dorogaja
|
2007.06.04. - 14:46:57
Piekritu aspectintime. Jo pirmkārt. Ja ta milestība būtu, tad seksualo minoretāšu vidē nebūtu tik bieži šķiršanas. Paskataties uz hetero-pāriem, viņi varat mierīgi sadzīvot viens ar otru pat dismitnieku gadus, sevišķi mūsu vecmātes un vectēti. Bet kas ir ar seksualo minoretāšu pariem? Viņi dzīvo viens ar otru nevairāk par 10 gadiem. Parādiet man lūdzu lesbietes vai ģejus kuri dzīvo ar savo otro pusīti kaut vai 10 gadus.
"es nesu ne pirmais ne peedeejais kas to saka"
Ha! Priekškam to teikt? Tas ir redzams jau aklam. Pietiek paskatīties uz šitam diskusijam. Cieņa tikai paši sevi. Ko tad mēs runāsim par milestību? Par kādu milestību var vispār runāt ja pat vienkāršas cieņas pret cilvēku nav. Un ko mēs talāk gribam?
"Bet ja nav ... tā īstā mīlestība "
Milestība nesastopama tiem, kuri nemāk milēt un kuri drizāk mīl sevi, nevis citu cilvēku. Un priekškam uzreiz uz klosteri? Vai tad nevar mierīgi gaidīt savu veiksmi? Un nevar vienkārši milēt cilvēku tads kads viņš ir? Nu var taču. Ja jums dzīvē nav milestības, tad paskataties vispirms uz sevi, padomājiet vai viss jūs darījāt pareizi. Paskataties uz tiem cilvēkiem kuriem ta milestība ir un salidziniet viņus ar sevi, padomājiet ko jūs izdarījāt lai jūs milētu un ko varētu izdarīt. Bieži cilvēki nedomā par to, bet tas vietā turpina mainīt partnerus. Es nevienu te negribu aizvainot, bet uzskatu ja cilvēkam nav milestības tad viņam jāpadoma par savu uzvedību vispirms un jāparskata savu iekšējo pasauli, jo tikai egoisti nemāk milēt, jo viņiem vajag lai mīl viņus, nevis pašiem milēt un bieži kaisli pieņem par milestību.