enough
|
2009.08.17. - 23:20:31
Mēs visi alktin alkstam darboties, rīkoties, atrisināt, sagādāt. Mēs visi allaž kaut ko plānojam, pabeidzam, atklājam.
Tas nav nekas slikts, galu galā tieši tā mēs ceļam un pārveidojam pasauli. Bet dzīves pieredzē sava vieta ir arī Apbrīnas mirklim.
Reizēm apstājies, aizej no sevis un pakavējies klusumā Visuma priekšā!
Lai nometas ceļos gan tava miesa, gan dvēsele! Nelūdzot neko, nedomājot neko un pat nepateicoties ne par ko. Tikai izjūtot mīlestības siltumu, kas pēkšņi aptver.
Šādos brīžos negaidīti var sākt līt asaras - bet tās nebūs ne prieka, ne skuju asaras. Neesi pārsteigts! Tā ir dāvana.
Šīs asaras attīra tavu dvēseli.
/Paulu Koelju/