grifs
|
2010.07.23. - 11:34:53
Pagānisms un dievturība... Es vairāk domāju, ka šo reliģiju kontekstā nav nozīme, ko domā dievi, bet gan iekšējai pasaulei pašā cilvēkā, kopienā, tautā. Man šķiet, ka pirmatnējās reliģijas ir ļoti tīras un nesamaitātas. Būtībā, ja paskatāmies visas senās reliģijas, tad tur nav nozīme pašam dieveklim un tā personificējumam, bet gan principam - būt saskaņā ar dabu. Piemēram - ja cilvēks bija zvejnieks, viņam bija ar bijību jāizturas pret jūru, ja viņš gribēja labu lomu. Ja cilvēks bija zemnieks, viņam pret zemi bija jāizturas ar bijību, ja gribēja labu ražu. Ja gribēja laimi savā mājā, bija ar ciņu jāizturas pret citiem cilvēkiem, lai nenokaitinātu dievus ar savu iedomību.
Patiesībā tās ir elementāras lietas, kuras nereti mūsdienās cilvēks ir aizmirsis, jo uzskata sevi par visvarenu - piesārņo dabu, izgāž atkritumus, pazemo citus utt... Un dabas kataklizmas vai ekonomiskās krīzes tiek pētītas un izdarīti kaut kādi secinājumi, lai gan senais cilvēks to vienkārši uzskatītu kā dievu dusmas. Un es teiktu, ka tas senais cilvēks pat būtu gudrāks, jo viņš mēslotu un rūpētos par zemi, ja tā nenestu ražu, viņš nepumpētu naftu, ja tā nogalina radības jūrā, un viņš veidotu draudzīgas attiecības ar kaimiņiem un kopā viņi strādātu kopīgam labumam, ja būtu grūtības, kamēr mūsdienu cilvēks tikai meklē vainīgos, cenšoties atrast tikai sev izdevīgāko risinājumu.
Par reliģiju var daudz diskutēt un katrs var nonākt pie sava secinājuma. Taču kas attiecas uz homoseksualitāti, tad man šķiet, ka negatīva attieksme pret to var būt tīri demogrāfisku iemeslu dēļ jo sevišķi tajā laikā, kad mirstība bija liela un vajadzēja vairot tautu. Taču mūsdienās tautas pieaugums vairs nav tik svarīgs gan tāpēc, ka pat esošā sabiedrība vairs pašreizējā situācijā nespēj sevi pabarot, gan globālā mērogā, ka tuvojas brīdis, līdz pasaule kļūs pārapdzīvota, tāpēc man šķiet, ka cilvēkam ar senajam dabas reliģijām nebūtu nekādu iebildumu pret homoseksuāļiem, kā tas ir būtība mākslīgi radītajām religijām, kuras radušas politiski ekonomisku iemeslu dēļ, lai pakļautu lielas tautu masas, kur cilvēka dzīvošana harmonijā gan ar sevi, gan apkārtni nav pietiekama, ja neatbilsti reliģijas dogmām.