Atmiņas
katnis | 27.11.2012. - 02:43:23 | Diskusija lasīta 1568 reizes
Es vēl tagad atceros kā viņa mani modināja tikai vienā veidā-ar bučiņām. :) Deva bučiņas kamēr es pamodos.
To kā viņa pateica-mazā krūzītē... Kā viņa mīlēja skatīties kā es psihoju, kad viņa mani nokaitināja. :D
Kā viņa to dien sēdēja pie datora un kā es iegāju istabā, tā viņa uz manis kā sīks bēbis uz mani skatījās. :D Tas bija tik mīļi un tik smieklīgi. :)
Kā es pirmajā tikšanā reizē viņai kā mežonis uzbāzos. :D Biju kā prātā sajukusu viņas dēļ. :)
Kā vienu rītu pie Mārtiņa gulējām, viņa man kaut ko paprsīja, bet tajā vietā lai normāli atbildētu, es kaut ko ļoti nesaprotami noburkšķēju. :D
Kā tas puisi parkā mēli parādīja un uz mums blenza.
Kā mūždien mēs kā bērni runājām, kad atvadījāmies. :D
Kā viņa pie manis uz darbu ar riteni atbrauca... Bija tālu jābrauc. Eh, to atmiņu ir tik daudz, un tik patīkamu, tik laimīgu... Tās ir mūsu atmiņas... Mūsu.;)
Atbildes (16)
zoie
| 27.11.2012. - 02:53:33
Kā viņa padarīja mani labāku un kā es ar viņu jutos, tik dzīva, daudz smieklu, bet par viņu esmu izteikusies tik daudz, ka vairs to nedarīšu.Tikai vienu tādu vēl spilgtu momentu ko atceros un ko vēlos pateikt, viņa teica:bēbīt pasmaidi, kā bēbītis smaida, pasmaidi priekš manis(to viņa man bieži lūdza)un, tad viņas brūnās acis pielija siltu rīta gaismu.
Mans vismīļākais mīļkartupelītis mīļākas uz pasaules vienkārši nav.
viss.
Kā viņa padarīja mani labāku un kā es ar viņu jutos, tik dzīva, daudz smieklu, bet par viņu esmu izteikusies tik daudz, ka vairs to nedarīšu.Tikai vienu tādu vēl spilgtu momentu ko atceros un ko vēlos pateikt, viņa teica:bēbīt pasmaidi, kā bēbītis smaida, pasmaidi priekš manis(to viņa man bieži lūdza)un, tad viņas brūnās acis pielija siltu rīta gaismu.
Mans vismīļākais mīļkartupelītis mīļākas uz pasaules vienkārši nav.
viss.
katnis
| 27.11.2012. - 02:58:38
Katram ir savas atmiņas.Dārgas un daudz.Un nejau visas ir tik sāpīgas.Man to atmiņu ir daudz.Un šodien stāvot darbā un pīpējot, viņas ataust galvā.Un tad es kā debīla stāvu, pīpēju un smaidu.
Jo viņa man deva tik daudz, tik daudz.Nejau materiāli... Garīgi.Viņa man deva smieklus un smaidu, ar viņu es jutos labi un mierīgi.Bija ļoti forši.Es to ne mūžam neaizmiršīšu.
Un ja tu to šobrīd lasi-staruha... Pasmaidi-silti tev čukstu... Tu esi mana mīļākā atmiņa. 
Katram ir savas atmiņas.Dārgas un daudz.Un nejau visas ir tik sāpīgas.Man to atmiņu ir daudz.Un šodien stāvot darbā un pīpējot, viņas ataust galvā.Un tad es kā debīla stāvu, pīpēju un smaidu.
Jo viņa man deva tik daudz, tik daudz.Nejau materiāli... Garīgi.Viņa man deva smieklus un smaidu, ar viņu es jutos labi un mierīgi.Bija ļoti forši.Es to ne mūžam neaizmiršīšu.
Un ja tu to šobrīd lasi-staruha...
Pasmaidi-silti tev čukstu... Tu esi mana mīļākā atmiņa.
katnis
| 27.11.2012. - 03:12:53
Un tos ārprātīgi tracinoši blondos matus es ne mūžam neaizmirsīšu.
Tie no rītiem bija visur, man mutē, acī... visur kur var ielīst.
Reizēm pat to man pietrūkst, nejūtu ka tie mati man uzmāktos.
Un tos ārprātīgi tracinoši blondos matus es ne mūžam neaizmirsīšu.
Tie no rītiem bija visur, man mutē, acī... visur kur var ielīst.
Reizēm pat to man pietrūkst, nejūtu ka tie mati man uzmāktos.
zoie
| 27.11.2012. - 03:24:30
Sāpīga būtībā, jau ir tikai tā šķiršanās, viss kas bijis līdz tam(arī nebūt ne tikai jaukie brīži)tie paliek otrā plānā, atmiņā uz palikšanu paliek tieši tie jaukie, neaizmirstamie un piedzīvojumu pilnie brīži un mums tādi bija desmitiem un simtiem un mums vienkārši bija lemti tie gadi, jo ar tādu astrālo kontaktu savādāk nemaz nevarētu būt bijis.Kad viņa man bija blakus, tad bija sajūta, ka viss būs labi, pat brīžos, kad likās, ka sienas brūk virsū, jā viņa bija mans dvēseles līdzsvars un pat, ja man likās, ka attiecības nebūs mūžīgas, tad kontakts gan noteikti.Bet nebūs vairs šūpuļkrēslu un dzīvo sarunu vecumdienās-tā visa nebūs.
Un reizēm es aizveru acis nevis, lai aizmirstu, bet lai atcerētos vēl spilgtāk un, jau grimstot miega valstībā es lūdzu miega trusim, lai tas man sūta sapni no sērijas(nu no tiem jaukajiem brīžiem), lai varētu izdzīvot no jauna-nosmieties līdz baltajām pelītēm un apskaut visciešāk, tā ka ciešāk vairs nekādi.
It will never disappear and never will have no less importance.It is absorbed into the skin and stays with me/zoie.
Sāpīga būtībā, jau ir tikai tā šķiršanās, viss kas bijis līdz tam(arī nebūt ne tikai jaukie brīži)tie paliek otrā plānā, atmiņā uz palikšanu paliek tieši tie jaukie, neaizmirstamie un piedzīvojumu pilnie brīži un mums tādi bija desmitiem un simtiem un mums vienkārši bija lemti tie gadi, jo ar tādu astrālo kontaktu savādāk nemaz nevarētu būt bijis.Kad viņa man bija blakus, tad bija sajūta, ka viss būs labi, pat brīžos, kad likās, ka sienas brūk virsū, jā viņa bija mans dvēseles līdzsvars un pat, ja man likās, ka attiecības nebūs mūžīgas, tad kontakts gan noteikti.Bet nebūs vairs šūpuļkrēslu un dzīvo sarunu vecumdienās-tā visa nebūs.
Un reizēm es aizveru acis nevis, lai aizmirstu, bet lai atcerētos vēl spilgtāk un, jau grimstot miega valstībā es lūdzu miega trusim, lai tas man sūta sapni no sērijas(nu no tiem jaukajiem brīžiem), lai varētu izdzīvot no jauna-nosmieties līdz baltajām pelītēm un apskaut visciešāk, tā ka ciešāk vairs nekādi.
It will never disappear and never will have no less importance.It is absorbed into the skin and stays with me/zoie.
katnis
| 27.11.2012. - 03:30:52
Forši vārdi, smaidīju un domāju ka es daru tā pat.
It īpaši ar tiem sapņiem.
Pagājušo nakt es sapnī ar viņu runāju pat tel, tā smējāmies.Likās ka es tur savā istabā pilnā balsī esmu rēkusi.
Un tad saruna beidzās jo man kāds zvanīja... sūds.
Forši vārdi, smaidīju un domāju ka es daru tā pat.
It īpaši ar tiem sapņiem.
Pagājušo nakt es sapnī ar viņu runāju pat tel, tā smējāmies.Likās ka es tur savā istabā pilnā balsī esmu rēkusi.
Un tad saruna beidzās jo man kāds zvanīja... sūds.
zoie
| 27.11.2012. - 03:34:31
Viņa gan tagad reti nāk sapņos un tur figurē citi cilvēki, bet nesen bijām Parīzes dārzos un kopā tos izstaigājām un es piecēlos 15pm tikai, lai paildzinātu sapni, kamēr vairs acis neturējās ciet
Kādus divus mēnešus atpakaļ viņa bija tādā zīmīgā sapnī, kurā atvadoties teica-tev jāiemācās dzīvot pašai, tad gan es piecēlos noraudājusies arī realitātē.Tā ir ar tiem sapņiem.
ah.
Viņa gan tagad reti nāk sapņos un tur figurē citi cilvēki, bet nesen bijām Parīzes dārzos un kopā tos izstaigājām un es piecēlos 15pm tikai, lai paildzinātu sapni, kamēr vairs acis neturējās ciet
Kādus divus mēnešus atpakaļ viņa bija tādā zīmīgā sapnī, kurā atvadoties teica-tev jāiemācās dzīvot pašai, tad gan es piecēlos noraudājusies arī realitātē.Tā ir ar tiem sapņiem.
ah.
katnis
| 27.11.2012. - 03:39:37
A man pagājušo nedēļ viņa bija sapnī... Viņa visu laiku pazuda kaut kur.Man visu laiku vajadzēja viņu meklēt.Un tajā brīdī kad viņu vairs nemeklēju, viņa uzradās.Un viņas bijusī kārtējo reiz man pa seju gribēja iedot.
A man pagājušo nedēļ viņa bija sapnī... Viņa visu laiku pazuda kaut kur.Man visu laiku vajadzēja viņu meklēt.Un tajā brīdī kad viņu vairs nemeklēju, viņa uzradās.Un viņas bijusī kārtējo reiz man pa seju gribēja iedot.
zoie
| 27.11.2012. - 03:53:43
Atmiņas mani ļoti tomēr skumdina, tapēc, ka tās ir atmiņas, kurām vairs nebūs turpinājuma, lai atkal būtu jaunas atmiņas, lai gan es tāpat no tām nevaru distancēties, bet arvien vairāk esmu iemācījusies ar tām sadzīvot un jā, esmu tāda tipa cilvēks, kuram ļoti reti kāds iepatīkas dziļāk, bet, ja tā tas ir noticis, tad nekas nav patiesāks no manas puses par to.Un vienlaikus tamdēļ es arī gadiem par kaut ko konkrētu skumstu un tas paņem ļoti daudz enerģijas, bet drošvien, ja es tā nejustos, tad, jau tā nebūtu es, bet kāda cita, ne es kaut kā šo savu pusi es sevī izprotu vislabāk, pārējās ir tādas mainīgas un haoutiskas šī tāda, kā reizē smaga nasta, bet man tik ļoti saprotama.
ps:Miega pele bija tik centīga un uzklājusi man svaigu gultiņu un savukārt miega trusis uzklausot miega peles lūgumu, kuru viņa virtuāli izlasījusi, piesolījis kādu no tiem jaukajiem sapņiem tā vēlīgi priekš manis, tad jau būs daudz smaidīšanas un varbūt šoreiz būsim gaisa balonā un pūtīs pavasara vējiņš un man būs šalle, kuru es iedošu viņai, lai silti un labi-tas galvenais.
Atmiņas mani ļoti tomēr skumdina, tapēc, ka tās ir atmiņas, kurām vairs nebūs turpinājuma, lai atkal būtu jaunas atmiņas, lai gan es tāpat no tām nevaru distancēties, bet arvien vairāk esmu iemācījusies ar tām sadzīvot un jā, esmu tāda tipa cilvēks, kuram ļoti reti kāds iepatīkas dziļāk, bet, ja tā tas ir noticis, tad nekas nav patiesāks no manas puses par to.Un vienlaikus tamdēļ es arī gadiem par kaut ko konkrētu skumstu un tas paņem ļoti daudz enerģijas, bet drošvien, ja es tā nejustos, tad, jau tā nebūtu es, bet kāda cita, ne es kaut kā šo savu pusi es sevī izprotu vislabāk, pārējās ir tādas mainīgas un haoutiskas šī tāda, kā reizē smaga nasta, bet man tik ļoti saprotama.
ps:Miega pele bija tik centīga un uzklājusi man svaigu gultiņu un savukārt miega trusis uzklausot miega peles lūgumu, kuru viņa virtuāli izlasījusi, piesolījis kādu no tiem jaukajiem sapņiem tā vēlīgi priekš manis, tad jau būs daudz smaidīšanas un varbūt šoreiz būsim gaisa balonā un pūtīs pavasara vējiņš un man būs šalle, kuru es iedošu viņai, lai silti un labi-tas galvenais.
katnis
| 27.11.2012. - 04:04:22
Cik vienkārši un tomēr tīri vārdi.Reizēm tas vienkāršais ir tas patīkamākais un tīrākais.
Man ir aptuveni tas pats.Esmu kā lelle no bērnībs.Tas kam paliek garlaicīgi, noliek mani atpakaļ plauktā.Un tur tā arī es sēžu gaidot kādu kam es neapnikšu, kādu kas gribēs mani paturēt sev pat vecumdienās.Es izvēlējos viņu par savu īpašnieku, lai piederētu līdz vecumdienām.Lai kas arī notiktu, es viņai piederēšu vienmēr, lai ar ko un lai kur es būtu...
Atceros ka tieši šajā saitā mēs iepazināmies.Un pirms tikāmies, apsolīju 3 bučas.Nu vot tikos, un lai cik es biju nobijusies un lai kā es kautrējos, es atdevu savas solītās 3 bučas, tajā brīdī es atdevu sevi viņai.Un par to arī es tagad smaidu.
Ir arī skumjās atmiņas, bet tās labās paliek spilgtāk...
Es smaidu, jo zinu ka būšu viņas bērnības lelle, līdz mūža gala... Un kā es to zinu?Jo es to apsolīju sev.Un solījumus es turu.
Cik vienkārši un tomēr tīri vārdi.Reizēm tas vienkāršais ir tas patīkamākais un tīrākais.
Man ir aptuveni tas pats.Esmu kā lelle no bērnībs.Tas kam paliek garlaicīgi, noliek mani atpakaļ plauktā.Un tur tā arī es sēžu gaidot kādu kam es neapnikšu, kādu kas gribēs mani paturēt sev pat vecumdienās.Es izvēlējos viņu par savu īpašnieku, lai piederētu līdz vecumdienām.Lai kas arī notiktu, es viņai piederēšu vienmēr, lai ar ko un lai kur es būtu...
Atceros ka tieši šajā saitā mēs iepazināmies.Un pirms tikāmies, apsolīju 3 bučas.Nu vot tikos, un lai cik es biju nobijusies un lai kā es kautrējos, es atdevu savas solītās 3 bučas, tajā brīdī es atdevu sevi viņai.Un par to arī es tagad smaidu.
Ir arī skumjās atmiņas, bet tās labās paliek spilgtāk...
Es smaidu, jo zinu ka būšu viņas bērnības lelle, līdz mūža gala... Un kā es to zinu?Jo es to apsolīju sev.Un solījumus es turu.
zoie
| 27.11.2012. - 04:21:52
Un tur tā arī es sēžu gaidot kādu kam es neapnikšu, kādu kas gribēs mani paturēt sev pat vecumdienās.Es izvēlējos viņu par savu īpašnieku, lai piederētu līdz vecumdienām.Lai kas arī notiktu, es viņai piederēšu vienmēr, lai ar ko un lai kur es būtu
Konkrēta pretruna, tad gaidi, kādu kam neapniksi, tad atkal izvēlies par īpašnieku, lelle neizvēlas to kāda meitene izvēlas, ja viņai tā ir iepatīkusies.Tu esi vēl jauna un ar laiku tik lielās pretrunās nenonāksi.Kā arī sev pavaicā vai esi izdarījusi visu, lai kaut ko vērstu par labu?Es teiksim esmu un izlietu ūdeni ilgtermiņā izlietu es nevarēju sasmelt.
Tas nu tad arī viss par atmiņām.
Un tur tā arī es sēžu gaidot kādu kam es neapnikšu, kādu kas gribēs mani paturēt sev pat vecumdienās.Es izvēlējos viņu par savu īpašnieku, lai piederētu līdz vecumdienām.Lai kas arī notiktu, es viņai piederēšu vienmēr, lai ar ko un lai kur es būtu
Konkrēta pretruna, tad gaidi, kādu kam neapniksi, tad atkal izvēlies par īpašnieku, lelle neizvēlas to kāda meitene izvēlas, ja viņai tā ir iepatīkusies.Tu esi vēl jauna un ar laiku tik lielās pretrunās nenonāksi.Kā arī sev pavaicā vai esi izdarījusi visu, lai kaut ko vērstu par labu?Es teiksim esmu un izlietu ūdeni ilgtermiņā izlietu es nevarēju sasmelt.
Tas nu tad arī viss par atmiņām.
katnis
| 27.11.2012. - 04:30:22
eh velns, tur tā lieta ka es gaidu... Es sev īpašnieku esmu izvēlējusies, bet vai īpašnieks izvēlēsies mani.Tāds ir gala jautājums.
Es varētu izdarīt vēl ļoti, ļoti daudz, jā es varētu... Bet... mani vēl neviens nav izvēlējies lai es viņa labā darītu to ko es varētu darīt... Acīm redzot baidas ka pievilšu... Ka tā lelle nebūs tik skaista lai apmierinātu savas vēlmes.
Labi, es negribu tagad kādā smagā tēmā iebraukt.Gribu šo vakar grimt savās vieglajās un siltajās atmiņās.
eh velns, tur tā lieta ka es gaidu... Es sev īpašnieku esmu izvēlējusies, bet vai īpašnieks izvēlēsies mani.Tāds ir gala jautājums.
Es varētu izdarīt vēl ļoti, ļoti daudz, jā es varētu... Bet... mani vēl neviens nav izvēlējies lai es viņa labā darītu to ko es varētu darīt... Acīm redzot baidas ka pievilšu... Ka tā lelle nebūs tik skaista lai apmierinātu savas vēlmes.
Labi, es negribu tagad kādā smagā tēmā iebraukt.Gribu šo vakar grimt savās vieglajās un siltajās atmiņās.
katnis
| 27.11.2012. - 04:37:20
Un es galīgi nesaprotu kas visiem ir ar to vecumu?
Oi tu vēl esi jauna un tādā garā... Vai tad mums, jaunajiem nav lemts mīlet kādu (vienu konkrētu personu) ilgi, ilgi?
Jums vecākās pakāpes cilvēkiem tas ir tikai atļauts?Fiziskajiem gadiem galīgi nav nozīmes, nozīme ir garīgajiem gadiem.Cik vecs tu esi tur.Cik gadu ir taviem domu gājieniem.
A varbūt es pat nemaz negribu jaunu cilvēku, lai aizmirstu veco.Varbūt negribu vairs neko jaunu, gribu palikt pie vecā un pie savām atmiņām.Un ko tad?
Neko, un iepūtiet man. Man patīk tā kā ir tagad, man patīk mīlēt to ko es mīlu tagad.Lai gan mīlu no attāluma, bet man patīk.Un es negribu lai tas mainas.Nemaz negribu lai manā sirdī vietu ieņem kāda cita.Tronis ir aizņemts.
Un es galīgi nesaprotu kas visiem ir ar to vecumu?
Oi tu vēl esi jauna un tādā garā... Vai tad mums, jaunajiem nav lemts mīlet kādu (vienu konkrētu personu) ilgi, ilgi?
Jums vecākās pakāpes cilvēkiem tas ir tikai atļauts?Fiziskajiem gadiem galīgi nav nozīmes, nozīme ir garīgajiem gadiem.Cik vecs tu esi tur.Cik gadu ir taviem domu gājieniem.
A varbūt es pat nemaz negribu jaunu cilvēku, lai aizmirstu veco.Varbūt negribu vairs neko jaunu, gribu palikt pie vecā un pie savām atmiņām.Un ko tad?
Neko, un iepūtiet man. Man patīk tā kā ir tagad, man patīk mīlēt to ko es mīlu tagad.Lai gan mīlu no attāluma, bet man patīk.Un es negribu lai tas mainas.Nemaz negribu lai manā sirdī vietu ieņem kāda cita.Tronis ir aizņemts.
zoie
| 27.11.2012. - 06:11:57
Korekcija
Zoie komentārs pirmais
1)brūnās acis pielija siltu rīta gaismu. pareizi-brūnās acis pielija siltu, rīta gaismu.
2)Mans vismīļākais mīļkartupelītis mīļākas uz pasaules vienkārši nav.pareizi-Mans vismīļākais mīļkartupelītis mīļākas uz pasaules vienkārši nav(neskaidrība)
komentārs otrais pēc kārtas
1)un mums tādi bija desmitiem un simtiem un mums vienkārši bija lemti tie gadi.pareizi-un mums tādi bija desmitiem, simtiem un tie gadi bija vienkārši zvaigzēs ierakstīti.(teikuma uzbūve un stilistika pieklibo)
2)sapni no sērijas(nu no tiem jaukajiem brīžiem).pareizi-sapni no sapņu izlases(no tiem jaukajiem brīžiem)(uzlabota stilistika)
komentārs trešais pēc kārtas
1)Parīzes dārzos, kopā tos izstaigājām un es piecēlos 15pm tikai, lai paildzinātu sapni(viens un par daudz)
2)-tev jāiemācās dzīvot pašai, tad gan es piecēlos noraudājusies arī realitātē(neprotu, zinu, ka nepareizi, iespējams jāliek kols un pēdiņas)
komentārs ceturtais pēc kārtas-rīt paredigēšu, bet redzu, jau ka teikums ir par garu.
arlabunakti
Korekcija
Zoie komentārs pirmais
1)brūnās acis pielija siltu rīta gaismu. pareizi-brūnās acis pielija siltu, rīta gaismu.
2)Mans vismīļākais mīļkartupelītis mīļākas uz pasaules vienkārši nav.pareizi-Mans vismīļākais mīļkartupelītis mīļākas uz pasaules vienkārši nav(neskaidrība)
komentārs otrais pēc kārtas
1)un mums tādi bija desmitiem un simtiem un mums vienkārši bija lemti tie gadi.pareizi-un mums tādi bija desmitiem, simtiem un tie gadi bija vienkārši zvaigzēs ierakstīti.(teikuma uzbūve un stilistika pieklibo)
2)sapni no sērijas(nu no tiem jaukajiem brīžiem).pareizi-sapni no sapņu izlases(no tiem jaukajiem brīžiem)(uzlabota stilistika)
komentārs trešais pēc kārtas
1)Parīzes dārzos, kopā tos izstaigājām un es piecēlos 15pm tikai, lai paildzinātu sapni(viens un par daudz)
2)-tev jāiemācās dzīvot pašai, tad gan es piecēlos noraudājusies arī realitātē(neprotu, zinu, ka nepareizi, iespējams jāliek kols un pēdiņas)
komentārs ceturtais pēc kārtas-rīt paredigēšu, bet redzu, jau ka teikums ir par garu.
arlabunakti
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.