rendija
|
2007.06.06. - 15:03:52
Laikam jau tādēļ, ka man raksturīgi kārtīgi "piebeigt" vienas attiecības, pirms uzsākt jaunas. Taču, esošo ar bijušo nesalīdzinu. Jo esošais parasti tā aizrauj, aizkustina un saviļņo, ka nekam citam tur nav vietas. Kā tikai šodienas un otra cilvēka baudīšanai.
Savu maksimālisma apdvesto runu varu mīkstināt tikai ar domu, ka tā man ir bijis līdz šim.
Bet pieļauju, ka apstākļos, kad šķiršanās ir notikusi pret paša indivīda gribu. Kādu pārāku apstākļu ietekmē, tad mīļotā cilvēka atblāzmas meklēšana citos ir neizbēgama tik ilgi, kamēr vien dzīvo tā mīlestības/pieķeršanās sajūta. Loģiski.