maikls
|
2008.04.21. - 17:54:45
Uz ko un kālab - praida organizatori uz šiem jautājumiem ir atbildējuši vairākkārt. Protams, pēc saviem ieskatiem. Daži piekrīt, daži nepiekrīt- gan jautājumā par veidu, kā panākt mērķus, gan arī jautājumā par mērķiem. Un tas ir labi, ka viedokļi ir tik dažādi, sauklis par dažādību ir viens no tradicionālajiem LGBT kustības saukļiem. Arī LGBT kopienā valda demokrātija un vārda brīvība, katrs gejs likuma ietvaros var darīt to, ko grib, un nav svarīgi, ko citi geji par to domā - ja kāds grib ierobežot kādu citu tikai tāpēc, ka man nepatīk tas, ko viņš dara, vai es viņa dēļ jūtos neērti, tad tas jau ir uzbrukums demokrātijai.
Šo diskusiju par praidu man gribas salīdzināt ar situāciju, kad, piemēram, es gribu ierobežot kāda vīrieša tiesības atrasties uz ielas tāpēc, ka viņš ir skaistāks par mani un viņa klātbūtnē es jūtos nesmukāks, sliktāks, mazvērtīgāks. Protams, man nav reālu iespēju ierobežot šā cilvēka tiesības pārvietoties, tāpat kā nevienam no šīs diskusijas dalībniekiem nav tiesības ierobežot praidu, bet manā skatījumā arī vārdiska vēršanās pret un nepamatota kritika ir neētiska rīcība, jo, lai gan tā neierobežo neviena tiesības no juridiskā viedokļa, tā tomēr ierobežo cilvēku izpausmi, brīvību no psiholoģiskā, cilvēku attiecību viedokļa.
Manuprāt, ir jāatbalsta ikviena cilvēka jebkādi pašizpausmes veidi - tiktāl, cik tie neierobežo citu cilvēku tiesības. Ja ir cilvēki, kuri grib iet praidā - un tādi cilvēki ir - tad mums, pārējiem, manuprāt, viņi ir kaut vai morāli jāatbalsta, - pat tādā gadījumā, ja šo cilvēku vēlme ir izrādīties. Jo tas, ka man nepatīk, ko viņi dara, ir tikai un vienīgi mana personīgā problēma. Ja es šodien iestājos pret citu cilvēku vēlmi izpausties un realizēt sevi, tad man ir jārēķinās, ka rīt citi var ierobežot mani.