pirmais dzejolis
rentgenaparaats | 28.12.2014. - 17:41:24 | Diskusija lasīta 7644 reizes
Shodien ar mammu aizgaaja taada sirsniiga teema, par beerniibas pozitiivajaam atminjaam.
Kopaa atcereejaamies pirmo dzejoli, kuru iemaaciijos no galvas.
Žagatas
Reiz runcis, pienu padzēries,
Bij saulē saldi aizsnaudies,
Un, it kā medīt iedams slepu,
Viņš kustināja ķepu.
To noskatijās žagata un -žvīkst!-
Pie kaimiņienes prom kā likts.
- Vai zini, māsiņ, ko no jauna?
Nu runcim gan ir gājis ļauni.
Es noskatījos slepu-
Tam peles sakodušas ķepu.-
Kad otrā žagata ar trešo satikās,
Tai pļāpāt patikās:
- Vai, mīļā! runcim peles uzbrukušas
Un visam ķepas nograuzušas-
Kad trešā satikās ar ceturto,
Tai viņa pačukstēja sekojošo:
- Kāds miljons peļu runcim uzkritušas
Un to ar visām četrām apēdušas-
Bet, kamēr pļāpas runci apraudāja,
Vēl viena atsteidzās un skaļi žvadzināja,
- Ak šausmas! pastardiena nāk,
Jo miroņi jau mosties sāk,
Tas runcis, kuru pirmīt apglabāja,
Ir augšamcēlies, man ar asti māja!
Ak, sargāsimies ticēt žagatām,
Visvairāk- paši piederēt pie tām!
Pēteris Sils
Kaadus pantinjus/dzejoljus, no beerniibas atceries Tu? pagremdeesimies atminjaas kopaa =)
Atbildes (8)
danteroko
| 28.12.2014. - 17:55:43
Ziemassvētku rūķītis
Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu
Sētā nāk rūķīts
Ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns, ?
Bet, kur tas bij bijis,
Gaiši iedegās guns.
Aizvien der
Ziemassvētku rūķītis
Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu
Sētā nāk rūķīts
Ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns, ?
Bet, kur tas bij bijis,
Gaiši iedegās guns.
Aizvien der
snauzha
| 28.12.2014. - 18:13:08
"Ubaga dziesma"/Rainis
Līku muguru
Apkārt klaidot,
Dāvanu lūgties,
Gaužot un vaidot -
Zemāka liktens
Vairs pasaulē nava:
Lūgties tā paša,
Kas tevi kava!
Kas tev atņēma
Tavu tiesu,
Kas tev nospieda
Garu un miesu!
Lūgties, lai dzīvību
Brīdi vēl vilktu,
Nabaga gaita
Par sprīdi vēl ilgtu!
Pirmdzimtas tiesības
Atļaut sev laupīt,
Lēcas virumu
Saudzēt un taupīt:
Mirēji ļaudis,
Mūžīgie nelgas,
Nu jums no asarām
Acis ir velgas.
Raudat sev, raudat, -
Kas gļēvos ies žēlot? -
Cīnīties, krist,
Ļaut sirdij kvēlot!
Šo mācījos laikam 5.klasē. Joprojām pat nakts vidū varu noskaitīt. Citus neatceros.
"Ubaga dziesma"/Rainis
Līku muguru
Apkārt klaidot,
Dāvanu lūgties,
Gaužot un vaidot -
Zemāka liktens
Vairs pasaulē nava:
Lūgties tā paša,
Kas tevi kava!
Kas tev atņēma
Tavu tiesu,
Kas tev nospieda
Garu un miesu!
Lūgties, lai dzīvību
Brīdi vēl vilktu,
Nabaga gaita
Par sprīdi vēl ilgtu!
Pirmdzimtas tiesības
Atļaut sev laupīt,
Lēcas virumu
Saudzēt un taupīt:
Mirēji ļaudis,
Mūžīgie nelgas,
Nu jums no asarām
Acis ir velgas.
Raudat sev, raudat, -
Kas gļēvos ies žēlot? -
Cīnīties, krist,
Ļaut sirdij kvēlot!
Šo mācījos laikam 5.klasē. Joprojām pat nakts vidū varu noskaitīt. Citus neatceros.
rentgenaparaats
| 28.12.2014. - 18:36:15
To par zhagataam, iemaaciijos pirmsskolas vecumaa, kad veel nemaaceeju paaris burtus izrunaat, un staastiiju "leiz juncis pienu padzeelies, bij saulee saldi aizsnaudies, un it kaa mediit iedams slepu, vinjsh tucinaaja tapu!" =))
To par zhagataam, iemaaciijos pirmsskolas vecumaa, kad veel nemaaceeju paaris burtus izrunaat, un staastiiju "leiz juncis pienu padzeelies, bij saulee saldi aizsnaudies, un it kaa mediit iedams slepu, vinjsh tucinaaja tapu!" =))
fallen
| 28.12.2014. - 22:03:19
Ruds, rudiņš pa krēslu
čabina lietiņš.
Kā pelēks vīriņš
gar logu iet viņš —
kaklā zīļu vācelīte,
tumšpelēka debesīte —
vasarā tā būšot pērļu sietiņš.
Tēvs liels tam un stipr(i)s —
kuļ jūras un ledu lauž.
Māte pie septiņām ugunīm
debesīs varvīksnas auž,
bet dēliņš — pa krēslu čāpo
un snauž...
Kad iedegas zvaigznīte
mākoņmaliņā,
viena zīlīte dreb tam
pašā degungaliņā...
Ak tu Dieviņ — ka tik to snīpi nenolauž!
/Fricis Bārda/
Neatcerētos, ja Bārda jau kaut kādā sakarā nebūtu pavisam nesen kaut kur pavīdējis. Šis, laikam, no 4. klases.
Ruds, rudiņš pa krēslu
čabina lietiņš.
Kā pelēks vīriņš
gar logu iet viņš —
kaklā zīļu vācelīte,
tumšpelēka debesīte —
vasarā tā būšot pērļu sietiņš.
Tēvs liels tam un stipr(i)s —
kuļ jūras un ledu lauž.
Māte pie septiņām ugunīm
debesīs varvīksnas auž,
bet dēliņš — pa krēslu čāpo
un snauž...
Kad iedegas zvaigznīte
mākoņmaliņā,
viena zīlīte dreb tam
pašā degungaliņā...
Ak tu Dieviņ — ka tik to snīpi nenolauž!
/Fricis Bārda/
Neatcerētos, ja Bārda jau kaut kādā sakarā nebūtu pavisam nesen kaut kur pavīdējis. Šis, laikam, no 4. klases.
feroche
| 28.12.2014. - 22:51:31
Kaķenīte
Kaķenītei bērni bija —
Nu jūs, suņi, sargaties!
I ne smakas, i ne skaņas,
I ne tuvu istabai!
"Vai man tavu bērnu vajga?
Man kauliņi garšīgāki."
Pliķi cirta, uzsprausloja,
Suns aizbēga smilkstēdams.
"Glāb tu mani, saimeniece,
Tavu traku kaķa sievu!
Es tik gaisu paostīju,
Šī man ģīmi samaitās!"
Rainis
Kaķenīte
Kaķenītei bērni bija —
Nu jūs, suņi, sargaties!
I ne smakas, i ne skaņas,
I ne tuvu istabai!
"Vai man tavu bērnu vajga?
Man kauliņi garšīgāki."
Pliķi cirta, uzsprausloja,
Suns aizbēga smilkstēdams.
"Glāb tu mani, saimeniece,
Tavu traku kaķa sievu!
Es tik gaisu paostīju,
Šī man ģīmi samaitās!"
Rainis
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.