Reliģija un LGBT

miilutevi | 26.03.2012. - 19:24:16 | Diskusija lasīta 3742 reizes

Pēdējā laikā Latvijā plaši tiek apspriesta Seksuālo minoritāšu tēma - medijos, presē, interneta portālos kā arī augstkolās. Nākas secināt, ka laika gaitā - kopš pirmā praida gājiena sabiedrība tomēr sākusi vairāk aizdomāties par līdzcilvēkiem sev blakus. Ir jūtams progress, īpaši to jauniešu vidū, kuri ir izglītojušies augstākajās mācību iestādēs.
Tomēr, domājot par reliģisko pusi, tad Latvijā katrs no LGBT tiek uzskatīts par grēcinieku. Nenāku no reliģiskas ģimenes, tomēŗ Dieva esamību esmu izjutis vienmēr. Kaut vai tajos brīžos, kad ir zudusi ticība sev, es zinu ka vienmēŗ ticēšu Dievam. Un, ka Dievs vienmēŗ būs kopā ar mani, lai cik vientuļš un grēcīgs es nebūtu. Manī mīt šāda pārliecība, neskatoties uz to, ka tas faktiski nostājas pretstatā ar draudzes likumiem.
Pavērojot interneta rakstus ārzemēs, tur lgbt cilvēki laulājas baznīcās. Bet šeit, Latvijā, es savā draudzē nevaru izsūdzēt grēkus, veidot atklātu dialogu ar priesteri, nevaru būt atklāts ar draudzes locekļiem, jo es skaidri zinu viņu nostāju attiecībā pret mani.
Sanāk tāda kā pretruna - es ticu kam tādam, kas mani neiekļauj savā garīgajā lokā, lai gan Jēzus nenovērsās ne no viena.
Kā jūs tiekat galā ar šo, es pat nezinu kā nosaukt - apstākli vai pretrunu? Kura reliģiskā konfesija ir draudzīgāka LGBT? Manuprāt, reliģiskajā "nozarē" ir vajadzīgi jauninājumi, jo tā tomēr kalpo kā vissenākā dvēseles attīrīšanas skola. Tad kāpēc tā nevarētu attiekties uz visiem. Vai nav pārāk liels uzsvars likts uz LGBT kā uz seksuālajām minoritātēm, jo vai tāda "mūsu noliegšana" būtu gadījumā, ja tiktu likts uzsvars uz cilvēcisko un dvēselisko - uz mīlestību, jo baznīca jau it kā iet pret šīm fiziskajām miesas baudām.

maikls | 26.03.2012. - 21:11:57

Pretrunu nav. Kāpēc Tu domā, ka "tici kam tādam, kas Tevi neiekļauj savā garīgajā lokā"? Kam tad Tu patiešām tici - Dievam vai citu cilvēku priekšstatiem uz aizspriedumiem par Dievu? Kāpēc Tu domā, ka Dievs Tevi nepieņem? Vai Viņš tā teica? Vai to teica kaut kādi muļķi, kuru spriedelējumiem nav jēgas pievērst ne mazāko uzmanību? Arī Bībele ir tikai cilvēku rakstīta grāmata, uz papīra iespiestos ķeburos un no cilvēku mutes nākošās skaņās patiesību nekad neatradīsi, tā slēpjas tikai un vienīgi Tevī pašā.

Visas reliģijas, ar to saprotot cilvēku radītus priekšstatus no noteikumus, ir materiālas, tām ar garīgumu ir tikpat mazs sakars kā politikai. Garīgumam nav saistības ne ar prāta radītiem tēliem (piemēram, Bībeles Dievs un Jēzus, vai Allāhs, vai Muhameds), ne ar celtnēm (piemēram, baznīcas), ne grāmatām (piemēram, Bībele), ne ar cilvēkiem, kuri iedomājis sevi labākus, pārākus un gudrākus par citiem (piemēram, mācītāji, pāvesti vai maikli). Sēžot pie jūras, klausoties viļņu šalkoņā un vērojot saulrietu, Tu būsi Dievam daudz tuvāk nekā ar Bībeli rokā baznīcā. Un Tavai dzimumorientācijai ir tikpat maza nozīme kā acu krāsai.

amazing | 26.03.2012. - 22:19:12

Ir interesanti, ka Jēzus nenosodīja pat ļoti pagrimušus cilvēkus un necentās tiem uzspiest kaut ko. Viņš nāca ar mīlestību un pieņēma gan spitālīgos, gan prostitūtu, gan zagļus u.c. tādus kādi viņi ir. Ja baznīca tiešām ir kristīga, tad tai būtu jāseko Kristum.
Galu galā Pāvila vēstule korintiešiem, kuru tik bieži citē ir vēstule...

maikls | 26.03.2012. - 22:37:32

Un Jēzus, uz kuru tik ļoti atsaucas daudzi cilvēki, cik man zināms, ir tikai vārds uz papīra, varbūt nekas vairāk par pasaku. Neviens no mums nezina, vai tāds cilvēks (vai Dieva dēls) vispār ir/bija, nemaz nerunājot par to, ko viņš varbūt darīja vai teica.

Laikam jau tāpēc ir jēdziens "ticība" - cilvēki daudz kam tic, bet zina ļoti maz. Manuprāt, ticēt nevajag nekam, jo pietiek ar to, ko mēs redzam un jūtam, ticība ir prāta radīta un pieder pie ilūzijām. Protams, arī ar vārdu "ticība" katrs var saprast kaut ko citu; par ko viens saka "es zinu", par to otrs saka "es ticu".

ineta | 26.03.2012. - 23:44:57

Dievs zina, kāpēc viņš katru no mums ir radījis tik īpašu.

Nav jāmeklē "draudzīga konfesija", ja ir viens tāds draugs kā Viņš.

Man ļoti patīk pirmā rindkopa, ko maikls rakstīja.

oomny | 27.03.2012. - 00:08:58

dzimumorientācija

dievorientācija

kicis | 27.03.2012. - 00:21:56

7. dienas adventisti man liekas ir draudzīgākie pret LGBT, mans draugs stāsta ka viņi uzskata ka tas tomēr ir grēks, bet ir jācenšas viņus pieņemt un jāmīl, un jālūdz par viņiem. Bet neko 100% apgalvot nevaru!

janisl202 | 27.03.2012. - 01:33:58

Ticība ir viens no lielajiem cilvēka prāta paradoksiem, cilvēka prātam obligāti viss ir jāzin, arī ja pati izziņa ir neiespējama, tā nu visur, kur viņa prāts nesniedzas - viņš caurumus aizlāpa ar ticību. Ir skaidrs, ka Visumā pastāv kaut kādi sarežģītāki mehānismi, par gadījumnotikumiem no kaut kāda tur sprādziena, tas acīmredzami darbojas mērķtiecīgi un tomēr, ja to tiešām arī kāds ir radījis Visumu - būtne, kas spēj iedegt zvaigznes un izdomāt visu šo sistēmu, noteikti būtu daudz par gudru, lai tai rūpētu visādu tur Zemes tārpu savstarpējās peripētijas. Salīdziniet novas sprādzienu ar cilvēku - jā pareizi - tas otrais ir nenozīmīgs, nemanāms un ļoti īslaicīgs notikums Visumā. Ja arī ir Dievs, ja arī Viņa plānos ir cilvēks, ir pilnīgi skaidrs, ka Viņa griba ir absolūta un viss, ko mēs varam izvēlēties ir vai nu ar Viņa atbalstu, vai nu Viņam tas ir vienalga, pretējā gadījumā - tas nebūtu iespējams un Viņa plāns noteikti piepildīsies vienalga, vai mēs uz to iesim brīvprātīgi, vai mūs aizstums līdz tam apkārtējie apstākļi un baznīca nav nekas vairāk par muļķu baru, kas iedomājušies sevi gudrāku par Dievu, lai atrastu, kas ir vainīgs un iedomājušies arī sevi stiprāku par Dievu, kad reiz pašam Dievam viņuprāt nepietiek spēka iznīcināt tos, ko Viņš nevēlās. Tā ir brīva izvēle ticēt kam vai nē, bet ticiet vien tam ko jūtiet, ja arī ir kur atbilde par Dievu tā ir katram pašam iekšā, vai nu viņš ir iebūvējis to ceļu pie Viņa, vai nu tas ir neiespējams un ja meklē viņu - vienīgā cerība ir iekšā - tajā, ko Viņš ir radījis. Neviena cilvēku pasludināta garīdzniecība, nevar iedot vairāk, kā ir iedevis katram no mums Dievs, jo viņiem pašiem nav nekā vairāk.

oomny | 27.03.2012. - 03:00:21

šī diskusija bez nevienas "dievs ienīst pediņus" bildes būtu kā alus bez šņabja, tāpēc lūk

oomny | 27.03.2012. - 04:15:33

vai, kā es šito agrāk neatcerējos:

māris sants tagad strādā vienā kafejnīcā soho

ja gadās būt londonā, varat mēģināt to atrast un iedzert svētītu kafiju

amazing | 27.03.2012. - 10:15:00

Googlē biju atradis Gay Christian network. Neesmu izpētījis to lapu, bet varbūt var uzzināt tuvāko valsti kur ir homoseksuāliem cilvēkiem draudzīgas konfesijas un uzaicināt kādu no tiem mācītājiem misijā uz Latviju. Es vienīgi vēlējos pajautāt, ja jau diskusijā tiek minēts Māris Sants, cik daudz cilvēku apmeklēja viņa vadītos dievkalpojumus?
Jo būtībā baznīcai ir kaut kā jāpelna, un ja tiešām maz homoseksuāļu nāk uz baznīcu un mazas summas ziedo, tad priekš kam baznīcai būtu kaut kas jāmaina attieksmē?

miilutevi | 27.03.2012. - 11:31:33

Savulaik radio bija intervija ar Juri Cālīti (Profesors un mācītājs), kur arī tika minēts, ka reliģijā prasās "apdeitojumu".

miilutevi | 27.03.2012. - 12:13:59

Bet vispār, jā, Maikla pirmā rindkopa arī ir kā atbilde. Paldies, Tev.
Varbūt neievēroju visus "teorētiskos" konfesijas likumus, tomēr ir patīkami ienākt Dievnamā, pabūt vienatnē ar Dievu. Pat ja tas ir tikai placebo efekts, tas darbojas, pēc Dievnama apmeklejuma jūtos apgarotāks, gaišāku domu iespaidā.
Tās sajūtas, kas rodas pēc Aglonas bazilikas apmeklējuma ir fantastiskas, to tā īsti vārdos nemaz nevar izskaidrot. Bet sajūta, ka Dievs ir ar ik vienu no mums un mīl mūs visus, tomēr ir ļoti nepieciešama.

angelius | 27.03.2012. - 13:25:22

Nedz morāle, nedz reliģija kristietībā nevienā punktā nesaskaras ar realitāti. Tīri iedomāti cēloni(Dievs, dvēsele, es, gars, brīvā griba-vai arī nebrīvvā), tīri iedomātas sekas(grēks, atpestīšana, žēlastība, sods, grēku piedošana)Attiecības starp iedomātām būtnēm(Dievs, gari, dvēseles), iedomāta dabaszinātne(antropocentrisms, dabisko cēloņu jēdziena absolūts trūkums), iedomāta psiholoģija(tīri pašpārmetumi, patīkamu vai nepatīkamu sajūtu, piemēram, nervus sympathicus stāvokļu interpretācija ar reliģiskas un morālas idiosinkrāzijas zīmju valodas palīdzību-nožēla, sirdapziņas pārmetumi, Sātana kārdinājums. DIeva tuvums), iedomāta teoloģija(DIeva valstība, JAunā Derība, mūžīgā dzīve)
Tiklīdz jēdziens "daba" tika pretstatīts jēdzinam "Dievs", vārdam "dabisks" bija jānozīmē "atmetams"-absolūtās fikciju pasaules saknes ir naidā pret dabisko(īstenību!), tā ir dziļas nepatikas izpausme pret visu reālo... Bet tādējādi viss izskaidrots. Kam ir iemesls aizmeloties prom no īstenības? Tam, kas no tās cieš. Bet ciest no īstenības nozīmē būt par neizdevušos realitāti... Šis fiktīvās morāles un reliģijas cēlonis ir nepatīkamo sajūtu pārsvars pār patīkamajām; bet šāds pārsvars definē dekadenci... ’



Tas par to, ka tik ļoti vēlas piederēt sektām...
Tālak, ka būtu kkādas pretrunas... Pretrunas ir tikai taja gadījuma, kad dzīvo pēc sagrozītas, varai pakļautas bībeles..Kura pati ir viena vienīga pretruna..


Tikumam jābūt mūsu pašu atradumam, mūsu intīmajai pašaizsardzībai un nepieciešamībai: jebkurā citā veidā tas ir bīstams. Kas nenoteic mūsu dzīvi, tas kaitē tai: kaitīga ir tikumība tikai aiz respekta pret tikuma jēdzienu

Dzīves instinkta mudinātai darbībai prieks pierāda, ka tā ir pareiza darbība; bet minētais nihilists ar kristīgi demagoģiskajām iekšām uzskatīja prieku par iebildumu… Kas gan iznīcina ātrāk kā darbs, domas un jūtas bez iekšējas nepieciešamības, bez dziļi personiskas vēlēšanās, bez prieka? Būt «pienākuma automātam»? Tā ir tieši dekadences, pat idiotisma recepte…


Ticības cilvēks, jebkāda veida «ticīgais» noteikti un nepieciešami ir atkarīgs cilvēks – tāds, kurš nespēj izvirzīt sevi ka mērķi, kurš patstāvīgi vispār nespēj izvirzīt nekādu mērķi. «Ticīgais» nepieder sev, viņš var būt tikai līdzeklis, viņam jātiek izmantotam, viņam ir nepieciešams kāds, kas viņu izmanto.




Dievs nav jāiet meklēt baznīcā, tur viņs nekad nav dzīvojis...


P.s.Zināt un ticēt ir divas pilnīgi dažadas lietas... Tici dievam, Bet nezini, ka viņs ir..Tikai tici..Vēlamo padari par esošu..
Un par ticību vēl:

Gandrīz vienmēr cilvēki tic nevis tam, kas ir pierādāms,
bet tam, kas atbilst to vēlmēm.
-- Paskāls

Agrāk cilvēki ticēja, ka Dievs valda pār pasauli. Šī
ticība ierobežoja viņu atbildību. Jaunā ticība, atbilstoši
kurai viņiem ir jāvalda pašiem, uzliek tādu atbildības
nastu, kas visiem nav panesama.

angelius | 27.03.2012. - 13:32:06

Un vēl, ja jau esi tāds reliģiskais, patīk baznīcas.. Varbūt iesākumā palasi bībeli, un tieši tevis mīlētā Kristus sacīto par šo visu?

MATEJA EVAŅĢĒLIJS

6. nodaļa

Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
2 Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
3 Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara,
4 tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
5 Un, kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
6 Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.
7 Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.
8 Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat.

angelius | 27.03.2012. - 13:35:03

Starpcitu, nebūt nedomāju, ka par to kādi ir jauniesi, vai cilveku attieksmes uzlabošanaas, būtu jāpateicas gājieniem..
Mēs arvien vairak attālināmies no PSRS..Tajā tikai daļa vecie iestrēguši..Un jaunieši, kuri ar stibu audzināti priekš PSRS..
ES ienāk arvien vairāk..Un tādēļ arī jaunajiem ir tādi brībvi uzskati...

oomny | 27.03.2012. - 17:21:28

būtībā baznīcai ir kaut kā jāpelna
lieliski

janisl202 | 28.03.2012. - 01:24:56

Tādēļ es arī baznīcām neticu, ka tām ir jāpelna, ka tās pelna, jo patiesībā, ja viņi kalpojot Dievam nespēj noziedot pat materiālo pusi, tad cik gan patiesa ir viņu pašu ticība Dievam, kas zin, ko viņiem vajag un to nodrošinās saviem kalpiem... Kādi gan pravieši var būt tādi, kuru pašu ticība šķobās tās plaisas aizbāžot ar vulgāru greznību un iedomību par varu, ko viņi patiesībā nekad nav iemantojuši.

amazing | 28.03.2012. - 23:50:49

Baznīcas varu es neieteiktu apšaubīt. Neskatoties uz to, ka kristīgajai baznīcai ietekme ir šķietami mazinājusies, tomēr tā ir viena no spēcīgākajām varām. Baznīcu paspārnē bieži vien darbojas kopienas un brālības, kurās apvienojušies inteliģenti, kā arī veiksmīgi un ietekmīgi cilvēki. Tāpat baznīcām ir izcils marketings, jo sevišķi jaunajām kristīgajām sektām, kā tās spēj skalot cilvēkiem smadzenes, notirgot kaut ko netveramu. Baznīcai ir vara manipulēt ar sabiedrisko domu.
Kā ir ar valstīm, kurās baznīcas attieksme ir liberālāka? Kas uz to pamudināja? Kāds bija izdevīgums?

angelius | 29.03.2012. - 00:55:24

jani, varbūt pārcilā vēstures grāmatas, ja jau saki, ka baznīca nekad varu tā īsti nav iemantojusi? :) Laigan, mācību grāmatās ir daudz muļķību, ir jau daļa taisnība...
To, ka bazņicai ir bijusi vara(un aizvien ir, ja negluži tā uzreiz manāma..(atliek paskatīties uz sektu darbību..kā zombē cilvēkus..Izkrāpj naudu. Pat Prieka vēsts, ka braukā pa skolām, stāstot, ka viņu ceļs bībele, bet tekstos dzirdama ļoti bieži naudas pieeminēšana..))var redzēt, pastaigajot pa pilsētām, kur palikušas kristīgās baznīcas liecības..Vai tad Sv.Pāvila baziliku Vatikānā tādu varētu uzcelt, ja baznīcai nebūtu bijusi vara?

amazing | 29.03.2012. - 02:13:08

Īstenībā Sv. Pāvila bazilika ir kauna traips katoļu baznīcai. Tas bija viens no iemesliem indulgenču tirgošanai. Sāka pietrūkt līdzekļu infrastruktūras uzturēšanai, kur nu vēl šādas grandiozas būves celtniecībai. Lai savilktu galus baznīcas gudrās galvas izdomāja piedāvāt šādus "atlaižu kuponus" mūsdienīgi izsakoties :) Iegādājies kuponu ar ko vari atpirkties no grēkiem.