izglitiba
alekss | 23.08.2008. - 00:32:30 | Diskusija lasīta 3887 reizes
Labdien!
Esam nonakusji ES un musdienas izgltibas nozimei ir liela nozimiba musu dzive. Pirms gadiem, kad Latvija bija zem Krievijas juga, cilveki vareja dzivot dzivi, nesasniedzot augstako izgltibu, jo gaja stradat fermas, uz laukiem nietes ravet un tatad ne tik intlektualus darbus, bet pelnit vareja..
Musdienas skolotajs pelna ar augstako izglitibu tik pat, cik kasieris lielveikala ar pamatizglitibu...
Lai iegutu augstako izglitibu, jarekinas ar tukstodiem, ko var ari aiznemt no bankas, bt..kas ir ari jaatdod...
Kada Jusuprat ir izglitibas kvalitate Latvija?
Atbildes (35)
12
alekss
| 23.08.2008. - 00:33:48
Es atvainojos par tam gramatikas kludam, bet atrodos tada pozicija, kad rakstu ar vienu roku, tapec piedodiet..
Es atvainojos par tam gramatikas kludam, bet atrodos tada pozicija, kad rakstu ar vienu roku, tapec piedodiet..
janisl202
| 23.08.2008. - 00:54:00
Manuprāt no izglītības Latvijā lielas jēgas nav. No vienas puses es strādāju kā speciālists, lietojot pašmācības ceļā iegūtas zināšanas, es zinu savā jomā vairāk par augstskolu absolventiem, cik atceros pamatskolu, vidusskolu un divus gadus augstskolā - tam nebija nekādas jēgas, ar to ko es tur ieguvu tikai ielas slaucīt varētu. Lai cik jautri arī nebūtu, bet jo augstāka izglītība skaitās, jo vairāk bezjēdzības grūž iekšā un patiesībā sāku saprast rektora teikto, ka profesoriem vajadzētu mācīt labāk, bet patiesībā parasti lektori allaž iemāca vairāk. No otras puses pavērojiet darba piedāvājumu sludinājumus - piemēram, Jēkabpilī meklē vienas vienīgas pārdevējas - vai tiešām ir vērts mācīties tos gadus, tērēt tos tūkstošus un pēc tam strādāt par parastu pārdevēju, kam pietiktu arī vienkārši ar prasmi lasīt un prasmi saskaitīt naudu, ko cilvēks iedod - visu pārējo aprēķina kases aparāts. Ņemot vērā cik attīstīta ir zinātne un inovatīvi uzņēmumi mūsu valstī nav grūti iztēloties cik šeit vajag gudru cilvēku. Protams, var doties uz Eiropas Savienību strādāt, bet viņi ne labprāt ļauj ārvalstu speciālistiem atņemt darbu viņu vietējajiem, protams, ļoti labs speciālists vienalga tur tiktu, bet jautājums vai ļoti labi speciālisti top augstskolās, jeb tomēr paši par tādiem kļūst, no augstskolas dabūjot vien lapeli, kuras starp citu darba devēji netur augstā cieņā, ja nav darba pieredzes, cik gan esmu redzējis "speciālistu" ar augstākajām izglītībām un ļoti vāju nojēgu par to, ko viņi vispār dara.
Manuprāt no izglītības Latvijā lielas jēgas nav. No vienas puses es strādāju kā speciālists, lietojot pašmācības ceļā iegūtas zināšanas, es zinu savā jomā vairāk par augstskolu absolventiem, cik atceros pamatskolu, vidusskolu un divus gadus augstskolā - tam nebija nekādas jēgas, ar to ko es tur ieguvu tikai ielas slaucīt varētu. Lai cik jautri arī nebūtu, bet jo augstāka izglītība skaitās, jo vairāk bezjēdzības grūž iekšā un patiesībā sāku saprast rektora teikto, ka profesoriem vajadzētu mācīt labāk, bet patiesībā parasti lektori allaž iemāca vairāk. No otras puses pavērojiet darba piedāvājumu sludinājumus - piemēram, Jēkabpilī meklē vienas vienīgas pārdevējas - vai tiešām ir vērts mācīties tos gadus, tērēt tos tūkstošus un pēc tam strādāt par parastu pārdevēju, kam pietiktu arī vienkārši ar prasmi lasīt un prasmi saskaitīt naudu, ko cilvēks iedod - visu pārējo aprēķina kases aparāts. Ņemot vērā cik attīstīta ir zinātne un inovatīvi uzņēmumi mūsu valstī nav grūti iztēloties cik šeit vajag gudru cilvēku. Protams, var doties uz Eiropas Savienību strādāt, bet viņi ne labprāt ļauj ārvalstu speciālistiem atņemt darbu viņu vietējajiem, protams, ļoti labs speciālists vienalga tur tiktu, bet jautājums vai ļoti labi speciālisti top augstskolās, jeb tomēr paši par tādiem kļūst, no augstskolas dabūjot vien lapeli, kuras starp citu darba devēji netur augstā cieņā, ja nav darba pieredzes, cik gan esmu redzējis "speciālistu" ar augstākajām izglītībām un ļoti vāju nojēgu par to, ko viņi vispār dara.
kurir
| 23.08.2008. - 01:29:18
es gan uzskatu, ka augstākajai izglītībai ir nozīme, neiet runa tikai par to - ko pēc tam darīt ar savu augstāko izglītību . Lōģiski par kasieri vari strādāt arī ar augstāko, un vari vadīt uzņēmumu ar vidēju vai pamata kaut, bet tomēr tas norāda savā ziņā uz kaut kādu līmeni, attieksme pašam pret sevi, un gluži negribētu gan piekrist Jāņa viedoklim, ka viss kas notiek augstskolās ir bezjēdzīgs, tad jau tādas nepastāvētu :)
Par to, vai Latvijā ir augsta kvalitātes izglītība? Ir vietas, kur jā, ir kur nē .Kā jau visur. Un gribu uzsvērt to, ka piemēram Dānijā vidējajā izglītībā,11 klase māca decimāldaļas un kāpināšanu, Latvijā to māca 7 klasē, tādēļ nebūsim tik kritiski pret Latvijas izglītību.
es gan uzskatu, ka augstākajai izglītībai ir nozīme, neiet runa tikai par to - ko pēc tam darīt ar savu augstāko izglītību . Lōģiski par kasieri vari strādāt arī ar augstāko, un vari vadīt uzņēmumu ar vidēju vai pamata kaut, bet tomēr tas norāda savā ziņā uz kaut kādu līmeni, attieksme pašam pret sevi, un gluži negribētu gan piekrist Jāņa viedoklim, ka viss kas notiek augstskolās ir bezjēdzīgs, tad jau tādas nepastāvētu :)
Par to, vai Latvijā ir augsta kvalitātes izglītība? Ir vietas, kur jā, ir kur nē .Kā jau visur. Un gribu uzsvērt to, ka piemēram Dānijā vidējajā izglītībā,11 klase māca decimāldaļas un kāpināšanu, Latvijā to māca 7 klasē, tādēļ nebūsim tik kritiski pret Latvijas izglītību.
janisl202
| 23.08.2008. - 02:32:18
Patiesībā mūsu valstī var atrast veselu kaudzi bezjēdzīgu iestāžu, esmu pārliecināts, ka no valsts darbā nodarbinātajiem varētu atlaist pusi nezaudējot neko no funkcionalitātes viedokļa - tieši otrādi padarot sistēmu daudz efektīvāku. Par augstskolām runājot nesaku, ka tās vispār ir bezjēdzīgas, vienkārši pie mums ir ļoti slikts šīs labās idejas izpildījums, tik štansē nevienam nevajadzīgus teorētiķus, protams, teorija ir laba lieta, bet bez praktiskām iemaņām tā ir nulles vērta. Es arī teorētiski zinu kā strādā ķirurgs, bet diez vai mani pacienti izdzīvotu, ja mani pielaistu pie skalpeļa, medicīnā par laimi prasmes reāli pārbauda, bet citās jomās gan nākas vērot "speciālistus" kas neko nejēdz no nozares kurā darbojās, viņi varbūt varētu pareizi izpildīt testu, bet dzīvē diemžēl varianti parasti netiek doti priekšā, turklāt situācijas parasti ir nestandarta, tādēļ tās iekaltās zināšanas nereti ir pilnīgi nederīgas. Skolās māca daudz, tik kā reize domāt nemāca un jo augstāka ir izglītība, jo vairāk prasa atgremot un jo mazāk prasa domāt, dzīvē diemžēl atgremotāji neko nemaksā, ir jābūt tiešām pilnīgam idiotam, lai neizpildītu secīgi kādu instrukciju, pavisam cita lieta rīkoties tāpēc, ka saproti ko dari, nevis tāpēc, ka kāds tā ir rakstījis. Protams, mūsu deputātiem ir izdevīgi, ka cilvēki nedomā, pat nebrīnītos, ja tā sistēma izrādītos "optimizēta" tieši darba mašīnu ražošanai, nenoliedzami, ka tādas arī ir vajadzīgas, tikai valsts labklājību tā gan nekad nesasniegt.
Patiesībā mūsu valstī var atrast veselu kaudzi bezjēdzīgu iestāžu, esmu pārliecināts, ka no valsts darbā nodarbinātajiem varētu atlaist pusi nezaudējot neko no funkcionalitātes viedokļa - tieši otrādi padarot sistēmu daudz efektīvāku. Par augstskolām runājot nesaku, ka tās vispār ir bezjēdzīgas, vienkārši pie mums ir ļoti slikts šīs labās idejas izpildījums, tik štansē nevienam nevajadzīgus teorētiķus, protams, teorija ir laba lieta, bet bez praktiskām iemaņām tā ir nulles vērta. Es arī teorētiski zinu kā strādā ķirurgs, bet diez vai mani pacienti izdzīvotu, ja mani pielaistu pie skalpeļa, medicīnā par laimi prasmes reāli pārbauda, bet citās jomās gan nākas vērot "speciālistus" kas neko nejēdz no nozares kurā darbojās, viņi varbūt varētu pareizi izpildīt testu, bet dzīvē diemžēl varianti parasti netiek doti priekšā, turklāt situācijas parasti ir nestandarta, tādēļ tās iekaltās zināšanas nereti ir pilnīgi nederīgas. Skolās māca daudz, tik kā reize domāt nemāca un jo augstāka ir izglītība, jo vairāk prasa atgremot un jo mazāk prasa domāt, dzīvē diemžēl atgremotāji neko nemaksā, ir jābūt tiešām pilnīgam idiotam, lai neizpildītu secīgi kādu instrukciju, pavisam cita lieta rīkoties tāpēc, ka saproti ko dari, nevis tāpēc, ka kāds tā ir rakstījis. Protams, mūsu deputātiem ir izdevīgi, ka cilvēki nedomā, pat nebrīnītos, ja tā sistēma izrādītos "optimizēta" tieši darba mašīnu ražošanai, nenoliedzami, ka tādas arī ir vajadzīgas, tikai valsts labklājību tā gan nekad nesasniegt.
nekito4ka
| 23.08.2008. - 08:20:26
Man ir citādāks viedoklis Varbūt tāpēc kā es esmu iekš šīs sistēmas un zinu kādus mērķus viņai vajag sasniegt . kad te bija Krievija - par kuru te pieminēja - augstāka izglītība bija specializēta , ar to es domāju kā speciālisti tika gatavoti specializētajos profilos . Bet tagad situācija ir citādāka- vidējai un augstākai izglītībai ir cita nozīme - gatavot cilvēkus kurus vajag apmācīt konkrētajā virzienā "uz vietas" . Tāpēc lai uzsāktu šādu tematu ar to jārēķinās , kā mūsdienīga izglītība nav specializēta ,tā gatavo cilvēkus tālākai apmācībai un ne vairāk . 
Man ir citādāks viedoklis
Varbūt tāpēc kā es esmu iekš šīs sistēmas un zinu kādus mērķus viņai vajag sasniegt . kad te bija Krievija - par kuru te pieminēja - augstāka izglītība bija specializēta , ar to es domāju kā speciālisti tika gatavoti specializētajos profilos . Bet tagad situācija ir citādāka- vidējai un augstākai izglītībai ir cita nozīme - gatavot cilvēkus kurus vajag apmācīt konkrētajā virzienā "uz vietas" . Tāpēc lai uzsāktu šādu tematu ar to jārēķinās , kā mūsdienīga izglītība nav specializēta ,tā gatavo cilvēkus tālākai apmācībai un ne vairāk .
budists
| 23.08.2008. - 08:43:38
komunistu laika bija labaka kopeja izglitiba. Visi macijas visu (fizika, kimija, geometrija un tt.) tie nebija izveles prieksmeti bet obligati. Izveles prieksmetus ieviesa ministrs piebalgs, kurs paslaik ir ES komisars un kautko megina atkal ieviest ES savieniba energetikas joma:)))
es nerunaju pa komunistu idelogijas prieksmetiem vestuti sab/macibam zin/komunismu un tt.
nezinu ka citas izglitibas jomas bet medicinas joma gruti izvertet limeni. piemers: ja 3 kursa medicinas studenti kuri zinibas apguva stradina universitate un 6 seme. laika izradas ka studenti nezin cik (skaitliski) katra mugurkaula dala ir skriemelu un to konstate pavisam citi pasniedzeji prakses laika. tad jau izglitibas limeni stradina univ medicina raksturot ir gruti un pat loti:)))
komunistu laikos ari bija diskusijas kapec stradnieki vairak sanem par indzinieriem. skaidrojums bija samera vienkars - psrs ir stradnieku un kolhoznieku valsts (rabice - krestijanskoje gozudarstvo) tapec ari si kategorija pena vairak. Teica gribat nopelnit vairak ejiet stradat uz rupmicu, kur pelnisiet 200-300 rublus, bet stradajot pa inzinieri 110-160 rublus.
VAI KAS IR MANIJIES MUSU VALSTI NO KOMUNISTU ERAS?:)))
komunistu laika bija labaka kopeja izglitiba. Visi macijas visu (fizika, kimija, geometrija un tt.) tie nebija izveles prieksmeti bet obligati. Izveles prieksmetus ieviesa ministrs piebalgs, kurs paslaik ir ES komisars un kautko megina atkal ieviest ES savieniba energetikas joma:)))
es nerunaju pa komunistu idelogijas prieksmetiem vestuti sab/macibam zin/komunismu un tt.
nezinu ka citas izglitibas jomas bet medicinas joma gruti izvertet limeni. piemers: ja 3 kursa medicinas studenti kuri zinibas apguva stradina universitate un 6 seme. laika izradas ka studenti nezin cik (skaitliski) katra mugurkaula dala ir skriemelu un to konstate pavisam citi pasniedzeji prakses laika. tad jau izglitibas limeni stradina univ medicina raksturot ir gruti un pat loti:)))
komunistu laikos ari bija diskusijas kapec stradnieki vairak sanem par indzinieriem. skaidrojums bija samera vienkars - psrs ir stradnieku un kolhoznieku valsts (rabice - krestijanskoje gozudarstvo) tapec ari si kategorija pena vairak. Teica gribat nopelnit vairak ejiet stradat uz rupmicu, kur pelnisiet 200-300 rublus, bet stradajot pa inzinieri 110-160 rublus.
VAI KAS IR MANIJIES MUSU VALSTI NO KOMUNISTU ERAS?:)))
emo
| 23.08.2008. - 10:58:35
blaa blaa, kaa gan tauta var teikt, ka no izgliitiibas Latvijaa nav nekaadas jeegas? Nu ko jobnuljisj vai?:D
Ar augstaako izgliitiibu / profesionaalo, tev ir iespeeja straadaat amataa, kas ir aarpus Maximas telpaam...
bet ar paaris klashu izgliitiibu vari slauciit ielas, kgan pat shim amatam tagad ir vajadziiga videejaa izgliitiiba..:D
blaa blaa, kaa gan tauta var teikt, ka no izgliitiibas Latvijaa nav nekaadas jeegas? Nu ko jobnuljisj vai?:D
Ar augstaako izgliitiibu / profesionaalo, tev ir iespeeja straadaat amataa, kas ir aarpus Maximas telpaam...
bet ar paaris klashu izgliitiibu vari slauciit ielas, kgan pat shim amatam tagad ir vajadziiga videejaa izgliitiiba..:D
janisl202
| 23.08.2008. - 14:20:09
Man nav augstākās izglītības, bet visu mūžu es strādāju kā speciālists, šobrīd arī kā vadošais speciālists, protams, esmu domājis par augstākās iegūšanu ķeksīša pēc, bet man žēl sava laika (es zinu, ka augstskolās 90% laika aiziet bezjēdzīgās darbībās, par kurām neviens nekad mūžā nevienu santīmu nemaksās) un žēl arī savas naudas - tie murgi nemaksā ne pusi no tām summām, kuru prasa. Ja varētu kaut samaksāt to naudu un vienkārši aiziet uz gala eksāmenu man nebūtu iebildumu, bet iztērēt lērumu sava laika, vēl iztērējot par to naudu - tā manuprāt ir nepamatoti augsta cena par vienu lapeli. Turklāt šajā valstī tās algu starpības nav tik lielas, lai to lapeli tā īsti vispār varētu atpelnīt. (Ņemot vērā to, ka laiks arī ir nauda).
Man nav augstākās izglītības, bet visu mūžu es strādāju kā speciālists, šobrīd arī kā vadošais speciālists, protams, esmu domājis par augstākās iegūšanu ķeksīša pēc, bet man žēl sava laika (es zinu, ka augstskolās 90% laika aiziet bezjēdzīgās darbībās, par kurām neviens nekad mūžā nevienu santīmu nemaksās) un žēl arī savas naudas - tie murgi nemaksā ne pusi no tām summām, kuru prasa. Ja varētu kaut samaksāt to naudu un vienkārši aiziet uz gala eksāmenu man nebūtu iebildumu, bet iztērēt lērumu sava laika, vēl iztērējot par to naudu - tā manuprāt ir nepamatoti augsta cena par vienu lapeli. Turklāt šajā valstī tās algu starpības nav tik lielas, lai to lapeli tā īsti vispār varētu atpelnīt. (Ņemot vērā to, ka laiks arī ir nauda).
gboy23
| 23.08.2008. - 15:19:11
Temaats tieshaam ir interesants!
Domaaju, ka muusdienas vnk ir pamainijies augstaakas izgliitiibas meerkis un nepiecieshamiiibas pamats. Ja agraak vairaak runaajam par specialitaati, profesionaalu savaa jomaa, tad muusdienas augstaaka izgliitiiba ir vairaak cilveeka attiistiibas liimenja paaugstinaashanai, ka vinjam lauj buut konkureetspeejiigam. Liidz ar to arii ir taadas situaacijas, ka arii kasieris Maximaa var buut ar augstaaku izglitiibu vai arii paardeveejs jebkuraa veikalaa, jo vairs nav lielas jeegas izgliitiibas karjeras izaugsmee, tas viss ir atkariigs no pasha cilveeka daudz vairaak - ka vinsh mak sevi pasniegt un vai ir iemaacijies palietot tas zinaashanas, kas ir ieguvis augstskolaa...
Temaats tieshaam ir interesants!
Domaaju, ka muusdienas vnk ir pamainijies augstaakas izgliitiibas meerkis un nepiecieshamiiibas pamats. Ja agraak vairaak runaajam par specialitaati, profesionaalu savaa jomaa, tad muusdienas augstaaka izgliitiiba ir vairaak cilveeka attiistiibas liimenja paaugstinaashanai, ka vinjam lauj buut konkureetspeejiigam. Liidz ar to arii ir taadas situaacijas, ka arii kasieris Maximaa var buut ar augstaaku izglitiibu vai arii paardeveejs jebkuraa veikalaa, jo vairs nav lielas jeegas izgliitiibas karjeras izaugsmee, tas viss ir atkariigs no pasha cilveeka daudz vairaak - ka vinsh mak sevi pasniegt un vai ir iemaacijies palietot tas zinaashanas, kas ir ieguvis augstskolaa...
ht100
| 23.08.2008. - 15:32:43
Vispār jautājums par to vai izglītībai ir jēga ir muļķīgs. Viss ir atkarīgs no darba. Jūs varat iedomāties ārstu bez izglītības? Protams, Zilā kalna Marta.
Ja uz darbavietu izsludina konkursu un prasa CV, tad izglītībai ir nozīme. Ja darbavieta nezin kas CV ir, tad droši nav nozīmes. Un ja darbiniekam ir jābūt ar labām zināšanām matenē, fizikā, ķīmijā, utt. tad izglītībai ir nozīme. Kas te ko diskutēt? Viss atkarīgs no darba.
Vispār jautājums par to vai izglītībai ir jēga ir muļķīgs. Viss ir atkarīgs no darba. Jūs varat iedomāties ārstu bez izglītības? Protams, Zilā kalna Marta.
Ja uz darbavietu izsludina konkursu un prasa CV, tad izglītībai ir nozīme. Ja darbavieta nezin kas CV ir, tad droši nav nozīmes. Un ja darbiniekam ir jābūt ar labām zināšanām matenē, fizikā, ķīmijā, utt. tad izglītībai ir nozīme. Kas te ko diskutēt? Viss atkarīgs no darba.
cinkuriitis
| 23.08.2008. - 16:14:21
svarīgāks ir nevis diploms,bet tas ko tu zini un ko vari reāli izdarīt - vai tu ’’rubī fišku’’.
vari jau nopirkt diplomu,bet ne zināšanas.
augstskolu var pabeigt arī ar reālāko loderēšanu,visu parādu nokārtošanu pāris nedēļu laikā un šņabīšiem profesoriem. bet vai tu kaut ko no tā iemācies..?
pilnīgi reāli ir iznākt no augstskolas tikpat dumjam,cik dumjš tur ienāci. svarīgi ir,vai tu GRIBI mācīties,nevis atsēdēt, lai būtu papīrs un kaut kāds pierādījums pāris tavas dzīves gadu piepildījumam.
un svarīgi, lai tu ej uz virzienu,kas tevi reāli interesē, nevis aiziet uz kaut kurieni, lai būtu izglītība - kruts piemērs ir mūsdienu ekonomistu,bisnesmeņu un direktoru ražošana kā no konveijera. bet cik no viņiem ir tādu, kas tiešām var izveidot sev krutu dzīvi šajā lauciņā, un cik tādu, kas aizgājuši tur mācīties, jo ’’vecāki bērnībā teica - ja strādāšu par direktoru (baņķieri,prezidentu utt.) - būšu bagāts.
svarīgāks ir nevis diploms,bet tas ko tu zini un ko vari reāli izdarīt - vai tu ’’rubī fišku’’.
vari jau nopirkt diplomu,bet ne zināšanas.
augstskolu var pabeigt arī ar reālāko loderēšanu,visu parādu nokārtošanu pāris nedēļu laikā un šņabīšiem profesoriem. bet vai tu kaut ko no tā iemācies..?
pilnīgi reāli ir iznākt no augstskolas tikpat dumjam,cik dumjš tur ienāci. svarīgi ir,vai tu GRIBI mācīties,nevis atsēdēt, lai būtu papīrs un kaut kāds pierādījums pāris tavas dzīves gadu piepildījumam.
un svarīgi, lai tu ej uz virzienu,kas tevi reāli interesē, nevis aiziet uz kaut kurieni, lai būtu izglītība - kruts piemērs ir mūsdienu ekonomistu,bisnesmeņu un direktoru ražošana kā no konveijera. bet cik no viņiem ir tādu, kas tiešām var izveidot sev krutu dzīvi šajā lauciņā, un cik tādu, kas aizgājuši tur mācīties, jo ’’vecāki bērnībā teica - ja strādāšu par direktoru (baņķieri,prezidentu utt.) - būšu bagāts.
venuss
| 23.08.2008. - 16:49:54
Visa veida izglītība ir tikai pamats vai tramplīns turpmākajā dzīvē . Ja cilvēks ir "dunduks", tad nekāda izglītība nedos rezultātu . Ļoti daudz var sasniegt ar nemitīgu sevis pilveidošanu un vēlmi uzlabot dzīves kvalitāti . Bija mēģinājums izglītības dokumentus pārvērst par dogmui jeb kurai profesijai - bērnudārza auklītes tikai ar augstskolas izgllītību . Ir daudzas profesijas ,kur nepieciešamas pavisam citas kvalitātes , ne tikai dokuments par izglītības iegūšanu .
Visa veida izglītība ir tikai pamats vai tramplīns turpmākajā dzīvē . Ja cilvēks ir "dunduks", tad nekāda izglītība nedos rezultātu . Ļoti daudz var sasniegt ar nemitīgu sevis pilveidošanu un vēlmi uzlabot dzīves kvalitāti . Bija mēģinājums izglītības dokumentus pārvērst par dogmui jeb kurai profesijai - bērnudārza auklītes tikai ar augstskolas izgllītību . Ir daudzas profesijas ,kur nepieciešamas pavisam citas kvalitātes , ne tikai dokuments par izglītības iegūšanu .
derwolf
| 23.08.2008. - 17:06:43
Jā, pabeidz ekonomistus un strādā par šoferiem vai pārdevējām .
Pilnīgi piekrītu, ka augstskolā (universitātē) studentam ir jābūt vēlmei mācīties. Ar varu neviens nepiespiedīs. Var jau vilkties ar knapi seksm’;igām atzīmēm un beigās to diplomu dabūt, bet vai no tā ir kāda jēga? Jā, mūsdienās reti kur sagatavo studentus, kas pēc universitātes ir gatavi strādāt (laikam jau izņemot mediķus, kuriem ir jāiziet praktiskā daļa - rezidentūra). Ja gribi labi pabeigt augstskolu un arī jau iegūt praktiskās zināšanas, tad jau studiju laikā ir jāstrādā specialitātē, ko studē vai kas ir vismaz ļoti tuva studiju virzienam.
Jā, pabeidz ekonomistus un strādā par šoferiem vai pārdevējām
. Pilnīgi piekrītu, ka augstskolā (universitātē) studentam ir jābūt vēlmei mācīties. Ar varu neviens nepiespiedīs. Var jau vilkties ar knapi seksm’;igām atzīmēm un beigās to diplomu dabūt, bet vai no tā ir kāda jēga? Jā, mūsdienās reti kur sagatavo studentus, kas pēc universitātes ir gatavi strādāt (laikam jau izņemot mediķus, kuriem ir jāiziet praktiskā daļa - rezidentūra). Ja gribi labi pabeigt augstskolu un arī jau iegūt praktiskās zināšanas, tad jau studiju laikā ir jāstrādā specialitātē, ko studē vai kas ir vismaz ļoti tuva studiju virzienam.
koijots
| 23.08.2008. - 17:49:16
Diezin vai tādu mērķi vispār jāizvirza - būt zinošam speciālistam tūlīt pēc mācību iestādes beigšanas. Tā prakse jau nekur nepazudīs - apgūs to pirmajā darba vietā. Daudz svarīgāk ir iegūt labas teorētiskās zināšanas, plašu redzes loku un ne tikai šauri specializētā lauciņā. Tāpēc pat marksistiski ļeņiniskā filozofija (PSRS laikos), kura tik ļoti grūti padevās nehumanitāro profesiju studentiem, kaut ko tomēr deva personības attīstībai - spēju domāt, analizēt. Ne viens vien padomju augstskolu beigušais speciālists, kurš 90.to gadu sākumā nokļuva Rietumos, sākumā tur jutās kā no akmens laikmeta 20. jā gadsimtā nonācis. Bet, parasti viņi ilgi nemocījās ar nepilnvērtības kompleksiem - to moderno tehniku, aparatūru un visu pārējo var diezgan ātri apgūt. Kad ar to tika galā, tad gan paši, gan viņu Rietumu darba devēji ar pārsteigumu konstatēja "komunistu" pārākumu pār vietējiem aborigēniem. :D. Tieši plašo un vispusīgo teorētisko zināšanu dēļ.
Par darba samaksu "izglītotajās" profesijās: arī es šī iemesla dēļ kādreiz pametu augstskolu pusratā. Bet nu jau vairs nav tik traki. Pat bibliotekāri un skolotāji vairs nemaz nav tik trūcīgi, par mūžīgi neapmierinātajiem dakteriem pat nerunājot.
Diezin vai tādu mērķi vispār jāizvirza - būt zinošam speciālistam tūlīt pēc mācību iestādes beigšanas. Tā prakse jau nekur nepazudīs - apgūs to pirmajā darba vietā. Daudz svarīgāk ir iegūt labas teorētiskās zināšanas, plašu redzes loku un ne tikai šauri specializētā lauciņā. Tāpēc pat marksistiski ļeņiniskā filozofija (PSRS laikos), kura tik ļoti grūti padevās nehumanitāro profesiju studentiem, kaut ko tomēr deva personības attīstībai - spēju domāt, analizēt. Ne viens vien padomju augstskolu beigušais speciālists, kurš 90.to gadu sākumā nokļuva Rietumos, sākumā tur jutās kā no akmens laikmeta 20. jā gadsimtā nonācis. Bet, parasti viņi ilgi nemocījās ar nepilnvērtības kompleksiem - to moderno tehniku, aparatūru un visu pārējo var diezgan ātri apgūt. Kad ar to tika galā, tad gan paši, gan viņu Rietumu darba devēji ar pārsteigumu konstatēja "komunistu" pārākumu pār vietējiem aborigēniem. :D. Tieši plašo un vispusīgo teorētisko zināšanu dēļ.
Par darba samaksu "izglītotajās" profesijās: arī es šī iemesla dēļ kādreiz pametu augstskolu pusratā. Bet nu jau vairs nav tik traki. Pat bibliotekāri un skolotāji vairs nemaz nav tik trūcīgi, par mūžīgi neapmierinātajiem dakteriem pat nerunājot.
alekss
| 23.08.2008. - 19:50:34
Es domaju, ka cilveki, kuri iet uz augstskolu, tikai, lai iegutu diplomu, tad tie ir tie, kuri strada par kasierieim vai soferiem, bet, ja cilvekam ir interese konkreta joma, milestiba uz konkretu jomu, vinjhs nestudes tikai diploma delj...
Dzives skola ir laba lieta, bet tomer es nepiekritu, ka visas augstskolas valda tikai bulshits... Manuprat, augstskola cilvekamiedod neizsakami daudz.. tomer, laikam ari no pasa cilveka ir atkarigs, cik daudz vinjhs velas nemt preti...
Es domaju, ka cilveki, kuri iet uz augstskolu, tikai, lai iegutu diplomu, tad tie ir tie, kuri strada par kasierieim vai soferiem, bet, ja cilvekam ir interese konkreta joma, milestiba uz konkretu jomu, vinjhs nestudes tikai diploma delj...
Dzives skola ir laba lieta, bet tomer es nepiekritu, ka visas augstskolas valda tikai bulshits... Manuprat, augstskola cilvekamiedod neizsakami daudz.. tomer, laikam ari no pasa cilveka ir atkarigs, cik daudz vinjhs velas nemt preti...
venuss
| 23.08.2008. - 22:23:14
Tiesī tā ! Skola var iedot daudz , bet jāprot to paņemt un izmantot ar prātu .
Tiesī tā ! Skola var iedot daudz , bet jāprot to paņemt un izmantot ar prātu .
alekss
| 23.08.2008. - 22:35:26
mja... man ir 3 izglitibas, un visas stradaju! ta ka paldies gan augstskolam!
mja... man ir 3 izglitibas, un visas stradaju! ta ka paldies gan augstskolam!
shelby
| 23.08.2008. - 22:35:29
Runāt par izglītības kvalitāti var daudz un dažādi, tikai tracina, ka to dara IZM vai studējošo pārstāvji kas sevi saīsinājuma dēvē par LSA. Augstskolu studiju kvalitāte 70% apjomā vistiešakajā mērā ir atkarīga no paša studējošā. Austskolā kā mācību iestāde reāli tikai ievirza vai nostāda uz pareisā kursa un tālāk tev pašam ir jāapgūst studiju materiāls. Studiju apgūšanas processā lekciju vai kontakstudu skaitaas ir niecīgs toties apgūstamais materiāls ir liels- cik no studentiem to apgūsts- sēž bibliotēkās utt.? parasti visi izvēlas labāk interesantas nodarbes bla bla bla!
Augstākajai izglītībai ir daļēja nozīme tas no vienas puses ir dokuments, ka tu tāds un tāds esi apguvis un nokārtojis to un to, bet reālais pierādījums augstākai izglītībai ir katram indivīdam atsevišķi- viņa pieredze prasmes utt., tas ir tas kas interesē darba devējam- atalgojums, tas jau ir cits stāsts- Latvijā neviens negrib maksāt adekvātu attalgojumu, izņēmumu gadījumā, ja aizvietotāja atrašana ir problemātiska. Nevaram mēs visus ekonomistus nolikt vienādā līmenī, tāpat arī citus!
Izglītības kvalitātes nebūs, ja pats nemācīsies, un nevajag te vainot augskolas.
Runāt par izglītības kvalitāti var daudz un dažādi, tikai tracina, ka to dara IZM vai studējošo pārstāvji kas sevi saīsinājuma dēvē par LSA. Augstskolu studiju kvalitāte 70% apjomā vistiešakajā mērā ir atkarīga no paša studējošā. Austskolā kā mācību iestāde reāli tikai ievirza vai nostāda uz pareisā kursa un tālāk tev pašam ir jāapgūst studiju materiāls. Studiju apgūšanas processā lekciju vai kontakstudu skaitaas ir niecīgs toties apgūstamais materiāls ir liels- cik no studentiem to apgūsts- sēž bibliotēkās utt.? parasti visi izvēlas labāk interesantas nodarbes bla bla bla!
Augstākajai izglītībai ir daļēja nozīme tas no vienas puses ir dokuments, ka tu tāds un tāds esi apguvis un nokārtojis to un to, bet reālais pierādījums augstākai izglītībai ir katram indivīdam atsevišķi- viņa pieredze prasmes utt., tas ir tas kas interesē darba devējam- atalgojums, tas jau ir cits stāsts- Latvijā neviens negrib maksāt adekvātu attalgojumu, izņēmumu gadījumā, ja aizvietotāja atrašana ir problemātiska. Nevaram mēs visus ekonomistus nolikt vienādā līmenī, tāpat arī citus!
Izglītības kvalitātes nebūs, ja pats nemācīsies, un nevajag te vainot augskolas.
12
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.