Skapis..
missyourlove | 12.02.2015. - 05:48:20 | Diskusija lasīta 6499 reizes
Čau !
Kā jūs saņēmāties un paziņojāt radiem, draugiem par savu orientāciju? Vai tas ir tā vērts? Vai daudz draugus zaudējāt attieksmes dēļ? Un kā, jūs, to paziņojāt, protams, ja nav pārāk personiski. Skapī ir tumšs un nav ko elpot, bet izlīst drosmes nepietiek..
Atbildes (46)
brenna
| 12.02.2015. - 07:10:31
Tas vienmēr ir tā vērts. Vieglāk dzīvot! Un ja man ir meitene kuru mīlu un vedu iepazīstināt ar vecākiem, man nav jākaunas par savu mīlestību.
Pirmo reiz mammai pateicu, kad man bija 19 gadi un pirmās nopietni nenopietnās attiecības.
Biju tā samīlējusies, ka gribēju pateikt mammai.
Ieaicināju viņu istabā, teicu -"mamm, man tev ir kas sakāms. Viņa nav mana draudzene, viņa ir mana meitene."
Mammas seja - priceless ;D cepums man par tādu drosmi.
Mamma šokā, saka -"nē, tak tas jaunības dullums, tev tas pāries. Es arī jaunībā eksperimentēju" <--Šitais mani bija nošokējis ;DD
Anyway - tgd ar to nav nekādu problēmu, ik pa laikam izsperu kādu joku, lai atgādinātu. ;D
Bet par draugiem, paziņām- nekad ne no viena neslēpu, ka man patīk meitenes. Patiesībā visiem to uzreiz teicu, bez kompleksiem, bez aizspriedumiem un visi apkārt man to zināja un zin. Arī klasesbiedri, utt. Nekādu problēmu!
Kā tikai heteroseksuālas draudzenes sāka man bāzties virsū, bet tas jau cits stāsts.. ;D
Tā kkā (:
Tas vienmēr ir tā vērts. Vieglāk dzīvot! Un ja man ir meitene kuru mīlu un vedu iepazīstināt ar vecākiem, man nav jākaunas par savu mīlestību.
Pirmo reiz mammai pateicu, kad man bija 19 gadi un pirmās nopietni nenopietnās attiecības.
Biju tā samīlējusies, ka gribēju pateikt mammai.
Ieaicināju viņu istabā, teicu -"mamm, man tev ir kas sakāms. Viņa nav mana draudzene, viņa ir mana meitene."
Mammas seja - priceless ;D cepums man par tādu drosmi.
Mamma šokā, saka -"nē, tak tas jaunības dullums, tev tas pāries. Es arī jaunībā eksperimentēju" <--Šitais mani bija nošokējis ;DD
Anyway - tgd ar to nav nekādu problēmu, ik pa laikam izsperu kādu joku, lai atgādinātu. ;D
Bet par draugiem, paziņām- nekad ne no viena neslēpu, ka man patīk meitenes. Patiesībā visiem to uzreiz teicu, bez kompleksiem, bez aizspriedumiem un visi apkārt man to zināja un zin. Arī klasesbiedri, utt. Nekādu problēmu!
Kā tikai heteroseksuālas draudzenes sāka man bāzties virsū, bet tas jau cits stāsts.. ;D
Tā kkā (:
latviangirl
| 12.02.2015. - 10:04:30
Mamma joprojam uzskata, ka tas ir parejosi, un, ka man nav "trapijies" parezais virietis.
Isteniba diez vai otrreiz es vinai atklatu savu orientaciju, jo es jutu un juutu, ka vinai tas ir un bus sapigs temats. Neko, protams, vina nesaka - ne labu, ne sliktu, tomer es izvairos runat ar vinu par privatam lietam.
Oma - Neko nezina un nekad neuzzinas. Es zinu, cik vinai tas butu nepienemami un sapigi un es vinai pari nekad nevaretu izdarit. Un man nekas preti nav, ka vina katru reizi satiekot prasa par viriesiem. Izlokos kaa vien maku, fantazija strada.
Draugi - 50% no tiem saucamajiem "atkrita" momentali. Ir dala pazinas, kas nezina un isteniba - prieks kam atklaties.
Mamma joprojam uzskata, ka tas ir parejosi, un, ka man nav "trapijies" parezais virietis.
Isteniba diez vai otrreiz es vinai atklatu savu orientaciju, jo es jutu un juutu, ka vinai tas ir un bus sapigs temats. Neko, protams, vina nesaka - ne labu, ne sliktu, tomer es izvairos runat ar vinu par privatam lietam.
Oma - Neko nezina un nekad neuzzinas. Es zinu, cik vinai tas butu nepienemami un sapigi un es vinai pari nekad nevaretu izdarit. Un man nekas preti nav, ka vina katru reizi satiekot prasa par viriesiem. Izlokos kaa vien maku, fantazija strada.
Draugi - 50% no tiem saucamajiem "atkrita" momentali. Ir dala pazinas, kas nezina un isteniba - prieks kam atklaties.
8523
| 12.02.2015. - 10:33:26
Draugi lielākoties zināja jau tad, kad padsmit gados sāku to visu apjaust un eksperimentēt. Ģimenei vienkārši saņēmos un pateicu līdz ar pirmajām nopietnajām attiecībām - mamma teica, ka esot to zinājusi jau kopš manas bērnības, līdz ar to nekādu pārsteigumu. Nosacīts skapis ir tikai darbā, jo tas, ka man patīk meitenes, nekādi neattiecas uz maniem tiešajiem pienākumiem, manuprāt - uz darbu es eju strādāt, turklāt mūžīgās darba vietu intrigas es nevaru ciest.
Kopumā laikam ir ļoti paveicies ar apkārtesošo cilvēku veselīgo attieksmi, turklāt mana seksualitāte man pa priekšu neiet - nekādas privilēģijas no citiem nepieprasu, iepazīstoties nesaku "mani sauc 8523 un man patīk meitenes", par jokiem neapvainojos (klajš stulbums gan mani sadusmo) un nevienam mana meiteņpatika netraucē, kā izskatās.
Draugi lielākoties zināja jau tad, kad padsmit gados sāku to visu apjaust un eksperimentēt. Ģimenei vienkārši saņēmos un pateicu līdz ar pirmajām nopietnajām attiecībām - mamma teica, ka esot to zinājusi jau kopš manas bērnības, līdz ar to nekādu pārsteigumu. Nosacīts skapis ir tikai darbā, jo tas, ka man patīk meitenes, nekādi neattiecas uz maniem tiešajiem pienākumiem, manuprāt - uz darbu es eju strādāt, turklāt mūžīgās darba vietu intrigas es nevaru ciest.
Kopumā laikam ir ļoti paveicies ar apkārtesošo cilvēku veselīgo attieksmi, turklāt mana seksualitāte man pa priekšu neiet - nekādas privilēģijas no citiem nepieprasu, iepazīstoties nesaku "mani sauc 8523 un man patīk meitenes", par jokiem neapvainojos (klajš stulbums gan mani sadusmo) un nevienam mana meiteņpatika netraucē, kā izskatās.
autumn
| 12.02.2015. - 10:53:40
Man ir daži draugi un paziņas, tie zina. Kas nezina, nestāstu, priekš kam? Un arī jautājumus man neuzdod. Ar vecākiem ir tā, ka manuprāt nespēja aptvert, ka tas ir iespējams. Teikusi esmu, bet aiz lielā šoka, tas ātri izskrāpēts no atmiņas /apziņas, un lai es netraumētu atkārtoti, nerunāju par to, man pietiek ar to, ka mana 13 tiek pieņemta, manai mammai mēs esam bērni, kas vienmēr tiek mīļi sagaidīti, kad aizbraucam ciemos. Tā es čingi čiki savā nodabā kā prazdams ..
Man ir daži draugi un paziņas, tie zina. Kas nezina, nestāstu, priekš kam? Un arī jautājumus man neuzdod. Ar vecākiem ir tā, ka manuprāt nespēja aptvert, ka tas ir iespējams. Teikusi esmu, bet aiz lielā šoka, tas ātri izskrāpēts no atmiņas /apziņas, un lai es netraumētu atkārtoti, nerunāju par to, man pietiek ar to, ka mana 13 tiek pieņemta, manai mammai mēs esam bērni, kas vienmēr tiek mīļi sagaidīti, kad aizbraucam ciemos.
Tā es čingi čiki savā nodabā kā prazdams ..
chabuliite
| 12.02.2015. - 12:39:57
Nu man savos 31 nekas nav mainījies. Patika meitenes 21 un patiik tagad. Pirmajai izstaastiiju māsai. Kā jau mediķis, viņa izstāstīja mammai un teica lai mani neaistiek, jo biju dziļā depresijā un negribēju dzīvot. 10 psihoterapeita vizītes palīdzēja nomierināties un pieņemt to, un aizbraucu uz Angliju. Cipa sakārtot dzīvi. Citi neviens par mani nezināja.tik veel mana meitene.
Ha labaakais jau anglijā. Neatkarība, brīvība. Ar draudzeni kopā bijām gadus 5. Pashkiiraamies. Nepaartrauktais spiediens no vinjas gimenes par viirieshiem un beerniem gribērjās klūt par mammām jo taads vecums, pie 30, un man ar tas pats lika mums iet savus ceļus. Appreceejos ar vīru. Piedzima dvīņi, bet laimīga nebiju. Mamma jau domaa, ka esmu hetero tagad, bet... Un tagad ar viiru šķiros un esmu pati Latvijā. Bērni aug un zinu, ka tā diena pienāks, ka vajadzees visu pateikt. Kas un kāpēc un kā tālāk. Noslēpumu nēsāt līdzi ir grūti. Kā slogs, sāpināt mammu negribu, bet galu galā orientācija tā ir neatņemama un nemaināma dalja no manis. Un man ir tiesības dzīvot kā vēlos nevis kā citi to dara. Kad būshu mammai pateikusi, juus par to zinaasiet!!!!
Nu man savos 31 nekas nav mainījies. Patika meitenes 21 un patiik tagad. Pirmajai izstaastiiju māsai. Kā jau mediķis, viņa izstāstīja mammai un teica lai mani neaistiek, jo biju dziļā depresijā un negribēju dzīvot. 10 psihoterapeita vizītes palīdzēja nomierināties un pieņemt to, un aizbraucu uz Angliju. Cipa sakārtot dzīvi. Citi neviens par mani nezināja.tik veel mana meitene.
Ha labaakais jau anglijā. Neatkarība, brīvība. Ar draudzeni kopā bijām gadus 5. Pashkiiraamies. Nepaartrauktais spiediens no vinjas gimenes par viirieshiem un beerniem gribērjās klūt par mammām jo taads vecums, pie 30, un man ar tas pats lika mums iet savus ceļus. Appreceejos ar vīru. Piedzima dvīņi, bet laimīga nebiju. Mamma jau domaa, ka esmu hetero tagad, bet... Un tagad ar viiru šķiros un esmu pati Latvijā. Bērni aug un zinu, ka tā diena pienāks, ka vajadzees visu pateikt. Kas un kāpēc un kā tālāk. Noslēpumu nēsāt līdzi ir grūti. Kā slogs, sāpināt mammu negribu, bet galu galā orientācija tā ir neatņemama un nemaināma dalja no manis. Un man ir tiesības dzīvot kā vēlos nevis kā citi to dara. Kad būshu mammai pateikusi, juus par to zinaasiet!!!!
missyourlove
| 12.02.2015. - 14:27:08
Paldies par atbildēm, lasot, katru situāciju pielāgoju sev un secināju-jums ir paveicies. Man tas beigsies ar vientulību. Bet cilvēki nav muļķi, daži nojauš, bet kā lai izlokos no mūžīgā jautājuma-kad tev būs puisis? Kā lai paskaidro, ka vīrieši man garīgi un fiziski ir sveši? Esmu mēģinājusi, ilgāk par dienu neizturu, jo atgrūž pilnīgi viss... Es to saprotu, bet tuvākie nesapratīs. Help meeee 
Paldies par atbildēm, lasot, katru situāciju pielāgoju sev un secināju-jums ir paveicies.
Man tas beigsies ar vientulību. Bet cilvēki nav muļķi, daži nojauš, bet kā lai izlokos no mūžīgā jautājuma-kad tev būs puisis? Kā lai paskaidro, ka vīrieši man garīgi un fiziski ir sveši? Esmu mēģinājusi, ilgāk par dienu neizturu, jo atgrūž pilnīgi viss... Es to saprotu, bet tuvākie nesapratīs. Help meeee
danteroko
| 12.02.2015. - 14:42:43
Man tas beigsies ar vientulību.
Tad esi stiprāka par vientulību!Un kā Tu iedomājies, kā Tev var palīdzēt, kas var atrisināt tavas bailes, ka vecāki un tuvākie cilvēki(ir, jau aizdomu pilni, jo kā izrādās nav muļķi)to nesapratīs.Un, ja arī nesapratīs, kāds viens draugs, jau noteikti arī paliks un tas arī būs bijis tavs visvērtīgākais, jo tikai īsts draugs var redzēt pāri sienām, pret kurām citi savukārt atdurās.
Un par cik šāda veida diskusijas kopš šajā portālā esmu, ir bijušas vismaz piecas, tad neatkārtošos un copy paste tekstu neesmu diemžēl saglabājusi, kuru iekopēt.
Īsumā man māte pati saprata un nē nebija bail ko viņa domās, jo zinu, ka viņa vnk nodod uguņus, jo ir impulsīva un, tad viss rit ierasto gaitu.Aizvien to pārāk pieņēmusi nav, bet ceļā arī nestājas(un man ar to ir gana, par cik ja nevar gaidīt baigo atbalstu, tad var vismaz nejaukties tajā, manā dzīvē-un paldies par to).
p.s:Un godīgi sakot es neesmu tāda pārāk ģimeniska un vienmēr savu dzīvi un vēlmes stādu augstāk un domāju, ka māte zin, ka drīzāk no viņas atsvešinātos nekā ar kaut kādu terapiju mēģinātu sevi apspiest.
Un otrkārt, kā tad viņa bez savas luteklītes(tā kā savu māti zinu un zinu, kas ir viņas vājums)un tad visas tās orientācijas neko tur arī dižu neizsaka.
Man tas beigsies ar vientulību.
Tad esi stiprāka par vientulību!Un kā Tu iedomājies, kā Tev var palīdzēt, kas var atrisināt tavas bailes, ka vecāki un tuvākie cilvēki(ir, jau aizdomu pilni, jo kā izrādās nav muļķi)to nesapratīs.Un, ja arī nesapratīs, kāds viens draugs, jau noteikti arī paliks un tas arī būs bijis tavs visvērtīgākais, jo tikai īsts draugs var redzēt pāri sienām, pret kurām citi savukārt atdurās.
Un par cik šāda veida diskusijas kopš šajā portālā esmu, ir bijušas vismaz piecas, tad neatkārtošos un copy paste tekstu neesmu diemžēl saglabājusi, kuru iekopēt.
Īsumā man māte pati saprata un nē nebija bail ko viņa domās, jo zinu, ka viņa vnk nodod uguņus, jo ir impulsīva un, tad viss rit ierasto gaitu.Aizvien to pārāk pieņēmusi nav, bet ceļā arī nestājas(un man ar to ir gana, par cik ja nevar gaidīt baigo atbalstu, tad var vismaz nejaukties tajā, manā dzīvē-un paldies par to).
p.s:Un godīgi sakot es neesmu tāda pārāk ģimeniska un vienmēr savu dzīvi un vēlmes stādu augstāk un domāju, ka māte zin, ka drīzāk no viņas atsvešinātos nekā ar kaut kādu terapiju mēģinātu sevi apspiest.
Un otrkārt, kā tad viņa bez savas luteklītes(tā kā savu māti zinu un zinu, kas ir viņas vājums)un tad visas tās orientācijas neko tur arī dižu neizsaka.
danteroko
| 12.02.2015. - 15:02:31
Izpūt gaisu un aizej pasēdi pie kādas ūdens tilpnes Un vēl kas, cilvēki, kad tas skar viņus personīgāk(kā caur tuvu cilvēku), spēj lietas saprast pārsteidzoši normāli, kas savukārt neattiektos uz to pašu, ja tas būtu kā globālais skatījums(par orientāciju kā pasaulē esošu un citiem piemītošu).Un, ja tā piemēram atkal iedziļinās, ka varbūt pat mammām jājūtas savā ziņā priecīgi, jo acīmredzot tajā bērnības klēpī tā patika un tās rūpes ir vainagojušās orientācijā, kad pie sievietēm gan savādākā kontekstā velk.(smeju).
Izpūt gaisu un aizej pasēdi pie kādas ūdens tilpnes
Un vēl kas, cilvēki, kad tas skar viņus personīgāk(kā caur tuvu cilvēku), spēj lietas saprast pārsteidzoši normāli, kas savukārt neattiektos uz to pašu, ja tas būtu kā globālais skatījums(par orientāciju kā pasaulē esošu un citiem piemītošu).Un, ja tā piemēram atkal iedziļinās, ka varbūt pat mammām jājūtas savā ziņā priecīgi, jo acīmredzot tajā bērnības klēpī tā patika un tās rūpes ir vainagojušās orientācijā, kad pie sievietēm gan savādākā kontekstā velk.(smeju).
vixenbae
| 12.02.2015. - 16:53:58
Man vienīgie cilvēki, kas zin ir trīs labākās draudzenes. Varbūt noveicies ar to ka ģimene sastāv no 2 cilvēkiem un nav tik daudz no kā slēpt, bet tā pat ir grūti, bet riskēt negribās, zinot vecākus visādas šaizes var sākties, labāk ne. Skolā arī tas ir paigaidām atlikts mazliet tālāk, bet ir sajūta, ka daži jau nojauš, ka man īsti dzimums nebūs noteicošais partnera meklējumos.
Kad pateicu draudzenēm, katrai atsevišķi, divas bija skeptiskas. Pirmais jau bija tas, ka par panseksuālu cilvēku dzird pirmo reizi, tāpēc ir tāda mazliet neticība. Arī vajadzēja dzirdēt mājienus par to, ka tas gan jau pāries, jaunības nenoturība utt. Viena draudzene pati, domājams, vēl mēģina izprast savu orientāciju, tādēļ īpaši neiespringa un to akceptēja. Un laikam neesot aci pret aci vieglāk pateikt, vismaz pirmajās reizēs.
Nesteidzies ar iznākšanu no skapja, ja nejūties droši un pārliecināti. Tā ir lieta, kas varbūt liekas briesmīgi nepieciešama, bet ja pats cilvēks nav īsti drošs un pārliecināts, tad arī cilvēku reakcija liksies smagāk pārdzīvojama. No sākuma mēģini varbūt pabarot apkārtējiem LGBTQ tēmas, kādus jautājumus saistībā ar to, lai redzētu vai ir kādas briesmīgas pretenzijas, es vismaz uz draudzenēm to visādi izmēģinājos un arī klasē ir apmēram skaidrs ar kuriem būtu problēmas un kuriem būtu vienalga.
Man vienīgie cilvēki, kas zin ir trīs labākās draudzenes. Varbūt noveicies ar to ka ģimene sastāv no 2 cilvēkiem un nav tik daudz no kā slēpt, bet tā pat ir grūti, bet riskēt negribās, zinot vecākus visādas šaizes var sākties, labāk ne. Skolā arī tas ir paigaidām atlikts mazliet tālāk, bet ir sajūta, ka daži jau nojauš, ka man īsti dzimums nebūs noteicošais partnera meklējumos.
Kad pateicu draudzenēm, katrai atsevišķi, divas bija skeptiskas. Pirmais jau bija tas, ka par panseksuālu cilvēku dzird pirmo reizi, tāpēc ir tāda mazliet neticība. Arī vajadzēja dzirdēt mājienus par to, ka tas gan jau pāries, jaunības nenoturība utt. Viena draudzene pati, domājams, vēl mēģina izprast savu orientāciju, tādēļ īpaši neiespringa un to akceptēja. Un laikam neesot aci pret aci vieglāk pateikt, vismaz pirmajās reizēs.
Nesteidzies ar iznākšanu no skapja, ja nejūties droši un pārliecināti. Tā ir lieta, kas varbūt liekas briesmīgi nepieciešama, bet ja pats cilvēks nav īsti drošs un pārliecināts, tad arī cilvēku reakcija liksies smagāk pārdzīvojama. No sākuma mēģini varbūt pabarot apkārtējiem LGBTQ tēmas, kādus jautājumus saistībā ar to, lai redzētu vai ir kādas briesmīgas pretenzijas, es vismaz uz draudzenēm to visādi izmēģinājos un arī klasē ir apmēram skaidrs ar kuriem būtu problēmas un kuriem būtu vienalga.
missyourlove
| 12.02.2015. - 18:03:38
vixenbae
Tapec jau neatzistos, jo ar jautajumiem esmu barojusi visus shos gadus un zinu, ka attieksme ir negativa.
vixenbae
Tapec jau neatzistos, jo ar jautajumiem esmu barojusi visus shos gadus un zinu, ka attieksme ir negativa.
brenna
| 12.02.2015. - 18:18:04
Visādā ziņā tā ir tava dzīve un ne visi iznāk no tā skapja, tas ir smags solis un tikai tavas pašas ziņā ir atklāties vai nē. Ir situācijas, kad nu nav tik saprotoši vecāki, ka izdzen pat no mājām vai draugi novēršas, utt.
Cilvēki tādās situācijās vnk atrod jaunu paziņu vai draugu loku, kuri arī ir ar citādu orientāciju un tas ir viņu balsts.
Reizēm ir situācijas, kad labāk uzreiz neteikt (respektīvi - atklāties pēc pāris gadiem vai laika, kas tev pašai liksies pieņemams).
Visādā ziņā tā ir tava dzīve un ne visi iznāk no tā skapja, tas ir smags solis un tikai tavas pašas ziņā ir atklāties vai nē. Ir situācijas, kad nu nav tik saprotoši vecāki, ka izdzen pat no mājām vai draugi novēršas, utt.
Cilvēki tādās situācijās vnk atrod jaunu paziņu vai draugu loku, kuri arī ir ar citādu orientāciju un tas ir viņu balsts.
Reizēm ir situācijas, kad labāk uzreiz neteikt (respektīvi - atklāties pēc pāris gadiem vai laika, kas tev pašai liksies pieņemams).
vixenbae
| 12.02.2015. - 18:35:00
Nu tad pašai vien būs jāizdomā, kā jūties, vai svarīgāk ir iznākt no skapja vai arī tas lai tevi pieņem radi/draugi.
Tā nav obligāta lieta un pirmām kārtām domā kā pašai būs labāk.
Brennai arī taisnība, daudzi, ieskaitot mani, vēl dzīvo pie vecākiem un riskēt palikt bez jumta virs galvas arī nešķiet diez ko laba ideja, ja nav citur kur iet. Kā arī var gadīties saskarties ar vardarbību, kas nav vienmēr, bet gadās, cilvēki dažādi.
Nu tad pašai vien būs jāizdomā, kā jūties, vai svarīgāk ir iznākt no skapja vai arī tas lai tevi pieņem radi/draugi.
Tā nav obligāta lieta un pirmām kārtām domā kā pašai būs labāk.
Brennai arī taisnība, daudzi, ieskaitot mani, vēl dzīvo pie vecākiem un riskēt palikt bez jumta virs galvas arī nešķiet diez ko laba ideja, ja nav citur kur iet. Kā arī var gadīties saskarties ar vardarbību, kas nav vienmēr, bet gadās, cilvēki dažādi.
missyourlove
| 12.02.2015. - 18:54:20
Reizēm ir situācijas, kad labāk uzreiz neteikt (respektīvi - atklāties pēc pāris gadiem vai laika, kas tev pašai liksies pieņemams)
Piemeram, kadas? Varbut atradishu sev atbilstosho un vel kadu gadu speshu kluset
Pashlaik gribas kravat chemodanus.
Reizēm ir situācijas, kad labāk uzreiz neteikt (respektīvi - atklāties pēc pāris gadiem vai laika, kas tev pašai liksies pieņemams)
Piemeram, kadas? Varbut atradishu sev atbilstosho un vel kadu gadu speshu kluset
Pashlaik gribas kravat chemodanus.
brenna
| 12.02.2015. - 19:17:03
Nu, kad jau tev būs nostabilizējusies dzīve (sava dzīvesvieta, darbs, utt), tad jau pašai tev būs vieglāk to pateikt tuvajiem, jo nebūs tā spiediena un nekādu lieku uztraukumu (ja vien jau tā nav). Visādā ziņā izvērtē situāciju, vai ar savu soli tu nepaliksi tagad bez tuvo atbalsta, jo tas var tiešām būt grūti.
Nav jau nekur jāskrien ar iznākšanu no skapja, katram pašam savs laiks.
Nu, kad jau tev būs nostabilizējusies dzīve (sava dzīvesvieta, darbs, utt), tad jau pašai tev būs vieglāk to pateikt tuvajiem, jo nebūs tā spiediena un nekādu lieku uztraukumu (ja vien jau tā nav). Visādā ziņā izvērtē situāciju, vai ar savu soli tu nepaliksi tagad bez tuvo atbalsta, jo tas var tiešām būt grūti.
Nav jau nekur jāskrien ar iznākšanu no skapja, katram pašam savs laiks.
vergslesbietem
| 12.02.2015. - 19:25:35
Cilvēki tādās situācijās vnk atrod jaunu paziņu vai draugu loku, kuri arī ir ar citādu orientāciju un tas ir viņu balsts.(c)
bija diskusija par homo pasauli.
cik atceros-visai kritiski komentāri dominēja, ne tikai Shelby bija šokā.
Cilvēki tādās situācijās vnk atrod jaunu paziņu vai draugu loku, kuri arī ir ar citādu orientāciju un tas ir viņu balsts.(c)
bija diskusija par homo pasauli.
cik atceros-visai kritiski komentāri dominēja, ne tikai Shelby bija šokā.
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.