fanātisms and game over
wittoria | 28.12.2012. - 02:54:40 | Diskusija lasīta 5941 reizes
Interesanti tas tomēr sēž visiem mums iekšā? Ar "tas" es domāju bailes un tieksmi atsvešināties, kad kāds nonāk stadijā, kad esi no cilvēka ahujā nez kā pateikt, pilns aizrautības un sajūsmas... Šī biedējošā stadija tak pāriet (paldies Dievam), no kā baidīties? Varbūt tas attiecas uz tiem, kas pārāk mīl brīvību, ko šī stiprās pieķeršanās stadija tomēr uz zināmu laiku un zināmā mērā laupa.. Jā, end last question is: kā pašam to pārdzīvot, kā atbrīvoties no tā nenormālā fanātisma, kas otru smacē?
Atbildes (41)
irena
| 28.12.2012. - 08:23:50
Man liekas ka fanaatismu nevar vnk izsleegt, bet vinju jaacenshaas parsleegt citaa virzienaa.. nu tur kaadai nodarbiibai, vai arii cilveekam
... bet varbuut arii nevajag.. un jaabauda tas fanatisma briidis, jo ilgi vinjsh neturpinaasies...
Man liekas ka fanaatismu nevar vnk izsleegt, bet vinju jaacenshaas parsleegt citaa virzienaa.. nu tur kaadai nodarbiibai, vai arii cilveekam
... bet varbuut arii nevajag.. un jaabauda tas fanatisma briidis, jo ilgi vinjsh neturpinaasies...
fallen
| 28.12.2012. - 09:42:04
Man ir bail, ka tas otrs cilvēks nāks kā iekarotājs manā dzīvē un dzīvestelpā un tad sāku jokainu uzvesties. :D Turklāt, esmu ļoti pašpietiekama un tāda uzstājīga vēlēšanās aizpildīt manu laiku sāk pamazām kaitināt. Ar aizraušanās momentu nevajag pazaudēt sevi, savas intereses, darbus, hobijus un draugus. :)
Man ir bail, ka tas otrs cilvēks nāks kā iekarotājs manā dzīvē un dzīvestelpā un tad sāku jokainu uzvesties. :D Turklāt, esmu ļoti pašpietiekama un tāda uzstājīga vēlēšanās aizpildīt manu laiku sāk pamazām kaitināt. Ar aizraušanās momentu nevajag pazaudēt sevi, savas intereses, darbus, hobijus un draugus. :)
wittoria
| 28.12.2012. - 14:11:21
Ahā, tas ko meklēju: Fallen, saki pašpietiekams... Rodas tāda sajūta, ka pašpietiekamie ar fanātismu neslimo vispār, tas tā ir vai arī jūs, kā to minēja irena, veiksmīgi to pārvirzāt citā gultnē???
Turklāt attiecības - tās veidojot, taču katram ir skaidrs, ka viss mainīsies un šo to vajadzēs pārkārtot. Vai ne tajā lieta? Bail no šī fanātiķu straujuma..? Pašpietiekamajiem vajag vairāk laika?
Ahā, tas ko meklēju: Fallen, saki pašpietiekams... Rodas tāda sajūta, ka pašpietiekamie ar fanātismu neslimo vispār, tas tā ir vai arī jūs, kā to minēja irena, veiksmīgi to pārvirzāt citā gultnē???
Turklāt attiecības - tās veidojot, taču katram ir skaidrs, ka viss mainīsies un šo to vajadzēs pārkārtot. Vai ne tajā lieta? Bail no šī fanātiķu straujuma..? Pašpietiekamajiem vajag vairāk laika?
tt
| 28.12.2012. - 14:23:31
Tiešām runājam par fanātismu, kad otrs tādēļ gatavs skriet pāri okeānam, lai tikai miers?...
Tiešām runājam par fanātismu, kad otrs tādēļ gatavs skriet pāri okeānam, lai tikai miers?...
tt
| 28.12.2012. - 14:42:03
Atbildot irenai, es gan tāda "šarma" eiforijā dzīvoju jau ilgi un tas galīgi nav kā saka, pārejoši, man tā eiforija ir jau gadiem.
Atbildot irenai, es gan tāda "šarma" eiforijā dzīvoju jau ilgi un tas galīgi nav kā saka, pārejoši, man tā eiforija ir jau gadiem.
wittoria
| 28.12.2012. - 14:47:21
Īstenībā fanātisms varētu arī nebūt uztverts tik banāli. Pēc skata fanātiķis varētu būt normāls cilvēks, kas saglabā savas intereses un turpina arī dzīvot kaut cik sev, bet tīri iekšēji viņš ir tik ļoti saistīts ar to otru, visu laiku domā par viņu, visu laiku prasa uzmanību, un ne jau tā, ka daudz un visu laiku, bet tā pa biškai un uzstājīgi. Runājot neapzināti vienmēr piemin savu fanātisma objektu... Tāds fanātisms, manuprāt, ir kā aisbergs, pēc skata mazs un pūkains, bet, cik dzīve rāda, nav īsti feins posms attiecībās.
Un no kurienes, maita tāds, vispār izlien? :) Instinkts vai personības iezīme, vai kaut kādas noteiktas audzināšanas rezultāts??
Nu, lūdzu, dalamies, dalamies domās, kā tur īsti ir?
Īstenībā fanātisms varētu arī nebūt uztverts tik banāli. Pēc skata fanātiķis varētu būt normāls cilvēks, kas saglabā savas intereses un turpina arī dzīvot kaut cik sev, bet tīri iekšēji viņš ir tik ļoti saistīts ar to otru, visu laiku domā par viņu, visu laiku prasa uzmanību, un ne jau tā, ka daudz un visu laiku, bet tā pa biškai un uzstājīgi. Runājot neapzināti vienmēr piemin savu fanātisma objektu... Tāds fanātisms, manuprāt, ir kā aisbergs, pēc skata mazs un pūkains, bet, cik dzīve rāda, nav īsti feins posms attiecībās.
Un no kurienes, maita tāds, vispār izlien? :) Instinkts vai personības iezīme, vai kaut kādas noteiktas audzināšanas rezultāts??
Nu, lūdzu, dalamies, dalamies domās, kā tur īsti ir?
tt
| 28.12.2012. - 14:55:45
Es to saucu par lielu patikšanu, man absolūti nav tā, ka es par šo cilvēku vārītos dienu un nakti kādam, es viņu pieminu domās, manuprāt, tā lielā pļurkstēšana ir tikai izrādīšanās un tad gan tas ir fanātisms :D, bet varbūt jau es piekasos...
Es to saucu par lielu patikšanu, man absolūti nav tā, ka es par šo cilvēku vārītos dienu un nakti kādam, es viņu pieminu domās, manuprāt, tā lielā pļurkstēšana ir tikai izrādīšanās un tad gan tas ir fanātisms :D, bet varbūt jau es piekasos...
13
| 28.12.2012. - 14:59:13
pašpietiekamām personām vajag ne tik daudz laika, kā vienkārši mazliet gaisu sev apkārt. taču tas nenozīmē, ka arī pašpietiekama persona nevar sasniegt stadiju, kad nokļūst fanātiķa lomā, lai gan vārds "fanātiķis", manuprāt, ir pārāk spēcīgs, lai raksturotu vienkārši smacējošu nepieciešamību pēc otra.
spēcīga tieksme pēc otra, tā laika un uzmanības, man liekas ir tāda pavisam normāla nepieciešamība, tikai mazliet pārspīlētākā variantā. un to noteikti nevar iebāzt konkrētā maisā, pasakot, ka redz, tas ir audzināšanas rezultāts. nu nav, bet tikpat labi var arī būt, ja cilvēkam bērnība bijusi uzmanības trūkumā pavadīta, piemēram.
pašpietiekamām personām vajag ne tik daudz laika, kā vienkārši mazliet gaisu sev apkārt. taču tas nenozīmē, ka arī pašpietiekama persona nevar sasniegt stadiju, kad nokļūst fanātiķa lomā, lai gan vārds "fanātiķis", manuprāt, ir pārāk spēcīgs, lai raksturotu vienkārši smacējošu nepieciešamību pēc otra.
spēcīga tieksme pēc otra, tā laika un uzmanības, man liekas ir tāda pavisam normāla nepieciešamība, tikai mazliet pārspīlētākā variantā. un to noteikti nevar iebāzt konkrētā maisā, pasakot, ka redz, tas ir audzināšanas rezultāts. nu nav, bet tikpat labi var arī būt, ja cilvēkam bērnība bijusi uzmanības trūkumā pavadīta, piemēram.
wittoria
| 28.12.2012. - 15:02:07
Nepiekrītu, ka tā ir izrādīšanās. Ir tik ļoti domās ieēdies, ka tiklīdz tēmā ir kāda saistība ar to cilvēku, tas ieziet ārā, jo bļāviens, tu par viņu domā tak visu laiku! Ko domājam to arī runājam.
Filtrēt ar nav jēgas, tas būtu tas pats kas mēģināt attīrīt asinis no eritrocītiem => nāve un bezjēga
Tāpēc meklēju cēloņus, lai var efektīvāk tikt galā un turpināt būt par normālu cilvēku nevis par vienu vienīgu jūtu kamolu.
Nepiekrītu, ka tā ir izrādīšanās. Ir tik ļoti domās ieēdies, ka tiklīdz tēmā ir kāda saistība ar to cilvēku, tas ieziet ārā, jo bļāviens, tu par viņu domā tak visu laiku! Ko domājam to arī runājam.
Filtrēt ar nav jēgas, tas būtu tas pats kas mēģināt attīrīt asinis no eritrocītiem => nāve un bezjēga
Tāpēc meklēju cēloņus, lai var efektīvāk tikt galā un turpināt būt par normālu cilvēku nevis par vienu vienīgu jūtu kamolu.
fallen
| 28.12.2012. - 15:04:29
Tā jau vairs nav mīlestība, tā ir atkarība. Arī tāda piedzīvota, kad viss, ko dari atduras pie tā cilvēka gan domās, gan vārdos, gan darbos un ir vitāli vajadzīga kaut daļa no šīs personas ik dienu. Patiesībā sanāk, ka tas otrs, iespējams, pats to neapzinoties, tur pavadā.
Man tomēr patīk turēties pie domas, ka mīlestība ir brīva un neierobežojoša, tāpēc attiecību dēļ nav jāmainās un nav jāpārkārto sava dzīve, no kaut kā atsakoties.
Vai vajag vairāk laika? Kam? Lai veidotu attiecības? Noteikti nē. Pašpietiekamie vienmēr tādi arī paliks, viņiem vienmēr vajadzēs telpu un laiku priekš sevis.
Tā jau vairs nav mīlestība, tā ir atkarība. Arī tāda piedzīvota, kad viss, ko dari atduras pie tā cilvēka gan domās, gan vārdos, gan darbos un ir vitāli vajadzīga kaut daļa no šīs personas ik dienu. Patiesībā sanāk, ka tas otrs, iespējams, pats to neapzinoties, tur pavadā.
Man tomēr patīk turēties pie domas, ka mīlestība ir brīva un neierobežojoša, tāpēc attiecību dēļ nav jāmainās un nav jāpārkārto sava dzīve, no kaut kā atsakoties.
Vai vajag vairāk laika? Kam? Lai veidotu attiecības? Noteikti nē. Pašpietiekamie vienmēr tādi arī paliks, viņiem vienmēr vajadzēs telpu un laiku priekš sevis.
13
| 28.12.2012. - 15:07:18
tu vari runāt skaļi savā galvā, tāpēc jau uzreiz tas viss nav jāsper ārā apkārtējiem dzirdami. jebkādas milzīgas tieksmes, fanātisms ir apslāpējams, tikai tas prasa mazliet pacietības un koncentrēšanos. adatas atrašana siena kaudzē arī prasa to pašu. miers ir tā adata, kas jāatrod fanātisma kaudzē, tēlaini izsakoties.
tu vari runāt skaļi savā galvā, tāpēc jau uzreiz tas viss nav jāsper ārā apkārtējiem dzirdami. jebkādas milzīgas tieksmes, fanātisms ir apslāpējams, tikai tas prasa mazliet pacietības un koncentrēšanos. adatas atrašana siena kaudzē arī prasa to pašu. miers ir tā adata, kas jāatrod fanātisma kaudzē, tēlaini izsakoties.
wittoria
| 28.12.2012. - 15:08:28
Jā, es ar domāju, ka mīlestībai jābūt brīvai. Sekojoši, ja tā ir atkarība, tad ko tālāk?
Vecāku ieaudzināts attiecību veidošanas modelis - būt atkarīgā lomā? Jā, īstenībā tā varētu būt. Kā to labot? Vispār, kā var izlabot jau no bērnības izveidotu personību? Uz Tibetu aizbraukt? :D
Jā, es ar domāju, ka mīlestībai jābūt brīvai. Sekojoši, ja tā ir atkarība, tad ko tālāk?
Vecāku ieaudzināts attiecību veidošanas modelis - būt atkarīgā lomā? Jā, īstenībā tā varētu būt. Kā to labot? Vispār, kā var izlabot jau no bērnības izveidotu personību? Uz Tibetu aizbraukt? :D
13
| 28.12.2012. - 15:12:45
iesākumā ir atkarība, kas mijas ar mīlestību, pēc tam mīlestība pati par sevi, bet savdabīgas atkarības druskas jau paliek tik un tā. un tas jau nekas, tas neliedz mīlestībai būt brīvai, vienkārši iekšēji saglabājas sajūta, ka bez otra nekur, tas nekas, ka iespējams nav satikts pāris dienas.
iesākumā ir atkarība, kas mijas ar mīlestību, pēc tam mīlestība pati par sevi, bet savdabīgas atkarības druskas jau paliek tik un tā. un tas jau nekas, tas neliedz mīlestībai būt brīvai, vienkārši iekšēji saglabājas sajūta, ka bez otra nekur, tas nekas, ka iespējams nav satikts pāris dienas.
fallen
| 28.12.2012. - 15:13:11
Varbūt tas aiz bailēm, ka nevienas citas nebūs?
Kā izlabot? Apzināties savas kvalitātes
Mana versija
Varbūt tas aiz bailēm, ka nevienas citas nebūs?
Kā izlabot? Apzināties savas kvalitātes
Mana versija
tt
| 28.12.2012. - 15:14:10
Es sevi analizēju, savu "ievirzi" - otru vajag kā puķei ūdeni, es tiešām norakstu, ka tas ir tāpēc, ka uzaugu jutoties nemīlēta, bez uzmanības un savā veidā, es to kompensēju. Par sevi es varu pateikt, jā, audzināšanas rezultāts, par citiem - nē.
Galvenais jau tiešām, pašam izprast, kāpēc tā vai šitā tiek dzīvots. Mieru es ieguvu tikai tad, kad sajutu, ka mīlestība ir abpusēja. Līdz tam man ar savu "patikšanu" bija grūti, jo cauri spīdēja tas, ka mani tik ļoti nemaz nevajag. Man to ir grūti izstāstīt, lai neizklausās pēc sviesta :), bet tajā var rast mieru. Es bērnībā ļoti baidījos no kāda notikuma - cauri redzēju kādam ģimenes draugu pārim, ka tā patikšana viņiem nav "puse uz pusi" un visu laiku man likās, ka gan jau, ka ir maz pāri, kuri spēj viens ar otru dzīvot, nesverot svarus nemitīgi, cik, kuram pienākas...
Es sevi analizēju, savu "ievirzi" - otru vajag kā puķei ūdeni, es tiešām norakstu, ka tas ir tāpēc, ka uzaugu jutoties nemīlēta, bez uzmanības un savā veidā, es to kompensēju. Par sevi es varu pateikt, jā, audzināšanas rezultāts, par citiem - nē.
Galvenais jau tiešām, pašam izprast, kāpēc tā vai šitā tiek dzīvots. Mieru es ieguvu tikai tad, kad sajutu, ka mīlestība ir abpusēja. Līdz tam man ar savu "patikšanu" bija grūti, jo cauri spīdēja tas, ka mani tik ļoti nemaz nevajag. Man to ir grūti izstāstīt, lai neizklausās pēc sviesta :), bet tajā var rast mieru. Es bērnībā ļoti baidījos no kāda notikuma - cauri redzēju kādam ģimenes draugu pārim, ka tā patikšana viņiem nav "puse uz pusi" un visu laiku man likās, ka gan jau, ka ir maz pāri, kuri spēj viens ar otru dzīvot, nesverot svarus nemitīgi, cik, kuram pienākas...
tt
| 28.12.2012. - 15:16:40
wittoria, es jau nu skeptiski skatos uz visiem pajoliņiem, kas mieru var iegūt tikai aizbraucot uz Indiju, iesēžoties lotosa pozā un ēdot to ko nu viņi tur ēd.
wittoria, es jau nu skeptiski skatos uz visiem pajoliņiem, kas mieru var iegūt tikai aizbraucot uz Indiju, iesēžoties lotosa pozā un ēdot to ko nu viņi tur ēd.
wittoria
| 28.12.2012. - 15:25:06
Nē cienu pašpietiekamus cilvēkus, kā arī tos, kuri par tādiem sevi pilnveido.
Diemžēl pilns piemēru, ka tomēr attiecībās pozīcijas nav ne tuvu vienādas. Tas, domāju piekritīsies, vispār nav normāli.
tt sajust, ka ir appusēja mīlestība, a ja gadās tāds ķēks, kurš pauž sevi mistiski, tā ka nevar saprast?? (es te domāju attiecību sākumu, kad neesi izurbies cauri, nepazīsti viņu tik labi un nesaproti sanāks tur kaut kas vai nē) intuīcija jāslēdz vai prātam jāiznīcina bailes??
Nē cienu pašpietiekamus cilvēkus, kā arī tos, kuri par tādiem sevi pilnveido.
Diemžēl pilns piemēru, ka tomēr attiecībās pozīcijas nav ne tuvu vienādas. Tas, domāju piekritīsies, vispār nav normāli.
tt sajust, ka ir appusēja mīlestība, a ja gadās tāds ķēks, kurš pauž sevi mistiski, tā ka nevar saprast?? (es te domāju attiecību sākumu, kad neesi izurbies cauri, nepazīsti viņu tik labi un nesaproti sanāks tur kaut kas vai nē) intuīcija jāslēdz vai prātam jāiznīcina bailes??
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.