danteroko
|
2014.12.13. - 02:32:31
Un nu jau (uz vecumu, uz vecumu) šķiet, ka nav arī vērts, jo ja cilvēkam prāta nav- ar sišanu viņu tam galvā neiesitīsi ša vai tā .Tad nu- labāk vnk ignorēt un izvairīties .Gudrāk .
Ir gadījies, ka iesitu respektu(lai vai cik tas dīvaini neizklausītos), bet tad ir tas pazemības respekts, tā kā reizēm ir vērts parādīt drosmes izpausmes(ir bijušas reizes).
Bet mani var īstenībā ne ļoti ilgā laikā novest līdz tādam līmenim, ja pikē un pikē virsū, tad kaut kas saslēdzas no tā, ko it kā sevī gadiem mēģinu apslāpēt, bet par tā esamību zinu.Zinu, ka varu palikt agresīva, ja mani ilgstoši uz to provocē, ir tāda lieta(sērkociņa moments).Ar to gan nelepojos, bet vienmēr esmu zinājusi, ka varu eksplodēt un, tad izeju ārpus kontroles, vienlaikus kaut kādu galējo kontroli saglabājot.
Nesen pateicos mātei, ka viņa mani turējusi diezgan lielos tomēr grožos, jo reiz viņai omīte teica, ka ar šo bērnu būs problēmas un tā viņa visu apzinīgo dzīvi ir mani īpaši uzpasējusi un tā man pagāja garām mašīna, jo viņai ir licies, ka dusmās nositīšos, uzspiežot gāzi uz 150km/h.Tā kā miers ir tikai šķietamība, jo cilvēkiem mēdz būt iekšējie bezdibeņi.