modii
|
2008.11.23. - 11:21:15
Es arī atkārtošos, ja teikšu - katram savs dzīves stāsts, tādēļ ļoti slidens jautājums, lai izteiktu kategoriskus viedokļus par orientācijas procentuālo sadalījumu.
Esmu no tiem, kas labu laiku pieskaitīja sevi bisex ar lielu pārsvaru uz tradicionālām attiecībām. Iestūrēšana laulības ostā manā gadījumā nebūt nebija sabiedrības aizsega vai citādu konspiratīvu pasākumu pēc. Bija patiesas jūtas, "aizbraucis jumts" u.t.t. un neizsakāma laimes sajūta, ka beidzot no domām par TO esmu ticis vaļā. Turpmākais ritējums parādīja pavisam ko citu, jeb - atgriezos pie tā, kur biju apzinātā vecuma ņesaprotamajās atklāsmēs.
Neesiet ļautiņi tik bargi savos spriedumos!!! Katrs savā dzīvē meklē savu ceļu, mēģina rast atbildes, pilnveidojas un... un... un... Vai tad mazums stāstu par klosterī iešanu, pievēršanos ticībai (he -Santa dzīves stāsts jau visiem zināms), straujas karjeras veidošana un viss cits, lai tikai bēgtu no tā. Kādēļ tad joprojām tiek saglabāta laulība? Tādēļ, ka ir ļoti daudz BET, pienākumu un atbildība, īpaši, ja ir arī bērni. Ir ļoti grūti šādā juceklī saņemties, lai ko mainītu. Tajā pat laikā ir vairāki vīrieši, kas savus 30 un pēc, izšķīrušies un dzīvo tā, kā vēlējušies. Nekas nav viennozīmīgi sarindojams kategorijās, lai piestiprinātu konkrētas birkas - tas ir tāds, šis ir vēl kaut kāds un tīrradņu grupa - geji no paša sākuma ar tīru dvēseli u.t.t.. Ja bisex meklē sexu, tas nebūt nenozīmē, ka interese ir tikai miesiskas dabas. Kaut kur sirds dziļumos kāda uguntiņa deg, kas dzīva, pateicoties klusai cerībai kādu satikt, lai izveidotos tā, kā redzēts Kuprainajā kalnā un lasīts dažā labā daiļdarbā. Iespējams, tajā pat laikā ir arī bail no tā, ka šī aizraušanās būs tik nopietna, ka par gaidāmām kardinālām izmaiņām dzīvē negribētos pat domāt.
Un visbeidzot - njā, klasiskie morāles aspekti tiek pārkāpti, tiek melots un sadomāti visādi pekstiņi, kas paša apziņā attaisno krāpnieciskos gājienus. Bet tik un tā - esiet laimīgi, ka esat atraduduši savu ejamo ceļu, ka nevienam nenodarat sāpes, ka jums nav jāpamet savas sievietes vīrieša dēļ! Sieviete šādā situācijā ir bezspēcīga, jo ar vīrieti konkurēt ir neiespējami. Vēl tikai pateikšu, ka 3 gadus man bija skaistas un reizē pasmagas attiecības ar kādu vīrieti, paralēli savai ģimenes dzīvei. Bija brīdis, kad jau morāli biju gatavs beidzot izkārpīties no saviem melu mudžekļiem un dzīvot kopā ar savu mīļoto cilvēku. Bet attiecības pajuka ne tādēļ, ka mani pieķēra vai tamlīdzīgi pekstiņi. Vienkārši jācitē te citā diskusijā izskanējušais "ļjubovj prošla... ". Bet tas nenozīmē, ka atgriežos ģimenes cilvēka paraugtēlā un laimīgs turpinu savu eksistenci. Es joprojām ticu, ceru atrast to cilvēku, kura dēļ esmu gatavs uz ļoti daudz un dažādiem pavērsieniem.
Secinājums mans tikai viens - nekad nespriest par citu attiecībām. Ne mums tādas tiesības dotas, ne otra ādā esam bijuši (tā var tikai filmā "Būt par Malkoviču"). Esiet tolerantāki un lai visiem silti šajā ziemas sākumā!