Vai esmu homo? Jeb vnk nopietni jāārstējas?
martinicus | 04.10.2016. - 11:15:22 | Diskusija lasīta 6565 reizes
Situācija tāda, ka man ir pāri 30, bet neesmu ielaidies nopietnās vai intīmās attiecībās ne ar meitenēm, ne puišiem.
Ar meitenēm tāpēc, ka neskatoties uz romantisko interesi, man nav nekādas seksuālas tieksmes vai reakcijas. Kaut kā ar mokām varu dabūt erekciju, taču tas sanāk vairāk mehāniski un nevis no tā, ka meitene man šķiet vizuāli un visādi citādi pievilcīga, bet no tā, ka uzpumpēju sev pašapziņu, lai justos vīrišķīgāks. Un orgasmu tā arī nedabūju.
Pats arī neesmu nekāds skaistulis, tieši pretēji, diezgan vārgs un vājš iedzimtu problēmu dēļ, tāpēc gan pats kompleksoju, gan arī reti kura meitene izrāda par mani interesi, taču ja izrāda, tad diemžēl nākas saudzīgi pārtraukt attiecības pirms meitene sāk flirtēt un izrāda vēlmi pēc fiziski intīmas tuvības. Negribas nevienai meitenei sabojāt dzīvi, lai jau iet labāk satiekas ar normāliem puišiem, kuri spēj darīt visu ar pilnu atdevi.
Savukārt, ar vīriešiem man ir tā, ka romantiski nu galīgi nekas nevelk, un ja kāds vīrietis mani noskūpsta kaut vai uz pieres, man ir sajūta kā maigoties ar brāli vai kādu citu tuvu radu, brrr... Taču ir viens izņēmums. Ir vīriešu tips - daudz vecāki par mani, izskatās un uzvedas mazliet autoritatīvi, bet nekad ne brutāli, ir kopumā inteliģenti (iedomājieties profesoru, it īpaši bārdainu). Domājot par šiem vīriešiem man viņi bieži rādās sapņos un izraisa "nakts noplūdi". Taču atkal - tas nav sekss un tie vīrieši manās fantāzijās nekad nav kaili, bet ir tikai sajūta, ka viņi zina "vīrietības noslēpumu", un tāpēc saplūstot ar šādu vīrieti, es pats uzzināšu šo noslēpumu un kļūšu par īstu vīrieti un man patiks sievietes. Izklausās murgaini, taču tieši šī sajūta ir tā, kas zemapziņā pievelk un liek sapņos "medīt vīriešus".
Vai kāds ir saskāries ar ko tādu? Vai man tā vispār ir homo tieksme jeb kaut kāda novirze? Es jau nemaz nezinu, kā hetero/homo seksa laikā jūtas vīrietis, kāda ir motivācija, kas izraisa "reakciju", tāpēc nav ar ko salīdzināt...
Atbildes (54)
oma
| 04.10.2016. - 12:11:16
Tas ko raksti, ir patiesi murgaini...
Vairāk gan liekas ka esi aseksuāls.
Piemēram man... sievietes ķermenis nesaista vispār... kailu sievieti redzot, brrr... tad jau labāk neredzēt vispār.
)) Nedzenos pēc gaļas.Ne tirgū, ne maximā. )))
Bet vīrieši, spalvainas vīrišķīgas kājas, tvirts apaļš dibens, koptas stipras rokas, kopts un inteliģents vīrietis mani saista gan, bet... tikai verbālā līmenī.Nepieļauju pat domu gulēt ar vīrieti... tieši tas mani atbaida.A ar sievieti, saista... gluži vienkārši, mani nesaista ķermenis.Ja cilvēkā ir raksturs kas man liekas pievilcīgs, tad ir vienalga kāds ir dzimums... iespējams, ka ar Tevi ir tā pat.
Mums katram ir savs ideāls.Vai nu mēs ņemam viduvējo un uzlabojam līdz ideālam, vai mums izkrīt tā laimīgā biļete, ka ideāls ir mūsu, neko nelabojot.
Un izbeidz sevi nolikt zemāk par zemi... tas JAU ir super neglīti un atbaidoši...
Tas ko raksti, ir patiesi murgaini...
Vairāk gan liekas ka esi aseksuāls.
Piemēram man... sievietes ķermenis nesaista vispār... kailu sievieti redzot, brrr... tad jau labāk neredzēt vispār.
)) Nedzenos pēc gaļas.Ne tirgū, ne maximā. ))) Bet vīrieši, spalvainas vīrišķīgas kājas, tvirts apaļš dibens, koptas stipras rokas, kopts un inteliģents vīrietis mani saista gan, bet... tikai verbālā līmenī.Nepieļauju pat domu gulēt ar vīrieti... tieši tas mani atbaida.A ar sievieti, saista... gluži vienkārši, mani nesaista ķermenis.Ja cilvēkā ir raksturs kas man liekas pievilcīgs, tad ir vienalga kāds ir dzimums... iespējams, ka ar Tevi ir tā pat.
Mums katram ir savs ideāls.Vai nu mēs ņemam viduvējo un uzlabojam līdz ideālam, vai mums izkrīt tā laimīgā biļete, ka ideāls ir mūsu, neko nelabojot.
Un izbeidz sevi nolikt zemāk par zemi... tas JAU ir super neglīti un atbaidoši...
martinicus
| 04.10.2016. - 13:05:35
Jā, es arī sliecos domāt, ka esmu pārsvarā aseksuāls, bet ar heteroromantiskām nosliecēm un šauri specifisku homoseksuālu reakciju (un psiholoģiski es pat zinu tās iemeslus no bērnības), bet ne orientāciju.
Tas gan padara ilgtermiņa attiecību meklējumus, maigi sakot, sarežģītus. Tādas lietas parasti neviens neapspriež pirmajos randiņos, savukārt vēlāk jau ir par vēlu un var nākties sāpīgi šķirties.
Zemāk par zemi sevi vēl nenolieku, zinu, ka man ir daudz pozitīvu īpašību, taču esmu reālists. Uz ko gan daudz var cerēt 174cm garš vīrietis ar svaru tikai 54kg, ar vāju redzi (auto tiesības man nedabūt, taču darbs gan ir stabils, jau 8 gadus un vēl ilgi prognozējas turpināties) un arī fiziski vājš (jaunībā mēģināju lauku darbos satrenēties, bet dabūju kuņģa trūci, kas man vēl vairāk sačakarēja veselību).
Bet nu kas zina, varbūt satikšu kādu otru līdzīgu "nelaimes čupiņu" vai pretēji - katalizatoru, kas mani pavilks uz augšu. Galvenais, abiem būt objektīviem un uzreiz zināt, ko var un nevar sagaidīt no kopdzīves. Turklāt, seksualitāte reti, bet tomēr var mainīties, it īpaši, ja sākotnēji ir bijušas problēmas psiholoģisku iemeslu dēļ, nevis ģenētiski.
Jā, es arī sliecos domāt, ka esmu pārsvarā aseksuāls, bet ar heteroromantiskām nosliecēm un šauri specifisku homoseksuālu reakciju (un psiholoģiski es pat zinu tās iemeslus no bērnības), bet ne orientāciju.
Tas gan padara ilgtermiņa attiecību meklējumus, maigi sakot, sarežģītus. Tādas lietas parasti neviens neapspriež pirmajos randiņos, savukārt vēlāk jau ir par vēlu un var nākties sāpīgi šķirties.
Zemāk par zemi sevi vēl nenolieku, zinu, ka man ir daudz pozitīvu īpašību, taču esmu reālists. Uz ko gan daudz var cerēt 174cm garš vīrietis ar svaru tikai 54kg, ar vāju redzi (auto tiesības man nedabūt, taču darbs gan ir stabils, jau 8 gadus un vēl ilgi prognozējas turpināties) un arī fiziski vājš (jaunībā mēģināju lauku darbos satrenēties, bet dabūju kuņģa trūci, kas man vēl vairāk sačakarēja veselību).
Bet nu kas zina, varbūt satikšu kādu otru līdzīgu "nelaimes čupiņu" vai pretēji - katalizatoru, kas mani pavilks uz augšu. Galvenais, abiem būt objektīviem un uzreiz zināt, ko var un nevar sagaidīt no kopdzīves. Turklāt, seksualitāte reti, bet tomēr var mainīties, it īpaši, ja sākotnēji ir bijušas problēmas psiholoģisku iemeslu dēļ, nevis ģenētiski.
martinicus
| 04.10.2016. - 14:52:08
Zināmā mērā - jā, pats atbildēju, taču gribējās uzzināt, vai vēl kādam ir gadījies pieredzēt kaut ko līdzīgu.
Es te tagad papētīju, ko par šādu "vīrietības noslēpuma" sajūtu saka ārzemju literatūra, un atradu interesantas idejas.
Senos laikos daudzās kultūrās esot bijis ierasts, ka tēvi un cilts vecākie savus dēlus apmāca un pēc tam noteiktā vecumā veic dažādus rituālus, kas dod dēliem pārliecību, ka nu viņi ir īsti vīrieši, tāpat kā pārējie cilts pieaugušie. Savukārt, mūsdienās vairs nav ne tikai šādas "iesvētīšanas", bet vispār tēvu-dēlu attiecības var būt pamatīgi sačakarētas, un ja klāt nāk vēl papildus psiholoģiskas problēmas, tad zemapziņā daudz kas var saiet sviestā uz ilgu laiku.
Un tas ir tipiski mans gadījums. Iedomājieties - tēvs-alkoholiķis, bērnam ir pretīgi skatīties un klausīties, kā māte regulāri lamā tēvu; dēls slēpjas savā istabā un spēlējas ar rotaļu cilvēciņiem, un ļoti bieža rotaļa ir, ka dēls atrod citu tēvu, labāku. Tajās fantāzijās ir tik labi... Tad dēls dodas skolā, kur viņu citi puikas pazemo sliktās veselības dēļ, un tāpēc attiecības ar vīriešiem vispār pilnībā sačakarējas, izņemot to fantāziju tēva tēlu, kurš pēkšņi pārvēršas seksuālā uzbudinājumā. Puika meklē patvērumu pie meitenēm - tās nekad nesit, nepazemo. Bet pēc dažiem gadiem saprot, ka pilnīgas sakritības ar meitenēm arī nav, un tad puika alkst atgūt zaudēto vīrišķību, bet nekas labs diemžēl nesanāk. Cilvēks dzīvo starp vīriešu un sieviešu pasaulēm un nejūtas piederīgs nevienai no tām.
Nu kaut kā tā. Bet ko darīt tālāk - smags jautājums... laikam jau dzīvot kā ierasts, cerot, ka varbūt kādu dienu notiks brīnums, bet ja nē - nu tad neko, vecpuiši arī pasaulē vajadzīgi
Zināmā mērā - jā, pats atbildēju, taču gribējās uzzināt, vai vēl kādam ir gadījies pieredzēt kaut ko līdzīgu.
Es te tagad papētīju, ko par šādu "vīrietības noslēpuma" sajūtu saka ārzemju literatūra, un atradu interesantas idejas.
Senos laikos daudzās kultūrās esot bijis ierasts, ka tēvi un cilts vecākie savus dēlus apmāca un pēc tam noteiktā vecumā veic dažādus rituālus, kas dod dēliem pārliecību, ka nu viņi ir īsti vīrieši, tāpat kā pārējie cilts pieaugušie. Savukārt, mūsdienās vairs nav ne tikai šādas "iesvētīšanas", bet vispār tēvu-dēlu attiecības var būt pamatīgi sačakarētas, un ja klāt nāk vēl papildus psiholoģiskas problēmas, tad zemapziņā daudz kas var saiet sviestā uz ilgu laiku.
Un tas ir tipiski mans gadījums. Iedomājieties - tēvs-alkoholiķis, bērnam ir pretīgi skatīties un klausīties, kā māte regulāri lamā tēvu; dēls slēpjas savā istabā un spēlējas ar rotaļu cilvēciņiem, un ļoti bieža rotaļa ir, ka dēls atrod citu tēvu, labāku. Tajās fantāzijās ir tik labi... Tad dēls dodas skolā, kur viņu citi puikas pazemo sliktās veselības dēļ, un tāpēc attiecības ar vīriešiem vispār pilnībā sačakarējas, izņemot to fantāziju tēva tēlu, kurš pēkšņi pārvēršas seksuālā uzbudinājumā. Puika meklē patvērumu pie meitenēm - tās nekad nesit, nepazemo. Bet pēc dažiem gadiem saprot, ka pilnīgas sakritības ar meitenēm arī nav, un tad puika alkst atgūt zaudēto vīrišķību, bet nekas labs diemžēl nesanāk. Cilvēks dzīvo starp vīriešu un sieviešu pasaulēm un nejūtas piederīgs nevienai no tām.
Nu kaut kā tā. Bet ko darīt tālāk - smags jautājums... laikam jau dzīvot kā ierasts, cerot, ka varbūt kādu dienu notiks brīnums, bet ja nē - nu tad neko, vecpuiši arī pasaulē vajadzīgi
oma
| 04.10.2016. - 15:19:11
Tik gari raksti ka slinkums lasīt. ))) Saīsini šito visu par... gandrīz par visu. )))
Tik gari raksti ka slinkums lasīt.
))) Saīsini šito visu par... gandrīz par visu. )))
martinicus
| 04.10.2016. - 16:18:03
Pamēģini savu dzīvi izstāstīt 140 zīmēs, bet tā, lai visiem būtu skaidrs, kāpēc esi tādā situācijā, kādā esi, un lai neviens neuzdotu vienus un tos pašus jautājumus atkal un atkal
Bet man patīk lasīt, it īpaši citu cilvēku pieredzi, un salīdzināt ar savējo. Tiesa, pēdējos gados esmu pārslēdzies uz audiogrāmatām, ērti, pa vakariem skrienot var apgūt veselu grāmatu pāris nedēļās.
Pamēģini savu dzīvi izstāstīt 140 zīmēs, bet tā, lai visiem būtu skaidrs, kāpēc esi tādā situācijā, kādā esi, un lai neviens neuzdotu vienus un tos pašus jautājumus atkal un atkal
Bet man patīk lasīt, it īpaši citu cilvēku pieredzi, un salīdzināt ar savējo. Tiesa, pēdējos gados esmu pārslēdzies uz audiogrāmatām, ērti, pa vakariem skrienot var apgūt veselu grāmatu pāris nedēļās.
oma
| 04.10.2016. - 16:39:18
Bija ģimene, visu sačakarēju, palika bērns, aizgāju no darba kas riebjas, nēesmu nodzērusies un esmu viena nevis vientuļa.Atsāku sportot un pievērsties sev.Sāp sirds, bet skatos uz visu pozitīvi.
Es domāju ka lieliski izpildīju tavu uzdevumu. ))
Bija ģimene, visu sačakarēju, palika bērns, aizgāju no darba kas riebjas, nēesmu nodzērusies un esmu viena nevis vientuļa.Atsāku sportot un pievērsties sev.Sāp sirds, bet skatos uz visu pozitīvi.
Es domāju ka lieliski izpildīju tavu uzdevumu.
))
martinicus
| 04.10.2016. - 16:53:57
Jā, taču ir viena svarīga lieta - īsajā teikumā nav atbildžu uz jautājumu "kāpēc", bet tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo attēlo nevis faktus (kā vakara ziņās), bet gan to, kas ir cilvēkam iekšā un kādi motīvi viņu vada darīt to vai šito.
Taču pieaugušajiem nez kāpēc nepatīk jautājums "kāpēc" - varbūt paši baidās vai negrib zināt atbildes. Bērni gan to jautā no rīta līdz vakaram, kamēr beidzot kāds pieaugušais nosit visu prieku, pasakot "daudz gribēsi zināt, ātri vecs paliksi"
Jā, taču ir viena svarīga lieta - īsajā teikumā nav atbildžu uz jautājumu "kāpēc", bet tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo attēlo nevis faktus (kā vakara ziņās), bet gan to, kas ir cilvēkam iekšā un kādi motīvi viņu vada darīt to vai šito.
Taču pieaugušajiem nez kāpēc nepatīk jautājums "kāpēc" - varbūt paši baidās vai negrib zināt atbildes. Bērni gan to jautā no rīta līdz vakaram, kamēr beidzot kāds pieaugušais nosit visu prieku, pasakot "daudz gribēsi zināt, ātri vecs paliksi"
martinicus
| 04.10.2016. - 21:03:15
Cerams, ka tas bija domāts ironiski? Citādi es teikšu Tev atpakaļ "Un izbeidz sevi nolikt zemāk par zemi."
Patiesībā jau visi cilvēki ir egoisti, arī tie, kuri par citu bēdām raud visskaļāk un visvairāk ziedo un ziedojas citiem. Nebūt egoists spētu tikai tas, kurš ir dzīvojis iekšā citā cilvēkā, bet tas reāli nav iespējams.
Bet nu es jau sāku vilkt uz psiho-filo-zofiju...
Cerams, ka tas bija domāts ironiski? Citādi es teikšu Tev atpakaļ "Un izbeidz sevi nolikt zemāk par zemi."
Patiesībā jau visi cilvēki ir egoisti, arī tie, kuri par citu bēdām raud visskaļāk un visvairāk ziedo un ziedojas citiem. Nebūt egoists spētu tikai tas, kurš ir dzīvojis iekšā citā cilvēkā, bet tas reāli nav iespējams.
Bet nu es jau sāku vilkt uz psiho-filo-zofiju...
alvils
| 04.10.2016. - 21:15:30
’neesmu ielaidies ... intīmās attiecībās’. Tātad esi nevainīgs? Tas gan ir interesanti!
Varbūt ir vērts pārbaudīt dzimumhormonus, testosteronu. Pie parasto asinsanalīžu (Gulbja laboratorijas ir visur pieejamas) veikšanas var ievilkt vienu vai dažus krustiņus lapā, samaksāt nedaudz vairāk un rezultāts būs rokā. Varbūt ir jāpalieto hormoni un viss nokārtosies. Tas ir tāpat kā ar depresiju un distīmiju - kaut kas organisma ķīmijā ir nedaudz sagājis greizi un mainās visa personība, intereses, motivācijas mehānismi un viss dzīves ceļš. Vieni mēģina lietot zāles un izlabot dabas piespēlēto neveiksmi, bet citi nodarbojas ar filosofiju un cer ar šādiem, it kā "augstākiem līdzekļiem" mainīt ķīmiskos procesus.
Neticu, ka nav zināma gribēšana. Attiecības nav tomēr tikai emocionāls vai estētisks pārdzīvojums, kaut kādai vajadzībai arī ir jābūt. Tieši tās apmierināšanas pieredze (lai kāda tā arī būtu) var arī veidot fantāzijas un visu pārējo.
Un droši vien, ka jautājam ir paveicies ar paprāvu un atsaucīgu radu pulciņu. Ja nāktos dzīves ceļu mērot vienam, tad gan jau ka vairāk darīt, mazāk domātu, lai nebūtu viens.
’neesmu ielaidies ... intīmās attiecībās’. Tātad esi nevainīgs? Tas gan ir interesanti!
Varbūt ir vērts pārbaudīt dzimumhormonus, testosteronu. Pie parasto asinsanalīžu (Gulbja laboratorijas ir visur pieejamas) veikšanas var ievilkt vienu vai dažus krustiņus lapā, samaksāt nedaudz vairāk un rezultāts būs rokā. Varbūt ir jāpalieto hormoni un viss nokārtosies. Tas ir tāpat kā ar depresiju un distīmiju - kaut kas organisma ķīmijā ir nedaudz sagājis greizi un mainās visa personība, intereses, motivācijas mehānismi un viss dzīves ceļš. Vieni mēģina lietot zāles un izlabot dabas piespēlēto neveiksmi, bet citi nodarbojas ar filosofiju un cer ar šādiem, it kā "augstākiem līdzekļiem" mainīt ķīmiskos procesus.
Neticu, ka nav zināma gribēšana. Attiecības nav tomēr tikai emocionāls vai estētisks pārdzīvojums, kaut kādai vajadzībai arī ir jābūt. Tieši tās apmierināšanas pieredze (lai kāda tā arī būtu) var arī veidot fantāzijas un visu pārējo.
Un droši vien, ka jautājam ir paveicies ar paprāvu un atsaucīgu radu pulciņu. Ja nāktos dzīves ceļu mērot vienam, tad gan jau ka vairāk darīt, mazāk domātu, lai nebūtu viens.
oma
| 04.10.2016. - 21:21:32
Tā nebija ironija.Vienkārši saldi un lieki sev neglaimoju.Un tā jau nu viss tiešākajā nozīmē "nav" sevis nolikšana zemāk par zemi.
Tā nebija ironija.Vienkārši saldi un lieki sev neglaimoju.Un tā jau nu viss tiešākajā nozīmē "nav" sevis nolikšana zemāk par zemi.
martinicus
| 04.10.2016. - 21:25:27
Jā, hormonu analīzes man kāds jau bija ieteicis, tuvākajā laikā veikšu, un ir lielas aizdomas, ka kaut kas gan jau nav kārtībā, jo kopumā vielmaiņa man ir traucēta.
Tikai pēc tam mazliet raustos par ārstēšanos - ja nu paceļot hormonus, parādīsies nevis tā tieksme, ko gaidu, bet tieši otrādi - tieksme pēc tām jocīgajām fantāzijām... Un nezinu arī, kā mūsdienās ar hormonu līmeņa ārstēšanu, bet zinu dažus cilvēkus, kuri lietoja hormonu preparātus un pēc tam sākās nopietnas blakusparādības. Bet nu jebkurā gadījumā būs vismaz jāizmēģina.
Jā, hormonu analīzes man kāds jau bija ieteicis, tuvākajā laikā veikšu, un ir lielas aizdomas, ka kaut kas gan jau nav kārtībā, jo kopumā vielmaiņa man ir traucēta.
Tikai pēc tam mazliet raustos par ārstēšanos - ja nu paceļot hormonus, parādīsies nevis tā tieksme, ko gaidu, bet tieši otrādi - tieksme pēc tām jocīgajām fantāzijām... Un nezinu arī, kā mūsdienās ar hormonu līmeņa ārstēšanu, bet zinu dažus cilvēkus, kuri lietoja hormonu preparātus un pēc tam sākās nopietnas blakusparādības. Bet nu jebkurā gadījumā būs vismaz jāizmēģina.
sarmis
| 04.10.2016. - 22:41:03
Noteikti ir jāarstējas, nav normāli, ka 36 gadus vecs vīrietis nav baudījis vienalga kādu sexu
Noteikti ir jāarstējas, nav normāli, ka 36 gadus vecs vīrietis nav baudījis vienalga kādu sexu
martinicus
| 04.10.2016. - 23:11:21
Gadās dažādi, ir arī zināms % aseksuāļu, kuriem hormoni ir normā, bet dažādu citu iemeslu dēļ nav seksuālas tieksmes, un medicīna pagaidām nespēj droši izskaidrot, kāpēc. Bet nu redzēs, ko analīzes teiks.
Principā man līdz šim īpaši netraucēja tas, ka nav tieksmes (pietika ar citām problēmām), taču traucē tas, ka šī iemesla dēļ nevar atrast līdzvērtīgu partneri, ar kuru būtu kāds stabils iemesls ilgstošām attiecībām. Reizēm negribas dzīvot pavisam vienam. Sekss viens pats par sevi arī nav pietiekošs iemesls, bet izskatās, ka bez tā nevar dabūt arī visu "pārējo".
@oma - sev neglaimot būtu secināt, ka kādā konkrētā situācijā esi rīkojusies riebīgi, bet piešķirt sev kategorijas "riebekle" un "egoiste" gan nevajadzētu, jo tas var sanākt kā bumerangs - cilvēks atļauj sev rīkoties riebīgi, jo domā, ka ir riebeklis, un tātad, drīkst tā rīkoties Apmēram kā tam alkoholiķim "Mazajā Princī" - dzeru, lai aizmirstu, ka man ir kauns par to, ka dzeru
Gadās dažādi, ir arī zināms % aseksuāļu, kuriem hormoni ir normā, bet dažādu citu iemeslu dēļ nav seksuālas tieksmes, un medicīna pagaidām nespēj droši izskaidrot, kāpēc. Bet nu redzēs, ko analīzes teiks.
Principā man līdz šim īpaši netraucēja tas, ka nav tieksmes (pietika ar citām problēmām), taču traucē tas, ka šī iemesla dēļ nevar atrast līdzvērtīgu partneri, ar kuru būtu kāds stabils iemesls ilgstošām attiecībām. Reizēm negribas dzīvot pavisam vienam. Sekss viens pats par sevi arī nav pietiekošs iemesls, bet izskatās, ka bez tā nevar dabūt arī visu "pārējo".
@oma - sev neglaimot būtu secināt, ka kādā konkrētā situācijā esi rīkojusies riebīgi, bet piešķirt sev kategorijas "riebekle" un "egoiste" gan nevajadzētu, jo tas var sanākt kā bumerangs - cilvēks atļauj sev rīkoties riebīgi, jo domā, ka ir riebeklis, un tātad, drīkst tā rīkoties
Apmēram kā tam alkoholiķim "Mazajā Princī" - dzeru, lai aizmirstu, ka man ir kauns par to, ka dzeru
mainardo
| 05.10.2016. - 02:09:37
Diskusijas autoram.
Tevī noteikti ir kaut kas ļoti talantīgs, ko pats vēl īsti neesi apzinājies un sapratis, mēğini meklēt to.lielākā daļa talantīgo cilvēku ir bijuši autsaideri : dzejnieki, gleznotāji, mūziķi, režisori.lielākā stulbība ir atbilst kaut kādam "vispārpieņemtajam rāmim"-kā vajadzētu būt un kā ir "normāli".spļauj tam visam virsū un meklē savu lauciņu, kur izpausties.man patīk teiktais vienā filmā, kur S.Vīveres tēlotā māte sarunājas ar dēlu un dēls viņai saka:"es neiederos šai pasaulē"uz ko māte atbild:"tādi cilvēki, kā mēs -nekur neiederamies... " un pareizi, nav ko nemaz iederēties, atrodi savu "vagu"un mauc tikai, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi un vēl mazāk uztraukties, vai tas viss atbilst ciniskās pasaules cilvēku izdomātajām "normām" un "vērtībām".veiksmi.
Diskusijas autoram.
Tevī noteikti ir kaut kas ļoti talantīgs, ko pats vēl īsti neesi apzinājies un sapratis, mēğini meklēt to.lielākā daļa talantīgo cilvēku ir bijuši autsaideri : dzejnieki, gleznotāji, mūziķi, režisori.lielākā stulbība ir atbilst kaut kādam "vispārpieņemtajam rāmim"-kā vajadzētu būt un kā ir "normāli".spļauj tam visam virsū un meklē savu lauciņu, kur izpausties.man patīk teiktais vienā filmā, kur S.Vīveres tēlotā māte sarunājas ar dēlu un dēls viņai saka:"es neiederos šai pasaulē"uz ko māte atbild:"tādi cilvēki, kā mēs -nekur neiederamies... " un pareizi, nav ko nemaz iederēties, atrodi savu "vagu"un mauc tikai, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi un vēl mazāk uztraukties, vai tas viss atbilst ciniskās pasaules cilvēku izdomātajām "normām" un "vērtībām".veiksmi.
martinicus
| 05.10.2016. - 12:12:00
Paldies par labiem vārdiem. Par tiem talantiem - šis tas jau ir apzināts, reizēm izsprūk pa kādam dzejolim, taču lielākā daļa radošuma tiek iztērēta darbā (esmu programmētājs). Bērnībā tiešām jutos pamatīgs autsaiders, tāpēc daudz lasīju un tas, savukārt, lika daudz domāt un ieņemt tādu kā novērotāja lomu attiecībā pret dzīvi. Reizēm gan ir skaudība par tiem, kas prot vienkārši dzīvot bez liekas sarežģīšanas, bet nu ja jau dzīve ir mani "izsviedusi no normām", tad jāmēģina arī no tādas situācijas izveidot kaut ko sakarīgu, citādi aizbrauktu jumts
@oma - esmu pazinis daudzus citus, kurus varētu saukt par riebekļiem, taču, paskatoties tuvāk, vienmēr ir atklājies, ka viņi nav 100% riebekļi, bet tikai reizēm ir rīkojušies riebīgi, jo ir bijuši kaut kādi iemesli tā darīt. Reizēm gan tie iemesli arī ir bijuši riebīgi, taču tie ir tikai iemesli un sekas, bet ne cilvēka būtība kopumā.
Te atkal ir tas "kāpēc" - sev pajautāt "kāpēc es šajā konkrētajā gadījumā rīkojos riebīgi?" Atbildes katram ir savas, ļoti privātas un nepubliskojamas. Ir normāli, ka neļaujam citiem rakņāties savā dvēselē, taču pašiem sev ir reizēm jāļauj parakņāties pa sevi (it īpaši pa to, kas pašiem rada neizpratni par savu uzvedību). "Tur, iekšā" notiek daudz jautrākas lietas nekā politika un ekonomika, par ko visi lielākoties mūsdienās cepas
Paldies par labiem vārdiem. Par tiem talantiem - šis tas jau ir apzināts, reizēm izsprūk pa kādam dzejolim, taču lielākā daļa radošuma tiek iztērēta darbā (esmu programmētājs). Bērnībā tiešām jutos pamatīgs autsaiders, tāpēc daudz lasīju un tas, savukārt, lika daudz domāt un ieņemt tādu kā novērotāja lomu attiecībā pret dzīvi. Reizēm gan ir skaudība par tiem, kas prot vienkārši dzīvot bez liekas sarežģīšanas, bet nu ja jau dzīve ir mani "izsviedusi no normām", tad jāmēģina arī no tādas situācijas izveidot kaut ko sakarīgu, citādi aizbrauktu jumts
@oma - esmu pazinis daudzus citus, kurus varētu saukt par riebekļiem, taču, paskatoties tuvāk, vienmēr ir atklājies, ka viņi nav 100% riebekļi, bet tikai reizēm ir rīkojušies riebīgi, jo ir bijuši kaut kādi iemesli tā darīt. Reizēm gan tie iemesli arī ir bijuši riebīgi, taču tie ir tikai iemesli un sekas, bet ne cilvēka būtība kopumā.
Te atkal ir tas "kāpēc" - sev pajautāt "kāpēc es šajā konkrētajā gadījumā rīkojos riebīgi?" Atbildes katram ir savas, ļoti privātas un nepubliskojamas. Ir normāli, ka neļaujam citiem rakņāties savā dvēselē, taču pašiem sev ir reizēm jāļauj parakņāties pa sevi (it īpaši pa to, kas pašiem rada neizpratni par savu uzvedību). "Tur, iekšā" notiek daudz jautrākas lietas nekā politika un ekonomika, par ko visi lielākoties mūsdienās cepas
vergslesbietem
| 05.10.2016. - 12:12:44
Kaut kā ar mokām varu dabūt erekciju, Un orgasmu tā arī nedabūju.(c)
Meinardo-saki talantīgs?
Kaut kā ar mokām varu dabūt erekciju, Un orgasmu tā arī nedabūju.(c)
Meinardo-saki talantīgs?
martinicus
| 05.10.2016. - 12:58:57
Ja talantu varētu noteikt pēc tā, cik labi cilvēkam padodas orgasms (vienalga, kādu iemeslu dēļ), tad pasaulē būtu ļoti daudz talantīgo
Tas bija domāts, ka ir erekcijas problēmas tikai attiecībā uz meitenēm, bet naktī tajos abstraktajos sapņos viss notiek automātiski. Taču tam nav nekādas praktiskas jēgas, ar to nevar veidot attiecības un arī radošumam&talantiem, ja tādi ir, tas neko nedod.
Ja talantu varētu noteikt pēc tā, cik labi cilvēkam padodas orgasms (vienalga, kādu iemeslu dēļ), tad pasaulē būtu ļoti daudz talantīgo
Tas bija domāts, ka ir erekcijas problēmas tikai attiecībā uz meitenēm, bet naktī tajos abstraktajos sapņos viss notiek automātiski. Taču tam nav nekādas praktiskas jēgas, ar to nevar veidot attiecības un arī radošumam&talantiem, ja tādi ir, tas neko nedod.
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.