slit
|
2011.05.11. - 21:09:26
Redz, es arī varētu izteikt, piemēram, viedokli, ka ebrejiem koncentrācijas nometnes bija apmēram kā tādas interesantas brīvprātīgā darba nometnes, turklāt daļa ebreju tautas ir izdzīvojusi vajāšanas, tā ka gan jau nemaz tik slikti nebija. Cita lieta, ka kaut kas tāds būtu neticami muļķīgi, aizskaroši un pat noziedzīgi. Un katrā ziņā tik ekstravagants "viedoklis" nekādi neatbilst patiesībai - un par to, šķiet, nevienam nav nekādu šaubu.
Taču tā pati problēma ir ar uzskatu, ka latvieši Sibīrijā aizbrauca (apmēram kā tādā tūrisma braucienā), ievācās dzīvoklīšos, iekārtojas uz dzīvi, sāka varbūt tur saņemt sociālos pabalstus un pensijas, un vispār, dzīvoja ilgi un laimīgi.
Aizskaroši, muļķīgi un nekāda sakara ar realitāti. Apmēram tikpat nejēdzīgi, kā manis piesauktais piemērs. Aizbraucēji bija lielākoties nolemti lēnai nāvei. Ģimenes tika izšķirtas, vecāki vairs neredzēja savus bērnus. Cilvēki tika sasviesti lopu vagonos, Sibīrijā viņi drausmīgā salā bija spiesti strādāt nenormāli smagus meža darbus, nesaņemot ne pienācīgu pārtiku, ne pat apģērbu. Ārkārtīgi daudzi nomira no aukstuma, bada, slimībām. Nebija nekas neparasts, ja dēliem vajadzēja beigās aprakt savu māti (tajās situācijās, kad ģimene nebija izšķirta). Drausmīga necilvēcība, kurai nav attaisnojuma. Īsi sakot, kas grib zināt ko vairāk - izsūtīto cilvēku atmiņas ir vēl, paldies Dievam, pieejamas šodien.
Kaut kas arī izdzīvoja. Kaut kam izdevās varbūt pat iekārtoties uz dzīvi. Jā, daļa izdzīvotāju ir nodibinājuši ģimenes, apstākļi ne tuvu nav tik drausmīgi kā četrdesmito beigās, dzīvot var, viss ok. Kādam varbūt pat liekas, ka ir labi.
Ja ar vienu muļķīgu TV pārraidi pietiek, lai pateiktu, ka izsūtītie tur dzīvoja forši un laimīgi - tad tālāk kretīnismā vairs nav kur.
Par to, vai Latvija bija ’djerevnja’ vai kā - pat nesākšu diskutēt. Pietiekami daudz dzirdēts ir arī par tiem, kas atbrauca uz šejieni.
Šis
Stalina laikos visiem bija grūti, krieviem arī. un šis
Да вы хоть знаете, сколько русских погибло по приказу Сталина prasās pēc apspriešanas. Staļins bija ne tikai morāls kroplis, bet arī ārkārtīgi vājš karavadonis, kas varbūt pašu vērtīgāko resursu - savus cilvēkus - (pārsvarā krievus, kā jūs te pareizi sakat) sūtīja pretī drošai nāvei Otrajā pasaules karā. Dēļ viņa stulbuma mira ārkārtīgi daudz cilvēku: PSRS pusē bija ļoti daudz kritušo.
Vai 9. maija svinētāji atceras šos upurus, kurus prasīja šī uzvara? Vai piemin tos neskaitāmos kritušos, no kuru nāves varēja izvairīties? Izskatās, ka daudziem šī diena ir lielāki svētki par savu dzimšanas dienu. Tās ir katra tiesības, protams, dzīvojam demokrātiskā valstī. Taču cik daudzi šajā dienā arī atminas, par kādu cenu tika gūta šī uzvara?