kangarooo
|
2015.04.15. - 14:17:10
UN tagad par to skapja rakstu, lai saprastu kā rodas šie stereotipi.
Diezvai LV būs zinātnisks pētījums un šajā lapā tāda arī nav. Tas ir raksts un nevis pētījums. Tajā ir atkal kultūras fenomens- izraut no konteksta un izdaiļot ar mākslinieciski izvēlētiem vārdiem, kā "visdrīzāk", "teorija", "liek domāt", "iespējamais", "varētu",
Un kā nu ne- te arī ir rakstīts jau pirmajā rindkopā teorija.
Tāpat tos visus vārdus izmantojot nav melots, jo ir jau paskaidrots, ka tas tā nav jeb ir iespējams vai liek domāt, bet iespējams ir daudz kas, kas nemaz nav un varētu būt arī daudz kas, kas nav.
Lūk kā šis cits māksliniecisks raksts izmantojo vispārinājumu neapstiprina, bet tikai spekulē:
1.
"Neirobioloģiskā smadzeņu dzimuma veidošanās teorija ir vispopulārākā zinātniskā teorija, kas izskaidro, kā veidojas dzimumidentitāte (sajūta, ka esi vīrietis vai sieviete) un seksuālā orientācija (heteroseksualitāte, homoseksualitāte un biseksualitāte). Šī teorija galvenokārt balstās uz dzimumhormonu lomu embrionālajā attīstībā, taču arī citiem faktoriem ir būtiska nozīme, piemēram, ģenētiskiem un epiģenētiskiem."
2. BLABLABLA- izskaidrota TEORIJAS IDEJA. "Embrionālajā attīstībā augļa smadzenes attīstās pēc vīrišķā tipa tiešā testosterona ietekmē, vai pēc sievišķā tipa šī hormona trūkuma dēļ. Pirms smadzeņu diferenciācijas procesa notiek dzimumorgānu diferenciācija (6.-12. grūtniecības nedēļa). Zēna sēklinieki producē testosteronu, taču papildus tam testosteronu ir nepieciešams arī pārvērst dihidrotestosteronā, ko veic enzīms 5α-reduktāze, lai pilnībā attīstītos vīrišķie dzimumorgāni. Turpretī sievišķo dzimumorgānu attīstība dzemdē notiek galvenokārt androgēnu trūkuma dēļ. Tad, kad dzimumorgānu diferenciācija ir beigusies, noteikta pēc Y hromosomas (SRY saukts arī par TDF – dzimumnoteicošais gēns – netiek ekspresēts smadzenēs) klātbūtnes vai neklātienes, nākamā lieta, kas jādiferencē, ir nervu sistēma (g.k. smadzenes), pamatā caur dzimumhormonu (testosterona, estrogēnu un progesterona) ietekmi."
3. Ar mūsu tēmu nesaistīts skaidrojums par smadzeņu attīstību dzimumidetitātei. "Smadzeņu dzimumdiferenciācijas process veido pastāvīgas izmaiņas smadzeņu struktūrās un funkcijās caur neironu veidošanos un vidi, tās plašākajā nozīmē. Neirona apkārtējā vide ir veidota no apkārtesošajām nervu šūnām un bērna cirkulējošajiem hormoniem, kā arī no hormoniem, barības vielām, medikamentiem un citiem ķīmiskiem savienojumiem, kas ieiet embrija asinsrites sistēmā caur māti (kopā ar ģenētisko kodu visiem šiem faktoriem var būt paliekošs efekts uz smadzeņu dzimumdiferenciāciju). Kāpjošie dzimumhormonu līmeņi pubertātē aktivē neironu vadītājceļus, kas izveidojās embrionālajā attīstībā, kā arī rakstura iezīmes un psihiatriskās slimības."
4. Aizvēsturisku zināšanu pētījumu veikšanas potenciāls 1959. gadā runā par hormoniem jeb seksuālo izmaiņu veikšanu mākslīgi un nevis piedzimstot. Pieminēts, ka tā ir paradigma- [color=#000000]Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas, formulēšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā. "Šo smadzeņu diferenciēšanās paradigmu izveidoja Čārlzs Fēnikss ar kolēģiem (Phoenix et al., 1959), kas pētīja jūrascūciņu seksuālo uzvedību, kad to embrionālajā attīstībā mātei tika injicēts testosterona propionāts. Fēnikss ar kolēģiem novēroja, ka pieaugušā vecumā prenatālu dzimumhormonu manipulāciju veidā iegūtas sievišķās jūras cūciņas piekopa vīrišķajiem īpatņiem raksturīgo mounting (akts, kad vīriešu kārtas dzīvnieks lec virsū mātītei no mugurpuses un ir gatavs sākt pārošanos) seksuālo uzvedību. Viņi bija ieguvuši biseksuālas un hermofrodītas jūras cūciņas (atkarīgs no androgēnu pievienošanas laika, daudzuma un indivīda (organisma) atbildes uz to). Viņi pierādīja to, ka prenatālai sievišķo īpatņu pakļaušanai testosteronam ir nesalīdzināmi lielāka ietekme uz seksuālo uzvedību kā postnatālai un ka šīm organizatoriskajām izmaiņām nervu sistēmā ir paliekošs efekts."
5. Un kā ir mūsdienās? Un par ko īsti runājam- par orientācijas hormoniem vai dzimuma hormoniem? "Taču mūsdienās ir zināms, ka hormoni nav vienīgie faktori, kas piedalās smadzeņu dzimumdiferenciācijas procesā. Arī ģenētiskajiem faktoriem ir milzīga loma, ko pierāda fakts, ka dažas embrionālās žurku smadzeņu šūnas pārcieš dzimumdiferenciācijas procesu arī tad, ja audu kultūrā nav dzimumhormonu. Pastāvot vairāki kandidātgēni – 50 gēni tiek ekspresēti dažādos līmeņos smadzenēs vīrišķajos un sievišķajos augļos (11 Y hromosomas gēni tiek ekspresēti vīrišķo augļu smadzenēs, turklāt daži no šiem gēniem turpina ekspresēties arī pieaugušu vīriešu smadzenēs)."
6. Tad jau atkal par dzimumu un nevis orientāciju sākas IESPĒJU apraksts un beidzas ar spriedumu par orientāciju? [color=#444444]Mūsdienās tiek runāts arī par epiģenētiskiem faktoriem, kuriem, domājams, ir būtiska loma smadzeņu dzimumdiferenciācijas procesā. Netieši pētījumi liek domāt, ka arī mātes imūnreakcija spēlē lomu galvenokārt attiecībā uz zēniem (Y hromosomu). Iespējamais molekulārais mehānisms, kas varētu izskaidrot fenomenu, kad katrs vecākais bioloģiskais brālis par 33% palielina iespēju būt gejam, ja esi labrocis (vecāko brāļu efekts jeb brāļu dzimšanas kārtas efekts) ir aprakstīts (Bogaert, Skorska, 2011). Šī imunoloģiskā hipotēze balstās uz to, ka pēc katra zēna, kas piedzimst, mātei veidojoties imunoloģiskā atmiņa un atbildes reakcija, kas “uzbrūk” nākamajiem vīrišķajiem augļiem, lai sevi pasargātu no vīrišķajiem faktoriem (piem., testosterona), ko producē šis auglis mātes iekšienē, izjaucot mātes hormonālo līdzsvaru. Tādā veidā šī mātes imunoloģiskā iejaukšanās hipotētiski var traucēt vīrišķā augļa smadzenēm uzņemt testosteronu, lai tās pilnībā vīrišķotos. Arī citi faktori ietekmē smadzeņu dzimumdiferenciāciju."