Māņticība

44 | 23.07.2011. - 10:40:19 | Diskusija lasīta 1785 reizes

Vai mēdzat būt māņticīgi? Vai arī gluži pretēji?

Varbūt Jūs arī nekad nažus nedodiet, maciņus dāvinat ar santīmu iekšā, metiet krustu, ja pār ceļu melns kaķis pārskrien, pāri slieksnim nerokojieties, nebučojaties un tā tālāk.

paliec | 23.07.2011. - 13:18:13

māņticība arī ir ticība, un cilvēkam ticība ir vajadzīga kā zivij lietussargs.

/jā, es esmu māņticīgs. vecas raganas citādas nemaz nevar būt :D

sabato | 23.07.2011. - 16:32:21

Neteikšu, ka būtu briesmīgi māņticīgs, pievēršu uzmanību skaitļiem, ari sapņiem-tie veesta, brīdina-to izjutis esmu uz savas ādas!melniem kaķiem nepievēršu uzmanību.

open87 | 24.07.2011. - 10:33:06

Zelta vārdi Paliec!!!
Labi pateikts!

kokavarde | 24.07.2011. - 18:31:03

Bērnībā ticēju tirliņiem - trīs reiz pie koka, nospļauties un sālstrauks, pār kreiso plecu, bet tagad - neatliek laika, lai ievērotu, ka rau, akai pārkāpts pāri un tā tālāk. Godīgi sakot, pēkšņi sajutos, ka elpoju ne vairs ar dibenu, jo visi apkārtējie ir sālstrauku, aku, kaku, koku un tiltu ticētāji. Vien tas, ka labu dodot pretī saņemsi to pašu, vai arī princips "pay it forward" darbojas un i lab! Jo vistrakākā māņticība ir taču, ticība labajam, ar to citreiz man ir nācies sabojāt kādam skābsēnim omu, neaizraujoties ar mūžīgo pozitīvismu (zibentrieciens dupsī).

reven | 24.07.2011. - 20:56:12

Es pie koka mēdzu padauzīties bieži, un 3xtpu arī.Un atslēgas uz galda neturu.Pāri slieksnim man nemaz neļauj neviens neko darīt..Un uz kanalizācijas aku vākiem virsū nekāpju, jo tur dzīvo mani bērnības velni

ritvars-zverins | 25.07.2011. - 01:05:19

Es neticu māņticībai!

reven | 25.07.2011. - 01:09:47

Un kam Tu tici zvēriņ?

ritvars-zverins | 25.07.2011. - 01:17:31

Es ticu nemāņticībai!

pusnakts | 25.07.2011. - 09:02:47

Es tādām lietām neticu un nepievēršu uzmanību. Ja melns minka skrien pār ceļu, es parasti to mēģinu panākt, lai paglaudītu a pārējais par sliekšņiem, kokiem, skaitļiem, utt, ir garlaicības mākto cilvēku izdomājums.

aspectintime | 25.07.2011. - 12:51:35

a es vispar nevienam neticu .. pat sev

destinyy | 25.07.2011. - 13:41:16

Es arī nekam tādam neticu. Bet strūklakā kādu santīmiņu esmu iemetusi

shelby | 25.07.2011. - 22:25:49

jā pāri ceļam iet melns kaķis, tā ir zīme, ka dzīvnieks kaut kur iet! :D :D :D :D

protams ticēt vai neticēt kaut kādām lietām, tas ir katra paša ziņā! par melniem kaķiem un 13 datumiem arī neticu, bet man iz dzīves gadījums: gadu vairs nepateikšu, bet bērnībā braucām no laukiem uz mājām bija 13.jūlijs un pāri ceļam pārskrēja melns kaķis, un netālu no mājas mūsu žigulītī tā smagi ieskrēja sadzērušies gucuļi ar moskviču :) avārija bij smaga, bet par laimi visi dzīvi...

stelss | 25.07.2011. - 23:00:51

Vienīgā māņticība kam es cenšos noticēt - es tiešam esmu piedzimis? Tas ir dieva joks!
Bet tā es nekam neticu. Ja kas notiek, tātad, tam tā ar bij jānotiek...

janisl202 | 26.07.2011. - 00:57:12

Es pats neesmu māņticīgs, bet tauta gan ir... Jau līdz kaklam, ka visi norāda, tur tas nelabi bija, tur šitas un Tev vajadzēja tagad tā darīt vai šitā... Tā arī neesu sapratis, ar ko melns kaķis bioloģiski atšķirās no balta, ka no tā ceļa šķērsošanas jābaidās un kādēļ nedrīkst dāvināt pāra skaitļa ziedus, itkā kaut kas debesīs sēdētu un skaitītu cik uzdāvināji... bet nu - pašam neticēt nenozīmē brīvību no tā - pamēģiniet tos pašus ziedus kādam pāra skaitlī uzdāvināt

un tad vēl tās visas mācības, ko drīkst un ko nedrīkst dāvināt... varētu pat veselu zinātņu apakšnozari no tā radīt...

Nemāku atbildēt, kas visas tās muļķības ir izdomājis un kādēļ, bet tās darbojās tikai tāpēc, ka cilvēki tam tic... Protams, ja kāds tic, ka kaut kam sliktam jābūt - var jau vienmēr piemeklēt, kas tagad būtu noticis... varbūt, ja kaķis nepārskrietu - nemaz to nelaimi nepamanītu

ljena | 02.08.2011. - 02:17:25

Ja tā labi padomā, esmu bezgala māņticīga!
- Ja man ceļu šķērso melns kaķis, trīs reizes spļauju pār plecu.
- Ja ieraugu zirnekli (jo lielāku, jo labāk)- gaidu labas ziņas (jo lielāks zirneklis, jo labākas ziņas)... gadās, jāgaida ļooooti ilgi
- Ja naktī ieraugu krītošu zvaigzni, cenšos ievēlēties vēlēšanos (parasti gan nepaspēju)...
- Ja pirmo reizi šķērsoju tiltu, ievēlos vēlēšanos (paspēju, tās nepiepildās, bet es turpinu ievēlētie... )
- Ja ieraugu skursteņslauķi, dikti gribu pieskarties pogai, bet neesmu sadūšojusies (esmu gan nesadūšojusies 2 x no 2)
... nu ja, tā varētu turpinat un turpināt...
- Ja apēdu magoņmaizīti, cenšos nesmaidīt (līdz pabūšanai pie spoguļa), jo apkārtējie arī sāk smmm... ieties

maikls | 10.08.2011. - 17:25:53

Es labprāt būtu māņticīgs, bet es nezinu gandrīz nevienu māņticību, arī tradīcijas nepārzinu, varbūt kāds var ieteikt kādu enciklopēdiju, kuru es varētu pastudēt? Tiesa, lielas jēgas tāpat nebūtu, jo man ir švaka atmiņa, ej nu atceries, no kuras puses tam melnajam kaķim bija jāskrien pār ceļu (vai taciņa arī skaitās ceļš?) un kādi ir sliekšņa kritēriji...