grifs
|
2010.08.20. - 18:06:33
Lūk te kā reize tomēr ir iespēja paspekulēt ar to utopiju, jo tavs scenārijs ir iespējams ar nosacījumu, ja saglabājas esošā mierīgā situāciju, taču situācijās, kurās ir dabas katastrofas, tur nacionālisms vairs nav svarīgs, jo cilvēki cīnās par izdzīvošanu. protams, tur var atkal sākt darboties dzīvnieciskie instinkti, kur izdzīvo stiprākais, bet tad vairs nacionalitātei tik un tā nebūs nozīme.
Bet man gribas domāt, ka tieši šo katastrofu (vienalga - ekoloģisko vai destrukcijas) iespējamība, pie kā ir vainīga cilvēka saimnieciska darbība, būs tas, kas liks aizmirst nacionālās intereses, jo nebūs vairs iespējams kādam būt vienam veiksmīgajam, jo tā "veiksme" var atnest postu viņiem pašiem, attiecīgi nāksies strādāt kopā pie tā, lai būtu šis kopīgais labums, nevis tikai kādas šauras intereses.
Un ja skatāmies tikai uz Latviju, tad arī - ja vien kāds kādai lielvalstij jau nav tipa notirgojis šo valsts zemi, kuru varētu kas iegūt tautas iznīcināšanas gadījumā, tad agrāk vai vēlāk tā saucamajiem valsts izzadzējiem būs jādomā pie tā, ka bez parastā melnā cilvēka, kas ražo un patērē, šai valstij un viņa biznesam nav nekādas vērtības. Pie tam samazinoties iedzīvotāju skaitam arī homoseksuāļiem neviļus palielinās vērtība tieši tāpēc, ka ikviens no mums ir preču un pakalpojumu ražotājs un patērētājs. Attiecīgi vienā brīdī valstij ir jāsāk domāt par homoseksuāli kā cilvēku, kurš ir ļoti vērtīgs, kam ir nepieciešams cilvēktiesības, partnerattiecību likums, kā arī bērnu adopcijas iespējas, jo viņa izstumšana no sabiedrības un šāda latviešu cilvēka aizceļošana uz ārzemēm, gan īstermiņā gan ilgtermiņā, nozīmē vai nu valsts norietu, vai jaunu imigrantu pieplūdumu.