirsnīgi runājošiem politiķiem nākotnē ? "Rec public" tapat kā "demos kratis" filozofiskas tēmas, jo lielakā daļa tautas nesaprot ko dara, iestrēguši ikdienas rūpēs un cīņā pret nabadzību, sitās pa diviem darbiem lai tik bērnus pabarot . Tas notrulina cilvēka apziņu. Un tad, tādi, balsos pa tiem pareizajem ? Interesanti, kā kļūt pa patriotu ja nav savas fiziskās "patria" ? Kam personīgi ir izdevīgi lai valstī dzīvojošie būtu mazāk izglītoti un trūcīgi, lai izmantot tos saviem politiskiem un finansiāliem mērķiem ? Protams, "kritiskā massa" vel nav iekrāta, vis vel priekšā !
Izlasiju un pirmā doma kura ienāca prātā bija - laba uzruna, patrīcijs uzrunā plebejus ! Kurš stāvēs aiz skaisti un sirsnīgi runājošiem politiķiem nākotnē ? "Rec public" tapat kā "demos kratis" filozofiskas tēmas, jo lielakā daļa tautas nesaprot ko dara, iestrēguši ikdienas rūpēs un cīņā pret nabadzību, sitās pa diviem darbiem lai tik bērnus pabarot . Tas notrulina cilvēka apziņu. Un tad, tādi, balsos pa tiem pareizajem ? Interesanti, kā kļūt pa patriotu ja nav savas fiziskās "patria" ? Kam personīgi ir izdevīgi lai valstī dzīvojošie būtu mazāk izglītoti un trūcīgi, lai izmantot tos saviem politiskiem un finansiāliem mērķiem ? Protams, "kritiskā massa" vel nav iekrāta, vis vel priekšā !
dendis
| 2017.07.04. - 00:12:37
P.S. Valstīs ar monarhiju lielāka labklāība nekā republikās, paradoksāli !
P.S. Valstīs ar monarhiju lielāka labklāība nekā republikās, paradoksāli !
janisl202
| 2017.07.09. - 08:50:30
Neesmu es gan mazākumā, lielākā daļa tautas ir apspiesta, pateicoties tam šī režīma laiks ir skaitīts... Tas noturēsies ne vairāk par 50 gadiem, kas jau tagad ir skaidrs, ja to vēl palīdzam novājināt, tas kritīs vēl ātrāk. Pateicoties krīzei ir arī atklājies režīma vājums, lielākā daļa ekonomikas ir pārgājusi ēnu pusē, un režīma represīvais tvēriens ir atslābis, kā dēļ mums visiem jau tagad ir vieglāk, ja viņi saņems vēl mazāk naudas, valdošās aristokrātijas alkatība izraisīs konfliktus viņu starpā un režīma tvēriens tad atslābs pietiekami, lai būtu to iespējams viegli gāzt.
Par jaunas valsts dibināšanu - tā ir nepieciešamība, jo esošās valsts likumdošanā ir iebūvēti mehānismi, kas jebkuras, kaut niecīgākās izmaiņas, padara grūti ieviešamas, kas nozīmē, ka ejot šo ceļu - valsts jau sen būs sabrukusi, kamēr vēl nebūs izlabota pat puse. Ir svarīgi veidojot jaunu valsti paredzēt tās konstitūcijai un pārējiem likumiem derīguma termiņus, lai tie nevis mūžīgi kā slogs velkas līdzi, bet vienmēr būtu aktualizēti, atbilstoši esošā laika vajadzībām. Tāpat nav vajadzīgi kvorumi, lai vienmēr izlemj tie, kuriem rūp, lai tie, kam vienalga, ar to nenobalso par nekā nemainīšanu. Tāpat kā Saeimu var pieņemt ar vienu balsti, tāpat arī jāvar konstitūciju apstiprināt ar vienu balsi, vai atlaist Saeimu ar vienu balsi, ja pārējiem tas nerūp un viņi vēlēšanas ignorē, lai izlemj tie, kam tas rūp.
Visu laiku piesauc tās eID kartes, kamēr tās ir tikai dažiem indivīdiem, es pats pazīstu tikai vienu tādu un apšaubu vai kopumā vispār ir tik daudz to karšu, lai varētu tos parakstus savākt, nemaz nerunājot par to, ka ne katrs kartes īpašnieks piedalās vēlēšanās un ne katrs kartes īpašnieks to prastu vai riskētu pielietot Internetā. Es pats tādu neesmu izņēmis, jo tām ir būtiski drošības trūkumi, tāpat arī augstas izmaksas, principā, viens no spilgtākajiem valsts korupcijas piemēriem, kā dārgi likt maksāt par vecu, lētu preci, par ko valsts jau tāpat ir grandiozi pārmaksājusi.
Par vēlētajām institūcijām - vai nu Tu vadi vai nu Tu nevadi, ja Tu balso par citu - viņš vada un viņš darīs, ko viņam vajag, Tu zaudē visas savas tiesības par viņu nobalsojot, tā ir mūsdienu demokrātijas smagā sagrāve. Ja Saeimas ieliktenis - prezidents, nebūtu to rosinājis atlaist, tas nebūtu nekad noticis visā mūsu valsts vēsturē un ne jau tādēļ, ka viņi būtu strādājuši nevainojami, vai realizējuši to, kā dēļ viņi balsis saņēmuši. Protams, dziļākā patiesība ir tāda, ka valstī patiesība valda ne jau tie, par kuriem tauta balso, tā nav nejaušība, ka vārdi Saeimā mainās, bet politika - ne. Ne velti es saku, ka te valda aristokrātija, ne vienkāršs totalitārisms un neko nedotu nomainīt tikai Saeimu, viņi tāpat nebūtu rīcībspējīgi reālajā dzīvē, viņu likumus sistēma nepildītu, ja īstie valdītāji neakceptētu un ticamākais nāktos iesaistīt armiju, ja gribētu to mainīt, ja tā vispār pakļautos, tā kā visos atslēgas amatos ir režīmam lojāli cilvēki.
Par mākslīgo intelektu valsts vadībā - tas pagaidām nav reāls mērķis, esošās sistēmas vēl ir bezgala tālu no reāla intelekta un tikai lineāri virzās iepriekš ieprogrammētā virzienā, imitējot domāšanu, bet faktiski nespējot izdarīt neko jau sākumā neieplānotu. Protams, potenciāls tam ir liels, jo varētu radīt valdnieku, kas nekad nepakļausies korupcijai un vienmēr pildīs valsts mērķus, sakārtojot prioritātes ideālā secībā, tiesa - tas diez vai būs nākamās simtgades jautājums, ja netiek atklāts kas revolucionārs - tik attīstītas sistēmas uzbūvēt nebūs iespējams tik drīz.
Neesmu es gan mazākumā, lielākā daļa tautas ir apspiesta, pateicoties tam šī režīma laiks ir skaitīts... Tas noturēsies ne vairāk par 50 gadiem, kas jau tagad ir skaidrs, ja to vēl palīdzam novājināt, tas kritīs vēl ātrāk. Pateicoties krīzei ir arī atklājies režīma vājums, lielākā daļa ekonomikas ir pārgājusi ēnu pusē, un režīma represīvais tvēriens ir atslābis, kā dēļ mums visiem jau tagad ir vieglāk, ja viņi saņems vēl mazāk naudas, valdošās aristokrātijas alkatība izraisīs konfliktus viņu starpā un režīma tvēriens tad atslābs pietiekami, lai būtu to iespējams viegli gāzt.
Par jaunas valsts dibināšanu - tā ir nepieciešamība, jo esošās valsts likumdošanā ir iebūvēti mehānismi, kas jebkuras, kaut niecīgākās izmaiņas, padara grūti ieviešamas, kas nozīmē, ka ejot šo ceļu - valsts jau sen būs sabrukusi, kamēr vēl nebūs izlabota pat puse. Ir svarīgi veidojot jaunu valsti paredzēt tās konstitūcijai un pārējiem likumiem derīguma termiņus, lai tie nevis mūžīgi kā slogs velkas līdzi, bet vienmēr būtu aktualizēti, atbilstoši esošā laika vajadzībām. Tāpat nav vajadzīgi kvorumi, lai vienmēr izlemj tie, kuriem rūp, lai tie, kam vienalga, ar to nenobalso par nekā nemainīšanu. Tāpat kā Saeimu var pieņemt ar vienu balsti, tāpat arī jāvar konstitūciju apstiprināt ar vienu balsi, vai atlaist Saeimu ar vienu balsi, ja pārējiem tas nerūp un viņi vēlēšanas ignorē, lai izlemj tie, kam tas rūp.
Visu laiku piesauc tās eID kartes, kamēr tās ir tikai dažiem indivīdiem, es pats pazīstu tikai vienu tādu un apšaubu vai kopumā vispār ir tik daudz to karšu, lai varētu tos parakstus savākt, nemaz nerunājot par to, ka ne katrs kartes īpašnieks piedalās vēlēšanās un ne katrs kartes īpašnieks to prastu vai riskētu pielietot Internetā. Es pats tādu neesmu izņēmis, jo tām ir būtiski drošības trūkumi, tāpat arī augstas izmaksas, principā, viens no spilgtākajiem valsts korupcijas piemēriem, kā dārgi likt maksāt par vecu, lētu preci, par ko valsts jau tāpat ir grandiozi pārmaksājusi.
Par vēlētajām institūcijām - vai nu Tu vadi vai nu Tu nevadi, ja Tu balso par citu - viņš vada un viņš darīs, ko viņam vajag, Tu zaudē visas savas tiesības par viņu nobalsojot, tā ir mūsdienu demokrātijas smagā sagrāve. Ja Saeimas ieliktenis - prezidents, nebūtu to rosinājis atlaist, tas nebūtu nekad noticis visā mūsu valsts vēsturē un ne jau tādēļ, ka viņi būtu strādājuši nevainojami, vai realizējuši to, kā dēļ viņi balsis saņēmuši. Protams, dziļākā patiesība ir tāda, ka valstī patiesība valda ne jau tie, par kuriem tauta balso, tā nav nejaušība, ka vārdi Saeimā mainās, bet politika - ne. Ne velti es saku, ka te valda aristokrātija, ne vienkāršs totalitārisms un neko nedotu nomainīt tikai Saeimu, viņi tāpat nebūtu rīcībspējīgi reālajā dzīvē, viņu likumus sistēma nepildītu, ja īstie valdītāji neakceptētu un ticamākais nāktos iesaistīt armiju, ja gribētu to mainīt, ja tā vispār pakļautos, tā kā visos atslēgas amatos ir režīmam lojāli cilvēki.
Par mākslīgo intelektu valsts vadībā - tas pagaidām nav reāls mērķis, esošās sistēmas vēl ir bezgala tālu no reāla intelekta un tikai lineāri virzās iepriekš ieprogrammētā virzienā, imitējot domāšanu, bet faktiski nespējot izdarīt neko jau sākumā neieplānotu. Protams, potenciāls tam ir liels, jo varētu radīt valdnieku, kas nekad nepakļausies korupcijai un vienmēr pildīs valsts mērķus, sakārtojot prioritātes ideālā secībā, tiesa - tas diez vai būs nākamās simtgades jautājums, ja netiek atklāts kas revolucionārs - tik attīstītas sistēmas uzbūvēt nebūs iespējams tik drīz.
alvils
| 2017.07.09. - 14:08:10
Apātiju pret politiku var novērot gan vienkāršo ļaužu vidū - tur tā izpaužas kā nihilisms un sazvērestības teorijas -, gan arī mākslinieku un intelektuāļu vidū - tie mēdz uzstādīt politiķiem augstas prasības, gaida, kad sliktie atkāpsies un no malas nāks jauni brīnumcilvēki. Ir vēl trešā apātisko grupa - un tie ir ciniķi, kas katrā politiskajā režīmā vai vēsmā spēj atrast iespēju nopelnīt un viņiem ir vienalga, kas ir pie varas (prieks, ka ir uzņēmēji ar vērtībām, kas nav gatavi tā rīkoties, piem., Elons Musks vai Marks Cukerbergs - fantastiska bija viņa Harvarda izlaiduma runa, esmu to ielicis pie saviem video). Bet šie politiski apātiskie ļaudis negrib vai nespēj apzināties savu lomu un iespējas, lai kaut ko sistēmiski mainītu.
Un jēgpilni piedalīties politikā var tik vienkārši - iestāties partijā un atbalstīt to ar savu ziedojumu vai biedra naudu, izņemt eId un palietot karti un laiku pa laikam palasīt kaut ko par politiku - vai nu Latvijas vai citu valstu parlamentu debates, politiķu memuārus un atziņu grāmatas, politisko žurnālus un domnīcu pētījumus. Tas viss kaut kādus nelielus līdzekļus prasa, bet šī piepūle ir nesalīdzināmi mazāka par to piepūli, kura bija jāpieliek disidentiem, lai kaut ko mainītu savā valstī. Protams, no viena cilvēka rīcības nekas nemainīsies, taču ja apzinīgāki kļūs visi cilvēki, tad izmaiņas gan būs pamanāmas. Rietumu demokrātijās neviens jau netika pienesis visus labklājības valsts labumus uz paplātes. Tāpat bija 1789. gada Franču revolūcija, bija 1849. un 1871. gada revolūcijas, neskaitāmi streiki, sufrāžistu kustības, kustības par vispārējām vēlēšanu tiesībām, utt., utt.
Vēlētām institūcijām ir jēga - svarīgs ir pats process, kurā visu laiku notiek kompromisu meklējumi. Sabiedrība ir tik dažāda, intereses ir tik dažādas un kaut kādā līmenī ir jāatrod spēku balanss un kompromisi starp pretrunīgām interesēm. Un tāpēc veidojas interešu grupas, tās apvienojas partijās un partijas sadarbojas parlamentā - tie visi ir kompromisu meklējumi.
Vēlētās institūcijas nav nekas slikts, jo, vismaz Rietumu zemēs, vēlētājs zina savu partiju ideoloģiju un viņš balsojot par labēju, centrisku vai kreisu partiju gandrīz automātiski zina, kāda būs partijas nostāja visos svarīgajos jautājumos - par nodokļiem, par izglītības un veselības aprūpes pieejamību, par atbalstu dažādām industrijām, zinātnei, par atbalstu attīstītajiem vs primitīvajiem biznesiem, utt. Latvijā šis normālais politiskais process 27 gadus ir bremzējies, jo nebija kvalitatīvas centriski kreisas partijas. Tagad ir, tagad process var attīstīties.
Mākslīgo intelektu (AI) pieminēju tikai kā žagaru, sak, ja cilvēki nespēs uzņemties atbildību, tad alternatīva ir AI vadīta valsts - vai mēs to gribam? Manis sagaidītā atbilde ir - ka AI vadītas valsts draudu priekšā cilvēki tomēr saņemsies un būs gatavi būt atbildīgāki. Bet arī pie AI vadītas valsts cilvēkiem paliks pienākums izvēlēties stratēģiju un izvēlē arī droši vien notiks balsojot.
Apātiju pret politiku var novērot gan vienkāršo ļaužu vidū - tur tā izpaužas kā nihilisms un sazvērestības teorijas -, gan arī mākslinieku un intelektuāļu vidū - tie mēdz uzstādīt politiķiem augstas prasības, gaida, kad sliktie atkāpsies un no malas nāks jauni brīnumcilvēki. Ir vēl trešā apātisko grupa - un tie ir ciniķi, kas katrā politiskajā režīmā vai vēsmā spēj atrast iespēju nopelnīt un viņiem ir vienalga, kas ir pie varas (prieks, ka ir uzņēmēji ar vērtībām, kas nav gatavi tā rīkoties, piem., Elons Musks vai Marks Cukerbergs - fantastiska bija viņa Harvarda izlaiduma runa, esmu to ielicis pie saviem video). Bet šie politiski apātiskie ļaudis negrib vai nespēj apzināties savu lomu un iespējas, lai kaut ko sistēmiski mainītu.
Un jēgpilni piedalīties politikā var tik vienkārši - iestāties partijā un atbalstīt to ar savu ziedojumu vai biedra naudu, izņemt eId un palietot karti un laiku pa laikam palasīt kaut ko par politiku - vai nu Latvijas vai citu valstu parlamentu debates, politiķu memuārus un atziņu grāmatas, politisko žurnālus un domnīcu pētījumus. Tas viss kaut kādus nelielus līdzekļus prasa, bet šī piepūle ir nesalīdzināmi mazāka par to piepūli, kura bija jāpieliek disidentiem, lai kaut ko mainītu savā valstī. Protams, no viena cilvēka rīcības nekas nemainīsies, taču ja apzinīgāki kļūs visi cilvēki, tad izmaiņas gan būs pamanāmas. Rietumu demokrātijās neviens jau netika pienesis visus labklājības valsts labumus uz paplātes. Tāpat bija 1789. gada Franču revolūcija, bija 1849. un 1871. gada revolūcijas, neskaitāmi streiki, sufrāžistu kustības, kustības par vispārējām vēlēšanu tiesībām, utt., utt.
Vēlētām institūcijām ir jēga - svarīgs ir pats process, kurā visu laiku notiek kompromisu meklējumi. Sabiedrība ir tik dažāda, intereses ir tik dažādas un kaut kādā līmenī ir jāatrod spēku balanss un kompromisi starp pretrunīgām interesēm. Un tāpēc veidojas interešu grupas, tās apvienojas partijās un partijas sadarbojas parlamentā - tie visi ir kompromisu meklējumi.
Vēlētās institūcijas nav nekas slikts, jo, vismaz Rietumu zemēs, vēlētājs zina savu partiju ideoloģiju un viņš balsojot par labēju, centrisku vai kreisu partiju gandrīz automātiski zina, kāda būs partijas nostāja visos svarīgajos jautājumos - par nodokļiem, par izglītības un veselības aprūpes pieejamību, par atbalstu dažādām industrijām, zinātnei, par atbalstu attīstītajiem vs primitīvajiem biznesiem, utt. Latvijā šis normālais politiskais process 27 gadus ir bremzējies, jo nebija kvalitatīvas centriski kreisas partijas. Tagad ir, tagad process var attīstīties.
Mākslīgo intelektu (AI) pieminēju tikai kā žagaru, sak, ja cilvēki nespēs uzņemties atbildību, tad alternatīva ir AI vadīta valsts - vai mēs to gribam? Manis sagaidītā atbilde ir - ka AI vadītas valsts draudu priekšā cilvēki tomēr saņemsies un būs gatavi būt atbildīgāki. Bet arī pie AI vadītas valsts cilvēkiem paliks pienākums izvēlēties stratēģiju un izvēlē arī droši vien notiks balsojot.
alvils
| 2017.07.11. - 22:43:36
Redz kā, šī labējā valdība ir spējusi apkrāpt tautu pat ieviešot progresīvo nodokli. Bez centriski kreisas partijas vienkārši nav iespējama virzība uz priekšu. Labējās partijas Latvijā sevi ir izsmēlušas. Un sevi izsmēlusi ir arī Viņķeles idejas par kārtējo "centrisko" partiju, kas tāpat vien labējā partija vien būtu. Tikai gejus sašķeltu pa divām partijām.
Redz kā, šī labējā valdība ir spējusi apkrāpt tautu pat ieviešot progresīvo nodokli. Bez centriski kreisas partijas vienkārši nav iespējama virzība uz priekšu. Labējās partijas Latvijā sevi ir izsmēlušas. Un sevi izsmēlusi ir arī Viņķeles idejas par kārtējo "centrisko" partiju, kas tāpat vien labējā partija vien būtu. Tikai gejus sašķeltu pa divām partijām.
alvils
| 2017.07.11. - 23:14:57
Jau kādu laiku mani neuztrauc diskusijas par to, kāpēc ir vai nav vajadzīga progresīva/centriski kreisa politika. Šodien kārtējais iemesls šim man mieram ir Coursera un Google Brain dibinātāja, bijušā Baidu chief scientist Andrew Ng Facebook posts ar jautājumu, ko lai atbild uz saņemto vēstuli:
p.s. ja nu kāds vēl nezina, tad tēlu atpazīšana ir tā nozare, kuru dators jau vairākus gadus veic efektīvāk nekā cilvēks un radioloģijā/attēlu diagnostikā tam laikam ir liela nozīme.
Jau kādu laiku mani neuztrauc diskusijas par to, kāpēc ir vai nav vajadzīga progresīva/centriski kreisa politika. Šodien kārtējais iemesls šim man mieram ir Coursera un Google Brain dibinātāja, bijušā Baidu chief scientist Andrew Ng Facebook posts ar jautājumu, ko lai atbild uz saņemto vēstuli:
p.s. ja nu kāds vēl nezina, tad tēlu atpazīšana ir tā nozare, kuru dators jau vairākus gadus veic efektīvāk nekā cilvēks un radioloģijā/attēlu diagnostikā tam laikam ir liela nozīme.
janisl202
| 2017.07.15. - 23:22:54
Par to apkrāpšanu - es to teicu jau kolīdz tā ideja par progresīvo nodokli parādījās, ka tas noteikti nekad nerealizētos, Latvijas nodokļu politika ir izteikti regresīva un nekad nav bijusi citāda nevienā jomā. Parasts strādājošais Latvijā nodokļos maksā vairāk par 60%, kamēr bagātnieki tur samaksā zem 5%, atsevišķi no viņiem pat gluži otrādi - pumpē naudu ārā no budžeta un faktiski kļūst bagāti no nodokļu politikas vien. Ne velti es priecājos par katru gadījumu, kad kāds nemaksā nodokļus, šādam noziedzīgam režīmam pēc taisnības nepienāktos ne centa, viņi jau no nabagiem ir iekasējuši daudz vairāk kā pati valsts ir vērta. Ja parādītos zaļie cilvēciņi un sāktu valdošos šaut - tautā būtu svētki.
Par lēno valsts reformēšanu, samezglotajā parastajā politiskajā kārtībā, šai valstij nav tik daudz gadu palicis, lai būtu jēga to utopisko plānu sākt, vienīgā intriga vai tā kritīs no revolūcijas, ārējiem militārajiem iebrukumiem, vai būs pirmā valsts, kas vienkārši de facto pārstāj eksistēt. Jebkurā gadījumā, pat ja notiktu brīnums un valsts kaut kā izvilktu to periodu, ir skaidrs, ka tas prasītu vairākus gadsimtus un neviens tagad dzīvais to gaišo nākotni neieraudzītu pat ne pie apvāršņa. Vienīgais veids, kā to var operatīvi reformēt ir fiziski iznīcinot nodevējus, kas to pašlaik vada, politiski tirgojoties ar viņiem būs tā kā tas vienmēr ir bijis, ka par katru soli uz priekšu, ir jāveic divi soļi atpakaļ un mērķis tikai attālinās, likumi kļūst samezglotāki, bet savu represīvo un netaisnīgo būtību saglabā. Nelaime gan ir tāda, ka šis efektīvākais ceļš radītu nopietnu starptautiskos sarežģījumus, kā dēļ nākas meklēt ko pa vidu, kā valsts nomaiņu, piemēram, jauno tā konstruējot, lai viņiem tur nebūtu nekādas ietekmes un viņu naudai - nekādas vērtības.
Par darbavietu aizstāšanu ar tehnoloģijām - tas ir neizbēgami, nākotnē vajadzības pēc cilvēku darba nebūs. Es pats kā programmētājs esmu izstrādājis automātiskas sistēmas, kas aizstāj cilvēku darbu, strādā nekļūdīgi, precīzi, 24/7, nenogurstot un bez personīgām problēmām. Īstenībā tikai ķīniešu vergu darbs ir aizkavējis šo procesu, bet kopumā - noslēgumā visu darīs mašīnas un būs divi iespējamie scenāriji - 1. labais scenārijs - valsts nacionalizē uzņēmumus un visiem iedzīvotājiem maksā iztikas līdzekļus un cilvēki var nodoties vaļaspriekiem, radošajiem darbiem vai atpūsties - 2. sliktais scenārijs - bagātniekiem pieder rūpnīcas un visi resursi, visi pārējie cilvēki pamazām izmirst no bada un slimībām, šajā scenārijā bagātnieki arī kontrolētu robotizētas armijas, kas nodrošinātu viņu drošību pret jebkādām revolūcijām. Pasaule pagaidām virsās uz 2. scenāriju, pāris nevēlēti cilvēki kontrolē lielāko daļu pasaules resursu un iegulda naudu automātiskās militārajās tehnoloģijās, lai varētu nodrošināt sev absolūtu varu, viņi vēl uzpērk deputātus, lai valstis netraucētu, bet ar laiku viņiem tas nebūs vairs nepieciešams.
Par to apkrāpšanu - es to teicu jau kolīdz tā ideja par progresīvo nodokli parādījās, ka tas noteikti nekad nerealizētos, Latvijas nodokļu politika ir izteikti regresīva un nekad nav bijusi citāda nevienā jomā. Parasts strādājošais Latvijā nodokļos maksā vairāk par 60%, kamēr bagātnieki tur samaksā zem 5%, atsevišķi no viņiem pat gluži otrādi - pumpē naudu ārā no budžeta un faktiski kļūst bagāti no nodokļu politikas vien. Ne velti es priecājos par katru gadījumu, kad kāds nemaksā nodokļus, šādam noziedzīgam režīmam pēc taisnības nepienāktos ne centa, viņi jau no nabagiem ir iekasējuši daudz vairāk kā pati valsts ir vērta. Ja parādītos zaļie cilvēciņi un sāktu valdošos šaut - tautā būtu svētki.
Par lēno valsts reformēšanu, samezglotajā parastajā politiskajā kārtībā, šai valstij nav tik daudz gadu palicis, lai būtu jēga to utopisko plānu sākt, vienīgā intriga vai tā kritīs no revolūcijas, ārējiem militārajiem iebrukumiem, vai būs pirmā valsts, kas vienkārši de facto pārstāj eksistēt. Jebkurā gadījumā, pat ja notiktu brīnums un valsts kaut kā izvilktu to periodu, ir skaidrs, ka tas prasītu vairākus gadsimtus un neviens tagad dzīvais to gaišo nākotni neieraudzītu pat ne pie apvāršņa. Vienīgais veids, kā to var operatīvi reformēt ir fiziski iznīcinot nodevējus, kas to pašlaik vada, politiski tirgojoties ar viņiem būs tā kā tas vienmēr ir bijis, ka par katru soli uz priekšu, ir jāveic divi soļi atpakaļ un mērķis tikai attālinās, likumi kļūst samezglotāki, bet savu represīvo un netaisnīgo būtību saglabā. Nelaime gan ir tāda, ka šis efektīvākais ceļš radītu nopietnu starptautiskos sarežģījumus, kā dēļ nākas meklēt ko pa vidu, kā valsts nomaiņu, piemēram, jauno tā konstruējot, lai viņiem tur nebūtu nekādas ietekmes un viņu naudai - nekādas vērtības.
Par darbavietu aizstāšanu ar tehnoloģijām - tas ir neizbēgami, nākotnē vajadzības pēc cilvēku darba nebūs. Es pats kā programmētājs esmu izstrādājis automātiskas sistēmas, kas aizstāj cilvēku darbu, strādā nekļūdīgi, precīzi, 24/7, nenogurstot un bez personīgām problēmām. Īstenībā tikai ķīniešu vergu darbs ir aizkavējis šo procesu, bet kopumā - noslēgumā visu darīs mašīnas un būs divi iespējamie scenāriji - 1. labais scenārijs - valsts nacionalizē uzņēmumus un visiem iedzīvotājiem maksā iztikas līdzekļus un cilvēki var nodoties vaļaspriekiem, radošajiem darbiem vai atpūsties - 2. sliktais scenārijs - bagātniekiem pieder rūpnīcas un visi resursi, visi pārējie cilvēki pamazām izmirst no bada un slimībām, šajā scenārijā bagātnieki arī kontrolētu robotizētas armijas, kas nodrošinātu viņu drošību pret jebkādām revolūcijām. Pasaule pagaidām virsās uz 2. scenāriju, pāris nevēlēti cilvēki kontrolē lielāko daļu pasaules resursu un iegulda naudu automātiskās militārajās tehnoloģijās, lai varētu nodrošināt sev absolūtu varu, viņi vēl uzpērk deputātus, lai valstis netraucētu, bet ar laiku viņiem tas nebūs vairs nepieciešams.
alvils
| 2017.07.16. - 00:30:13
Viss vēlētāju rokās. Kā izlems, tā arī būs. Un nav jāgaida 4 vai cik tur gadi. Referendumus var rosināt un izpildīt jebkurā laikā. Arī ES līmenī.
Viss vēlētāju rokās. Kā izlems, tā arī būs. Un nav jāgaida 4 vai cik tur gadi. Referendumus var rosināt un izpildīt jebkurā laikā. Arī ES līmenī.
janisl202
| 2017.07.18. - 03:16:11
Es gan teiktu, ka tādā valstī kā Latvija - nekas nav vēlētāju rokās... sistēma ir atjautīgi izveidota, tā, lai cilvēki būtu aizņemti cīnoties par izdzīvošanu un viņiem nebūtu laika iedziļināties jebkurā citā problēmā, kā tikai ko rīt likt galdā vai kā apmaksāt rēķinus. Vidusslānis praktiski neeksistē, bagātie un valdošie ir vieni un tie paši - viņiem ir labi kā ir, savukārt pārējie ir nabagi, kam ir tik maz brīvā laika, ka viņi pat nereti nezin, kurš vispār oficiāli valsti vada, kur nu vēl, lai analizētu kādēļ notiek tā vai cita nejēdzība. Diemžēl, bet ja Latvijā nestrādā vairākās darba vietās pa 12 vai vairāk stundām, tad visticamākais ar algu nebūs iespējams uzturēt pat pašam sevi, par kaut kādu ģimeni vispār nerunājot. Pat tā skaisti pūstā minimālā alga Latvijas laukos ir nesasniedzams augstums un katra reize, kad valstī tā tiek celta viņiem slodzes tiek samazinātas, protams, ne jau pa īstam, bet tikai uz papīra un valdošie ļoti labi zina, ka tā turība no šī soļa patiesībā neaugs, ka varētu to minimālo algu noteikt kaut tūkstošos - visi strādātu tad minūtes.
Par referendumiem - sarīko vispirms kaut vienu, es gan izvirzu vienu nosacījumu - tā rīkošanā nedrīkst tērēt miljonus, kas patiesībā ir vienīgais ceļš kā to varētu izdoties paveikt. Likumi ir apzināti tā radīti, lai tikai paši valdošie varētu referendumus rīkot un citādi tas būtu neiespējami. Kopš referendumi netiešā veidā ir aizliegti nav bijis neviens referendums, pat ne par sasteigto eiro ieviešanu, kam mums ir jāpateicas par ekonomikas stagnēšanu zemākajā punktā un stabilu krīzi turpmāko 20 gadu laikā. Es pats esmu parakstījies turpat vai par visu referendumu rīkošanu (vienīgais, kur neparakstījos bija par valsts valodas statusu krievu valodai, tā kā tas jautājums bija absurds un rezultāts tam referendumam bez balsošanas bija viennozīmīgi skaidrs - nekā nemainīt), protams, tagad, kad parakstus nevāc vēlēšanu komisija - pat ja tie tiktu vākti - nav veida, kā es vai kāds cits par to varētu uzzināt, protams, ja neiegulda prāvas summas reklāmās, ko var atļauties tikai paši valdošie. Šobrīd sarīkot valsts apvērsumu būtu daudz vieglāk, kā referendumu un ņemot vērā, ka jāmaina būtu turpat vai visu, tas pat būtu racionālāk.
Es gan teiktu, ka tādā valstī kā Latvija - nekas nav vēlētāju rokās... sistēma ir atjautīgi izveidota, tā, lai cilvēki būtu aizņemti cīnoties par izdzīvošanu un viņiem nebūtu laika iedziļināties jebkurā citā problēmā, kā tikai ko rīt likt galdā vai kā apmaksāt rēķinus. Vidusslānis praktiski neeksistē, bagātie un valdošie ir vieni un tie paši - viņiem ir labi kā ir, savukārt pārējie ir nabagi, kam ir tik maz brīvā laika, ka viņi pat nereti nezin, kurš vispār oficiāli valsti vada, kur nu vēl, lai analizētu kādēļ notiek tā vai cita nejēdzība. Diemžēl, bet ja Latvijā nestrādā vairākās darba vietās pa 12 vai vairāk stundām, tad visticamākais ar algu nebūs iespējams uzturēt pat pašam sevi, par kaut kādu ģimeni vispār nerunājot. Pat tā skaisti pūstā minimālā alga Latvijas laukos ir nesasniedzams augstums un katra reize, kad valstī tā tiek celta viņiem slodzes tiek samazinātas, protams, ne jau pa īstam, bet tikai uz papīra un valdošie ļoti labi zina, ka tā turība no šī soļa patiesībā neaugs, ka varētu to minimālo algu noteikt kaut tūkstošos - visi strādātu tad minūtes.
Par referendumiem - sarīko vispirms kaut vienu, es gan izvirzu vienu nosacījumu - tā rīkošanā nedrīkst tērēt miljonus, kas patiesībā ir vienīgais ceļš kā to varētu izdoties paveikt. Likumi ir apzināti tā radīti, lai tikai paši valdošie varētu referendumus rīkot un citādi tas būtu neiespējami. Kopš referendumi netiešā veidā ir aizliegti nav bijis neviens referendums, pat ne par sasteigto eiro ieviešanu, kam mums ir jāpateicas par ekonomikas stagnēšanu zemākajā punktā un stabilu krīzi turpmāko 20 gadu laikā. Es pats esmu parakstījies turpat vai par visu referendumu rīkošanu (vienīgais, kur neparakstījos bija par valsts valodas statusu krievu valodai, tā kā tas jautājums bija absurds un rezultāts tam referendumam bez balsošanas bija viennozīmīgi skaidrs - nekā nemainīt), protams, tagad, kad parakstus nevāc vēlēšanu komisija - pat ja tie tiktu vākti - nav veida, kā es vai kāds cits par to varētu uzzināt, protams, ja neiegulda prāvas summas reklāmās, ko var atļauties tikai paši valdošie. Šobrīd sarīkot valsts apvērsumu būtu daudz vieglāk, kā referendumu un ņemot vērā, ka jāmaina būtu turpat vai visu, tas pat būtu racionālāk.
vergslesbietem
| 2017.07.18. - 14:32:11
janisl202, Krimināllikums ar šādiem tekstiem netiek pārkāpts?
janisl202, Krimināllikums ar šādiem tekstiem netiek pārkāpts?
janisl202
| 2017.07.19. - 03:19:57
Nē netiek, jo es neaicinu rīkot apvērsumu un neapgalvoju, ka es to darīšu, tikai paužu viedokli, ka tas būtu efektīvākais ceļš kā atrisināt valsts problēmas (man ir tiesības uz šādu viedokli un tā paušanu) un arī to, ka apvērsumu būtu vieglāk realizēt, kā referendumu, tā kā prettiesiskā valsts likumdošana referendumu padara neiespējamu, bet apvērsumam kā ārkārtējam tautas gribas izpausmes veidam, nekādi likumi ilgi netraucētu un tautas neapmierinātība ir pietiekama, lai atbalsts apvērsumam būtu liels un pretestība - maza, kas savukārt pašlaik ir tikai faktu konstatācija no maniem personīgajiem novērojumiem, kas var būt un var nebūt objektīvi.
Nē netiek, jo es neaicinu rīkot apvērsumu un neapgalvoju, ka es to darīšu, tikai paužu viedokli, ka tas būtu efektīvākais ceļš kā atrisināt valsts problēmas (man ir tiesības uz šādu viedokli un tā paušanu) un arī to, ka apvērsumu būtu vieglāk realizēt, kā referendumu, tā kā prettiesiskā valsts likumdošana referendumu padara neiespējamu, bet apvērsumam kā ārkārtējam tautas gribas izpausmes veidam, nekādi likumi ilgi netraucētu un tautas neapmierinātība ir pietiekama, lai atbalsts apvērsumam būtu liels un pretestība - maza, kas savukārt pašlaik ir tikai faktu konstatācija no maniem personīgajiem novērojumiem, kas var būt un var nebūt objektīvi.
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Kontaktai | Reklama | Taisyklės | Privatumo politika |
Svetainėje naudojami slapukai. Naršydami toliau Jūs sutinkate su mūsų privatumo politika.