Ta runā Satversme
grifs | 06.06.2008. - 17:24:35 | Diskusija lasīta 4197 reizes
Joka pēc ielūkojos satversmes tekstā un manu uzmanību piesaistīja dazi likuma panti no sadaļas - Cilvēktiesības:
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Šķiet, ka Satversmē ir norādīts, ka neatkarīgi no tā, kas ir rakstīts Satversmē, Latvijai ir saistoši arī starptautiskie līgumi. Tīri teorētiski Satversme nedrīkst būt pretruna ar starptautiskajiem līgumiem. Tostarp cilvēktiesībām.
91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
Kas šajā panta interesanti - ir tiesības brīvi izplatīt informāciju un cenzūra ir aizliegta. Tas nozīme, ka neskatoties uz to, ak daži cilvēki, aizbildinoties ar savām tiesībām stipri iebilst pret jebkādu homoseksualitātes un homoseksuālu cilvēku uzskatu paušanu, mums ir tiesības un neviens likums par homoseksualitātes propagandu nebūtu spēka, jo būtu pretrunā ar šo satversmes punktu.
Bet kas man bija ka balzāms dvēselei -
116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.
Principā šis ir punkts pēc kura pilnīgi droši varētu aizvērt visu ļeģājeviešu mutes un arī tradicionālo konfesiju vadītāju mutes, jo pati Satversme norāda, ka atsevišķos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko iekārtu un sabiedrības drošību, savas ticības paušana ir ierobežojama.
Tad nu lūk - varbūt ir iespējams izmantot kaut vai šos te Satversmes pantus, ņemot vērā, ka Satversme tiek uzskatīta par neapstrīdamu dokumentu Latvijā un paši neiecietīgie to izmanto kā līdzekli lai mūs apklusinātu, un vai nevarētu panākt to, ka vieneizi beidzas jebkādas publiskās naida runas, jo sevišķi tās, kuras tiek balstītas uz ta saucamajām kristīgajam vērtībām?
Atbildes (27)
12
budists
| 06.06.2008. - 17:31:48
ja bus velme iskaties vel ES likumdosana. ko tur raksta saja jautajuma:)
ja bus velme iskaties vel ES likumdosana. ko tur raksta saja jautajuma:)
mistiq
| 06.06.2008. - 19:07:30
viss jau smuki, grif, bet kā zināms - jebkura likuma (un īpaši Konstitūcijas jeb Satversmes) panta pielietojums praksē ir atkarīgs no iterpretācijas un iterpretētāja attiecīgi ;) Un man jau uzreiz, piemēram, nāk prātā, kā to pašu 116. pantu var likt lietā PRET LGBT cilvēku tiesībām, balsoties uz to ka šādas cilvēku grupas dzīvesveida un tiesību propaganda ir "prettikumiska" un ir kaitīga "valsts stabilitātei". Kas, pašlaik, arī visai sekmīgi tiek darīts...
viss jau smuki, grif, bet kā zināms - jebkura likuma (un īpaši Konstitūcijas jeb Satversmes) panta pielietojums praksē ir atkarīgs no iterpretācijas un iterpretētāja attiecīgi ;) Un man jau uzreiz, piemēram, nāk prātā, kā to pašu 116. pantu var likt lietā PRET LGBT cilvēku tiesībām, balsoties uz to ka šādas cilvēku grupas dzīvesveida un tiesību propaganda ir "prettikumiska" un ir kaitīga "valsts stabilitātei". Kas, pašlaik, arī visai sekmīgi tiek darīts...
grifs
| 06.06.2008. - 20:37:02
Mistq - manuprāt nevar, jo viens likums nevar būt pretrunā ar citu likumu. Un galvenais, ka pats likums nevar būt pretrunā pats ar sevi. Attiecīgi, ja LGBT tiesības ir cilvēktiesības un viņiem ir tiesības izteikties, tad šādu stāvokli nevar pasludināt kā netikumīgu, jo likums jau pasaka, ka tas nav netikumīgi, bet gluži pretēji - tikai atbalstāmi, atšķirībā no tāda baznīcas un tai pietuvināto cilvēku teiktā, kuri kā redzams tikai musina tautu, lai tā vērstu agresiju pret homoseksuāļiem - tātad - apdraud valsts drošību un arī mēģina aizliegt homoseksuāļiem izteikties, kas nozīmē, ka tiek apdraudēta demokrātija utt..
Mistq - manuprāt nevar, jo viens likums nevar būt pretrunā ar citu likumu. Un galvenais, ka pats likums nevar būt pretrunā pats ar sevi. Attiecīgi, ja LGBT tiesības ir cilvēktiesības un viņiem ir tiesības izteikties, tad šādu stāvokli nevar pasludināt kā netikumīgu, jo likums jau pasaka, ka tas nav netikumīgi, bet gluži pretēji - tikai atbalstāmi, atšķirībā no tāda baznīcas un tai pietuvināto cilvēku teiktā, kuri kā redzams tikai musina tautu, lai tā vērstu agresiju pret homoseksuāļiem - tātad - apdraud valsts drošību un arī mēģina aizliegt homoseksuāļiem izteikties, kas nozīmē, ka tiek apdraudēta demokrātija utt..
gurd
| 06.06.2008. - 21:03:46
savukārt, turpinot pret LGBT negatīvi noskaņoto ļaužu loģiku, kur ir sacīts, ka netradicionāla seksuāla izvēle ir cilvēktiesības nevis nejauši iegūta privilēģija?
savukārt, turpinot pret LGBT negatīvi noskaņoto ļaužu loģiku, kur ir sacīts, ka netradicionāla seksuāla izvēle ir cilvēktiesības nevis nejauši iegūta privilēģija?
maikls
| 06.06.2008. - 21:04:27
Nu Pujats & Co ļoti bieži piesauc 116. pantu, sakot, ka geji ar savu klātbūtni publiskajā telpā apdraud tikumību, tāpēc viņi ir visādos veidos ierobežojami. :)))
Nu Pujats & Co ļoti bieži piesauc 116. pantu, sakot, ka geji ar savu klātbūtni publiskajā telpā apdraud tikumību, tāpēc viņi ir visādos veidos ierobežojami. :)))
venuss
| 06.06.2008. - 22:04:02
Puiši ! Nevajag pieminēt Pujatu un katoļu baznīcu sakarā tikumību . Maskējoties ar dieva vārdu šie vecpuiši ar celibātu sevi uzskata par tikumiskiem . Ja visi sekotu viņu tikumībai , tad jau pasaule būtu bez turpinājuma .
Puiši ! Nevajag pieminēt Pujatu un katoļu baznīcu sakarā tikumību . Maskējoties ar dieva vārdu šie vecpuiši ar celibātu sevi uzskata par tikumiskiem . Ja visi sekotu viņu tikumībai , tad jau pasaule būtu bez turpinājuma .
mistiq
| 07.06.2008. - 12:02:45
venuss, grif - es ļoti labi saprotu FAKTISKO situāciju un jums pilnībā piekrītu. Bet no juridiskā viedokļa, atkārtošos, to var traktēt kā to dara grifs... un to var pagriezt par 180. Diemžēl. Tāpēc jau aŗi vajadzīgi papildinājumi šim pantam, kas konkrēti nosaka tieši LGBT cilvēku tiesības, savādāk - manipulēt ar šo Satversmes pantu var kā vien jebkāda grupa vēlas...
venuss, grif - es ļoti labi saprotu FAKTISKO situāciju un jums pilnībā piekrītu. Bet no juridiskā viedokļa, atkārtošos, to var traktēt kā to dara grifs... un to var pagriezt par 180. Diemžēl. Tāpēc jau aŗi vajadzīgi papildinājumi šim pantam, kas konkrēti nosaka tieši LGBT cilvēku tiesības, savādāk - manipulēt ar šo Satversmes pantu var kā vien jebkāda grupa vēlas...
kinderbueno
| 07.06.2008. - 13:11:36
Latvijas valsts augstākais likums ir Satversme. Visiem pārējiem valsts likumiem, valdības noteikumiem un pat valsts un pašvaldību administratīvajiem lēmumiem jābūt saskaņā ar šo pamatlikumu. Satversmes 110.pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izpētīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Piedevām 103.pants skan šādi: "Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību." Taču Satversmes 116.pantā ir noteikti šo divu, kā arī citu pamattiesību iespējamo ierobežojumu iemesli: "Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu."
Viens no gadījumiem, kuros saskaņā gan ar Latvijas, gan citu demokrātisku valstu konstitūcijām ir pieļaujams sapulču un gājienu brīvības ierobežojums, ir, lai aizsargātu sabiedrības tikumību. To, kas ir tikumība, savukārt palīdz izprast Satversmes 110.pants: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."
Diena, 31.07.2006.
Var filozofēt un interpretēt kā tik vēlaties, bet, lai no izvairītos iesaku doties uz Satversmes tiesu, kura tad nointerpretēs skaidri un neapstrīdami.
Latvijas valsts augstākais likums ir Satversme. Visiem pārējiem valsts likumiem, valdības noteikumiem un pat valsts un pašvaldību administratīvajiem lēmumiem jābūt saskaņā ar šo pamatlikumu. Satversmes 110.pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izpētīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Piedevām 103.pants skan šādi: "Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību." Taču Satversmes 116.pantā ir noteikti šo divu, kā arī citu pamattiesību iespējamo ierobežojumu iemesli: "Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu."
Viens no gadījumiem, kuros saskaņā gan ar Latvijas, gan citu demokrātisku valstu konstitūcijām ir pieļaujams sapulču un gājienu brīvības ierobežojums, ir, lai aizsargātu sabiedrības tikumību. To, kas ir tikumība, savukārt palīdz izprast Satversmes 110.pants: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."
Diena, 31.07.2006.
Var filozofēt un interpretēt kā tik vēlaties, bet, lai no izvairītos iesaku doties uz Satversmes tiesu, kura tad nointerpretēs skaidri un neapstrīdami.
feride
| 07.06.2008. - 13:45:39
tikumība visā satversmē ir pieminēta tikai šo vienu reizi - 116. pantā. un tur nav skaidrots, kas tieši tiek saprasts ar tikumību. turklāt to automātiski saistīt ar laulību - tā jau ir radikāla interpretācija.:) ja palasām Aritoteli, ko viņš ir teicis par tikumu un tikumību, tad redzam, ka tas ir gluži kas cits nekā laulība. latviešu tautasdziesmās arī tikumībai nav sakara ar laulību. Tikumība kā pretstats izvirtībai ir tīri kristīgās baznīcas uzspiesta dogma. Tā, ka interpretēt tikumību var krustu šķērsu un 110. pants nebūt uz to nenorāda.
tikumība visā satversmē ir pieminēta tikai šo vienu reizi - 116. pantā. un tur nav skaidrots, kas tieši tiek saprasts ar tikumību. turklāt to automātiski saistīt ar laulību - tā jau ir radikāla interpretācija.:) ja palasām Aritoteli, ko viņš ir teicis par tikumu un tikumību, tad redzam, ka tas ir gluži kas cits nekā laulība. latviešu tautasdziesmās arī tikumībai nav sakara ar laulību. Tikumība kā pretstats izvirtībai ir tīri kristīgās baznīcas uzspiesta dogma. Tā, ka interpretēt tikumību var krustu šķērsu un 110. pants nebūt uz to nenorāda.
grifs
| 07.06.2008. - 19:03:12
Piekrītu, ka tukumību nevar definēt ar 110. pantu, jo sevišķi tāpēc, ka šajā pantā nav mnēta pati tikumība. Godīgi sakot, tikumību es neesmu redzējis piemine’tu nevienā citā likumā, tiesa gan neesmu tos pastiprināti pētījis.
Taču tas, vai homoseksualitāte ir tikumiska vai nē nosaka jau cilvēktiesības, kuras ir jāaizsargā un tas nozīmē, ka jāaizsargā ir homoseksualitāte un tā nevar tikt uzskatāma par netikumu, jo tā atkal būtu pretruna satversmē.
Piekrītu, ka tukumību nevar definēt ar 110. pantu, jo sevišķi tāpēc, ka šajā pantā nav mnēta pati tikumība. Godīgi sakot, tikumību es neesmu redzējis piemine’tu nevienā citā likumā, tiesa gan neesmu tos pastiprināti pētījis.
Taču tas, vai homoseksualitāte ir tikumiska vai nē nosaka jau cilvēktiesības, kuras ir jāaizsargā un tas nozīmē, ka jāaizsargā ir homoseksualitāte un tā nevar tikt uzskatāma par netikumu, jo tā atkal būtu pretruna satversmē.
kinderbueno
| 07.06.2008. - 21:06:14
Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits:
Tikumības pamatā ir sabiedrības vairākuma priekšstati par to, kas ir labs (tikumīgs) un slikts (netikumīgs), turklāt tikumības saturam parasti ir metafizisks vai reliģisks pamatojums. Tikumība pēc būtības ir sabiedrības jautājums; sabiedrība arī piemēro sankcijas par netikumīgu rīcību (piemēram, nosodot, izvairoties no kontaktiem ar cilvēku, kura rīcība tiek vērtēta kā netikumīga). Demokrātiskā iekārtā valsts tikai ekstrēmos gadījumos iejaucas sabiedrības brīvībā ar nolūku aizsargāt tikumību. {..} Tas attiecas arī uz gājieniem. Tikai tad, ja gājiens atbalsta tādus no sabiedrības vairākuma priekšstatiem atšķirīgus viedokļus par tikumību, kas patiešām ekstrēmi traucē sabiedrības vairākumu, tad, pamatojoties uz Satversmes 116. pantu, būtu pieļaujama demonstrāciju brīvības ierobežošana. Izdarot šos apsvērumus, valstij noteikti jāņem vērā arī demokrātiskā iekārtā nepieciešamā tolerance pret mazākuma viedokli. Jāatzīst, ka robežgadījumos valsts iestādēm izdarīt šādus apsvērumus nav vienkārši. Beidzamais vārds būtu sakāms Satversmes tiesai.
Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits:
Tikumības pamatā ir sabiedrības vairākuma priekšstati par to, kas ir labs (tikumīgs) un slikts (netikumīgs), turklāt tikumības saturam parasti ir metafizisks vai reliģisks pamatojums. Tikumība pēc būtības ir sabiedrības jautājums; sabiedrība arī piemēro sankcijas par netikumīgu rīcību (piemēram, nosodot, izvairoties no kontaktiem ar cilvēku, kura rīcība tiek vērtēta kā netikumīga). Demokrātiskā iekārtā valsts tikai ekstrēmos gadījumos iejaucas sabiedrības brīvībā ar nolūku aizsargāt tikumību. {..} Tas attiecas arī uz gājieniem. Tikai tad, ja gājiens atbalsta tādus no sabiedrības vairākuma priekšstatiem atšķirīgus viedokļus par tikumību, kas patiešām ekstrēmi traucē sabiedrības vairākumu, tad, pamatojoties uz Satversmes 116. pantu, būtu pieļaujama demonstrāciju brīvības ierobežošana. Izdarot šos apsvērumus, valstij noteikti jāņem vērā arī demokrātiskā iekārtā nepieciešamā tolerance pret mazākuma viedokli. Jāatzīst, ka robežgadījumos valsts iestādēm izdarīt šādus apsvērumus nav vienkārši. Beidzamais vārds būtu sakāms Satversmes tiesai.
feride
| 07.06.2008. - 22:24:05
un ko tu gribēji pateikt ar šo citātu? varbūt nokomentēsi tomēr? ne jau ar Levitu šeit diskutējam :)
un ko tu gribēji pateikt ar šo citātu? varbūt nokomentēsi tomēr? ne jau ar Levitu šeit diskutējam :)
kinderbueno
| 07.06.2008. - 22:44:05
1) gribēju norādīt uz kompetentu cilvēku viedokļiem, jo šaubos vai kāds šeit ir pietiekami izglītots, lai izteiktu kompetentus spriedumus un viedokļus
2) gribēju vēlreiz uzsvērt to, ka šādas diskusijas neko nemainīs. Ja kāds vēlās pierādīt savu taisnību, tad īstā vieta, kur to darīt ir Satversmes tiesa. Vienīgi šķiet, ka abas puses baidās to darīt, jo spriedums ir neparedzams un kādam var būt ļoti nevēlams. Labāk tak ir bļaustīties vienam uz otru un piesaukt dažādus satversmes pantus un interpretēt tos diletantiski.
1) gribēju norādīt uz kompetentu cilvēku viedokļiem, jo šaubos vai kāds šeit ir pietiekami izglītots, lai izteiktu kompetentus spriedumus un viedokļus
2) gribēju vēlreiz uzsvērt to, ka šādas diskusijas neko nemainīs. Ja kāds vēlās pierādīt savu taisnību, tad īstā vieta, kur to darīt ir Satversmes tiesa. Vienīgi šķiet, ka abas puses baidās to darīt, jo spriedums ir neparedzams un kādam var būt ļoti nevēlams. Labāk tak ir bļaustīties vienam uz otru un piesaukt dažādus satversmes pantus un interpretēt tos diletantiski.
kazis
| 07.06.2008. - 23:23:14
Kinderbueno, ST kompetencē nav Satversmes tulkošana pēc katra idiota pirmā pieprasījuma. ST kompetences robežas ir skaidri noteiktas likumā (Satversmes tiesas likums 16.pants). ST varētu griezties vienīgi gadījumā, ja tiktu izdots cits normatīvais akts, kur tiek apspēlēts tikumības jēdziens un no kura traktēšanas šādi vai tādi kādam indivīdam vai ļaužu grupai varētu rasties kāds tiesību aizskārums.
Starp citu par tikumību runā virkne likumdošanas aktu, piemēram, pornogrāfijas ierobežošanas likums, civillikums, krimināllikums, bāriņtiesu likums utt. Nav nekādas universālas tikumības definīcijas. Jāskata katrs gadījums individuāli atbilstoši vietai, laikam un normas piemērošanas kontekstam.
Kinderbueno, ST kompetencē nav Satversmes tulkošana pēc katra idiota pirmā pieprasījuma. ST kompetences robežas ir skaidri noteiktas likumā (Satversmes tiesas likums 16.pants). ST varētu griezties vienīgi gadījumā, ja tiktu izdots cits normatīvais akts, kur tiek apspēlēts tikumības jēdziens un no kura traktēšanas šādi vai tādi kādam indivīdam vai ļaužu grupai varētu rasties kāds tiesību aizskārums.
Starp citu par tikumību runā virkne likumdošanas aktu, piemēram, pornogrāfijas ierobežošanas likums, civillikums, krimināllikums, bāriņtiesu likums utt. Nav nekādas universālas tikumības definīcijas. Jāskata katrs gadījums individuāli atbilstoši vietai, laikam un normas piemērošanas kontekstam.
kinderbueno
| 07.06.2008. - 23:46:45
kazis, es tev pilnībā piekrītu par laiku, vietu un kontekstu!
Es par šo jautājumu esmu runājis ar savu draudzeni, kura ir augstākās tiesas senatore, un iemeslu, lai šo jautājumu varētu iesniegt izskatīsanai Satversmes tiesā var (vismaz - varēja) atrast. Vajag tikai darīt.
Un starp citu ASV Konstitucionālā tiesa ir izskatījusi lietas saistībā ar gay tiesībām un savos nolēmumos pievērsusies tikumības aspekta interpretācijai. Arī esmu lasījis Izraēlas Konstitucionālās tiesas nolēmumus, kur saistībā ar gay tiesībām, tika analizēts arī tikumības jautājums.
kazis, es tev pilnībā piekrītu par laiku, vietu un kontekstu!
Es par šo jautājumu esmu runājis ar savu draudzeni, kura ir augstākās tiesas senatore, un iemeslu, lai šo jautājumu varētu iesniegt izskatīsanai Satversmes tiesā var (vismaz - varēja) atrast. Vajag tikai darīt.
Un starp citu ASV Konstitucionālā tiesa ir izskatījusi lietas saistībā ar gay tiesībām un savos nolēmumos pievērsusies tikumības aspekta interpretācijai. Arī esmu lasījis Izraēlas Konstitucionālās tiesas nolēmumus, kur saistībā ar gay tiesībām, tika analizēts arī tikumības jautājums.
kazis
| 08.06.2008. - 00:02:50
Prasību var iesniegt jebkurš, bet saku vēlreiz, ka nevar ST iesniegt prasību izskaidrot ko nozīmē jēdziens "tikumība". ST pienākums nav skaidrot ko nozīmē tikumība, izvirtība, sekss vai jebkurš cits jēdziens vispārējā izpratnē bez konkrēta konteksta ar citu likumdošanas aktu un notikušu vai teorētiski iespējamu tiesību aizskārumu.
Ja būs kāds cits likumdošanas akts un attiecībā uz kādu personu tiks piemērota norma par tikumību vai netikumību, tikai tādā gadījumā šai personai var rasties iemesls griezties ST ar prasību izvērtēt kā apstāv konkrētās lietas un kā izskatās zemākstāvošā likumdošanas norma Satversmes izpratnē - ir tikumiska vai nav.
16.pants. Satversmes tiesā izskatāmās lietas
Satversmes tiesa izskata lietas par:
1) likumu atbilstību Satversmei;
2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;
3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);
4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;
5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu;
6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.
Prasību var iesniegt jebkurš, bet saku vēlreiz, ka nevar ST iesniegt prasību izskaidrot ko nozīmē jēdziens "tikumība". ST pienākums nav skaidrot ko nozīmē tikumība, izvirtība, sekss vai jebkurš cits jēdziens vispārējā izpratnē bez konkrēta konteksta ar citu likumdošanas aktu un notikušu vai teorētiski iespējamu tiesību aizskārumu.
Ja būs kāds cits likumdošanas akts un attiecībā uz kādu personu tiks piemērota norma par tikumību vai netikumību, tikai tādā gadījumā šai personai var rasties iemesls griezties ST ar prasību izvērtēt kā apstāv konkrētās lietas un kā izskatās zemākstāvošā likumdošanas norma Satversmes izpratnē - ir tikumiska vai nav.
16.pants. Satversmes tiesā izskatāmās lietas
Satversmes tiesa izskata lietas par:
1) likumu atbilstību Satversmei;
2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;
3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);
4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;
5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu;
6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.
kinderbueno
| 08.06.2008. - 00:27:06
Bet diskusija jau nebija par to, lai ST izskatīju jautājumu par to, kas ir tikumība!!!!!! :)))))))))))))))))))))))))))))Jautājums bija par gay pulcēšanās tiesībām un no openentu puses - par valsts institūciju tiesībām ierobežot šīs gay pulcēšanās brīvības, kur viena puse apelē pie 116. pantā minētā "tikumības" aspekta, bet otra puse ar šo pašu pantu grib ierobežot reliģiskos fanātiķus.
Varbūt es neesmu pareizi izpratis diskusiju, bet, manuprāt, šeit pamatjautajums bija pulcēšanās brīvība. Un tikumība ir tikai tas, pie kā apelē cilvēki, kuri vēlas ierobežot šīs tiesības.
Bet diskusija jau nebija par to, lai ST izskatīju jautājumu par to, kas ir tikumība!!!!!! :)))))))))))))))))))))))))))))Jautājums bija par gay pulcēšanās tiesībām un no openentu puses - par valsts institūciju tiesībām ierobežot šīs gay pulcēšanās brīvības, kur viena puse apelē pie 116. pantā minētā "tikumības" aspekta, bet otra puse ar šo pašu pantu grib ierobežot reliģiskos fanātiķus.
Varbūt es neesmu pareizi izpratis diskusiju, bet, manuprāt, šeit pamatjautajums bija pulcēšanās brīvība. Un tikumība ir tikai tas, pie kā apelē cilvēki, kuri vēlas ierobežot šīs tiesības.
12
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.