dodiet padomu!!

dzanda | 10.01.2009. - 22:20:49 | Diskusija lasīta 4641 reizes

cik ilgi paciest darbā morālo teroru? pat, nezinu kā, lai to nosauc!

sqare | 10.01.2009. - 22:35:39

Varbūt precizē-kāds tieši ir tas terors?Kā izpaužas?

dzanda | 10.01.2009. - 22:46:28

piem, tas nav labi un tas nav labi!! piesienas pie visa kā vien var!

sqare | 10.01.2009. - 23:57:38

Standarta atbilde protams būtu-neņem nevienu galvā,dari to-kas tev "po standartu" jādara vienkārši nevainojami -tā lai viņi "aplaužas" un nav kur pamatoti piekasīties... bet nu patiesībā... Visiem zināma patiesība..Ja labi grib-tad kur piekasīties protams tik un tā vienmēr var atrast -diemžēl    Morālais terors ir vissmagākais un diemžēl visgrūtāk pierādāmais (to ir praktiski vispār neiespējami pierādīt) :( Nezinu pat..Manuprāt pret to cīnīties ir praktiski neiespējami un bezjēdzīgi.Tikai-neņemt galā un izturēt (bet tam vajag vairāk nekā dzelzs nervus,ziloņa ādu un azbesta sirdi ) vai arī meklēt sev citu vietu .Piedod-negribēju tevi apbēdināt,bet nu-tāds nu mans viedoklis un pieredze.Mēģināšu uzminēt-runa iet šajā gadījumā par sieviešu kolektīvu (tur parasti visniknākie "ēšanās" un "izēšanas" kari notiek) ???

earthquakes | 11.01.2009. - 02:22:37

Tie daži pazīstamie cilvēki, pret kuriem darba vietā ir vērsts sociālpsiholoģiskais terors (to sauc arī par mobingu), ir vai nu salūzuši zem kolēģu cietsirdības un egoistisko interešu svara (un atraduši labākas darba vietas) vai arī vēl joprojām uzturas esošajā vidē - laikam stiprās nervu sistēmas dēļ. Manuprāt, nebūtu labi palikt patreizējā darba vietā, ja cilvēks neprot norobežot un bloķēt visas tās negācijas no kolēģu puses, jo tad sanāk, ka pati tās vairosi sevī, žēlojot sevi un domās lādējot kolēģus -- būs lieki stresi.

derwolf | 11.01.2009. - 10:22:46

Es ieteiktu strādāt pēc labākās sirdsapziņas un atbilstoši darba līguma noteikumiem un to spiedienu neņemt galvā. Ja tas spiediena izdarītājs ir tiešais vadītājs, tad vajag ar viņu un viņa vadītāju izrunāt, kāpēc viņš tā rīkojas. Vai tam ir pamatojums. Savukārt, ja tie ir kolēģi, tad visiedarbīgākais līdzeklis ir neizrādīt, ka Tevi satrauc viņu rīcība, bet mierīgi darīt savu darbu. Tas nostrādā ļoti labi, tici man!    

hermejs | 11.01.2009. - 11:00:15

(Vai tam ir pamatojums.)    

swanheart | 11.01.2009. - 13:22:16

Ja nepietiek nervu ignorēt (acīmredzot nepietiek, ja jau raksti par to forumā) un tas ir tiešais priekšnieks un jelkādi mēģinājumi runāt ar pašu ir noveduši pie tā paša, tad runāt ar viņa priekšnieku. Ja tas nav priekšnieks, tad runāt ar priekšnieku.

hermejs | 11.01.2009. - 14:23:39

Pagatavo saldo tēju un kūkas un sacienā visus savus nelabvēļus   

sqare | 11.01.2009. - 14:38:25

Aha... un neaizmirsti tējai kādas labas un kvalitatīvas "skrejamzāles" piebērt        Morāls gandarījums garantēts          

hermejs | 11.01.2009. - 15:07:39

Rīcineļļu     Tortīte ņam ņam ņam    

sqare | 11.01.2009. - 16:29:01

Un kādu upeņu ,melleņu limonādīti ar kālija permanganātu             !!!

hermejs | 11.01.2009. - 16:34:20

         

ljena | 11.01.2009. - 17:41:27

Es parasti uzlieku austinjas un klausos muzonu, strādaju pēc labākās sirdsapziņas, ja kļūdos, tad, protams, tās censos vairs nepieļaut, ja vnk uzmācās     palīdz jociņi- maziņi, melniņi un diktan dzēligi    

venuss | 11.01.2009. - 19:08:28

Labs līdzeklis ir pašironija un pretironija . Man darbā arī ir viens kolēģis , kurš visu laiku ar kaut ko ir neapmierināts un grib kasīties par katru nieku . Ja viņš man kaut ko riebīgu pasaka , tad dabū ar smalku ironiju ( bez naida ) divtik atpakaļ . Un tad mute ciet uz ilgāku laiku . Galvenais nedrīkst nevienam ierādīt , ka Tev tas kaut kā aizskar vai sāp . To vien jau tikai gaida . Vajag izlikties , ka esi neievainojams , tad jau apniks .    

alder | 11.01.2009. - 20:59:24

musdienu krizes apstkalos moralais terors darba ir japacies tik ilgi kamer atrod citu darbu,ja atrod.

ht100 | 12.01.2009. - 17:26:14

Kad es pēc mācībām saku strādāt, pirms daudziem gadiem, mana pašapziņa bija zema jo es nebiju atradis savu nišu un īsti nejutos labi savā darbā. Pēc laika es kļuvu par spečuku savā lietā. Tad mana pašapziņa auga un mobings pazuda. Varbūt tev ir līdzīgi? Cik svarīga tu esi savā vietā? Vai tu jūties tā ka vari parādīt dūrīti ar vidējo pirkstu pavērstu uz griestiem?

abusimbel | 13.01.2009. - 23:00:31

pacieties,,debesis labaki bus1

rendija | 14.01.2009. - 01:00:47

a necik! Ka sāksi, tā brauksi. Uzreiz jadeletē jebkuri uzbraucieni savā virzienā. A citādi...    

nuro | 14.01.2009. - 20:07:20

Esmu par veseliigu ironiju... tik darbinjaa nevajadzeetu pieljaut kljuudas, tachu ja taadas gadaas, atziit taas ar smaidu... Ko es nedaru shaadaas situaacijaas... "nelienu pakaljaas" (piedoshanu, bet tautas valodaa taa runaa)...

dzanda | 14.01.2009. - 22:54:22

Tā kā es arī esmu cilvēks, kuram nav pieņemama pakaļā līšana, tad daudz, kas arī tiek zaudēts... daži labi darbā to izmanto un priekšniecības acīs ir tie labie!! bet es ar savu taisnību varu ieskrieties!!