Diena: Naida pamats — bailes un vājš ego
frodo
| 02.06.2007. - 09:03:58 | Diskusija lasīta 1908 reizes
1986.gadā tika izveidota cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86. Šī grupa 1987.gada 14.jūnijā — 1941.gada deportāciju gadadienā — noorganizēja ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Tā paša gada 23.augustā pie Brīvības pieminekļa notika arī protesta pasākums sakarā ar Molotova—Rībentropa pakta parakstīšanas gadadienu. Kāpēc šie cilvēki ālējās uz ielām? Kas viņus tur dzina? Ne to paktu var vairs pārrakstīt, ne tie ziedi kaut ko mainīs.
Drīz pēc tam tika atļauta publiska Līgo svētku svinēšana. Kam vajadzīga publiska svinēšana? Līgo svētki ir katra cilvēka personiska, var teikt, intīma padarīšana, daudziem traucē svētku troksnis, ugunskuri, uzbāzīgas reportāžas par svētku norisi... Kāpēc nevar katrs klusiņām nosvinēt to, ko vēlas? Kāpēc šāda publiskā ālēšanās ir vajadzīga?
Es ceru, ka mani jautājumi jums likās šokējoši. Taču tieši tāda pati jautājumu uzdošana notiek sakarā ar vēl vienu gājienu. Rīt ir seksuālo minoritāšu un viņu draugu gājiens par vienlīdzību. Šo frāzi izdzirdot, cilvēki pamostas un sāk karsti diskutēt. Daļa uzskata, ka gājiens ir ļoti svarīgs veids, kā minoritāte var izteikt savas domas un cerēt, ka sabiedrība tās uzklausīs. Daži uzskata, ka gājiena mērķis ir intīmo lietu publiskā demonstrēšana. Citi uzskata — ja homoseksuāļi, biseksuāļi, transcilvēki un viņu draugi rīkos gājienu, tad mūsu Latvijā notiks drausmīgas un neatgriezeniskās pārmaiņas — visi heteroseksuāļi pēkšņi izjutīs nepārvaramu iekāri pret sava dzimuma cilvēkiem un šķirs savas heteroseksuālās laulības.
Pārstās dzimt bērni, un Latvija tiks sadedzināta ar uguni no debesīm kā tāda Sodoma un Gomora.
Kas ir gājiens?
Tā ir iespēja pateikt savas domas. Cerībā, ka sadzirdēs. Pievērst uzmanību savai eksistencei. Parādīt kādas sociālās grupas seju. Lai to uztver nevis kā abstraktu parādību, bet kā savu kaimiņu, radu, bērnu. Manuprāt, tas kas mums trūkst, ir tieši spēja dzirdēt, uzklausīt — ar mērķi izprast. Tam traucē bailes un vājais ego, cilvēks jūtas apdraudēts un nedrošs un tādēļ cenšas iznīcināt to, kas rada bailes. Tā saka psihologi — naida pamats ir bailes. It īpaši tik pretrunīgai, daudziem neskaidrai un tāpēc vēl vairāk biedējošai tēmai kā seksualitāte...
Tomēr stāsts par Draudzības dienu gājienu nav stāsts par gejiem. Tas ir stāsts par mūsu sabiedrības stāvokli. Un tas neiepriecina — man gribas iedarbināt trauksmes signālu, jo ir ievērojamas ārkārtīgi bīstamas tendences, kas tieši apdraud katru no mums un katru no mūsu bērniem. Gājiens ir vieta publiskajā telpā, rādītājs, ka publiskā telpa nav privātīpašums, ka tajā ir vieta katrai no valstī dzīvojošām minoritātēm.
Valdība uzskatāmi rāda, ka varas telpa ir privatizēta, un dažas sabiedrības grupas ņem piemēru un sāk līdzīgi uzvesties publiskajā telpā. Izklausās, ka Latvijā to cenšas monopolizēt tā saucamie kristieši. It kā viņi pārstāvētu visu Latvijas sabiedrību. Par sevi viņi saka — "tauta", "sabiedrība". Bet kas tad ir pārējie — marsieši? Viņi patur sev tiesības spriest, kam šajā telpā ir vieta un kam nav. Viņi saka — esi neredzams, paslēpies un mēs tevi pacietīsim. Taču, ja tu sāc pretendēt uz kādu daļu mūsu telpas — izsludināsim tev karu. Pat tavām atklātnītēm tur nebūs vietas, jo vara ir mums. Protams, šāda pozīcija nav savienojama ar demokrātiju — kad vairākumam rūp minoritāšu tiesības un labklājība. Karš demokrātijai kā tādai ir izsludināts. Taču viņi nevēlas uzņemties atbildību, bet saka — mūs provocē! Bet frāze "mani provocē" patiesībā nozīmē nevelēšanos uzņemties atbildību par savu uzvedību.
Nacisms un "kristiešu" vērtības
Tiek daudz runāts par kristīgām vērtībām, taču kas ir kristiešu vērtības? Vai tikai heteroseksuālais sekss un vairošanās? Vai mīlestība, cieņa, draudzība, iecietība un miers? Vai tomēr naids un neiecietība? Pašlaik ekonomika pamazām pārkarst, cilvēki jūtas saspringti un nemierīgi gan ekonomiskās, gan sociālās spriedzes dēļ. Kā Vācijā 30.gados ir vajadzīga grupa, kas kalpos par grēkāzi. Ar kuru sākt. Un, tāpat kā pirms 70—80 gadiem, tiek izsludināts karš. Tie argumenti, ko nacistu propaganda izmantoja pret ebrejiem, lai attaisnotu un pamatotu savu naidu pret viņiem, šodien Latvijā izmanto tā sauktie kristieši. Vēsturē tā jau ir bijis. Varbūt esam aizmirsuši nacisma rūgtās mācības? Vai esam akli, ka neredzam tā atdzimšanu?
Nacisma propaganda centās pasniegt ebrejus kā sliktu grupu, kura nes nāvi un izvirtulību. Tika runāts par to, ka ebreji ir mafija, kas sev pieprasa īpašas privilēģijas, par to, ka ebreji nogalina bērnus, ka ebreji ir nenormāli, patoloģiski, slimi un perversi — to pašu mēs šodien dzirdam par gejiem. Ebreji tika salīdzināti ar slepkavām, zagļiem un suteneriem, tika klaigāts, ka viņi vēlas iznīcināt kristietību. Tieši to pašu mēs šodien dzirdam par homoseksuāli orientētiem cilvēkiem.