Поэзия / 80

lawrence | 11.11.2009. - 21:10:58 | Diskusija lasīta 12936 reizes

День добрый, портал.

Предлагаю делиться любимыми стихотворениями! Не собственного сочинения! :D (во имя сохранения качества) А пера классиков. ... Или полу-классиков, на худой конец.

На любом языке, разумеется.

selen | 14.05.2015. - 09:41:01

tev paliek viss ko nevar pasacīt

kas nomirst roku līnijās un šūnās
tev izmests akmens kas uz zemi krīt
bez trokšņa muļķības un pasaulības dūnās

tev rūgtums melns kas plecus lejup sver
un neziņas un šaubu ziema gara
un āra bērzs kas deg no pavasara
tev paliek viss
        nekas tev nepieder




/skujenieks/

maqnolija | 14.05.2015. - 13:38:18

apbrīnojami - skaisti, spēcīgi, dziļdomīgi... tik daudz visa kā tik dažās rindiņās!
īsts meistardarbs! paldies par iepazīstināšanu)

man pilnīgi prieks, ka dzīvē tikusi tā laime iemācīties latviešu valodu)
lai gan joprojām liekas, ka gluži visu es nespēju izprast, kas tais dzejoļos ietverts...
ka ir kāds slānis, ko es nojaušu, bet izjust nevaru...

sensenaa | 14.05.2015. - 15:11:20

Люблю грозу в начале мая,
как ебанёт-так и нет сарая!

maqnolija | 14.05.2015. - 19:44:00

грозное народное творчество?)
нууу... не плохо) но ’и’ кажется лишней)

maqnolija | 21.05.2015. - 17:25:12



Nekā es dzīvē neredzēju,  
es sevi aizmirst nevarēju. 

Sev vaicāju – vai sapnī biju? 
Sevi attinu kā dziju. 
Vējš mani pacēla kā skaidu 
tālos klajumos. 

Bet tagad pilns ar alku spēju 
es dzirdu pat, kā jumti kūst,  
kā pakši silto rīta vēju 
uz mežaraga māca pūst. 

Grib ceļu manas kājas kā suni 
sev pa priekšu laist. 
Tā kā sārta un mirdzoša izkapts 
karsta elpa kaist. 
Arvienu tālāk gāju laukā,  
es grāvjos izplūdu kā traukā,  
es ieslīdēju katrā augā,  
es biju katrā kukainī. 

Tas viss tik tuvu, tik tuvu izrādās man.


//Kā dzejas autors minēts Ojārs Vācietis

riepa | 07.09.2015. - 00:08:50

Gadās jau arī dzērājām rūtainos kreklos šad tad uziet pa kādai, žurnāla(tas nekas, ka interneta..) lapās ievīstītai "zacenei"  ))


28.02.2015.

gļēvulīgas lodes mugurā
nevar atņemt ne brīvību
ne drosmi ne godīgumu
gļēvulīgas lodes mugurā
vien iedzeļ brīvam cilvēkam
nebrīvu cilvēku pūlī
ar tikai nelielu sāpi
ka viss kas nepieciešams
lai tumsa nolaistos pār zemi
ir labprātīgi aizbāzta mute...
šis laikmets tik maz veido cilvēku
kas šai pasaulei grib iedot plaukstu cilvēcībai
brīvībai turēt par spīti visam stutes
šis laikmets mīl pakalpīgus sūdabrāļus
nozombētas kuces

(Dainis Deigelis) 

riepa | 07.09.2015. - 00:09:43

***

jūs visi gribat lasīt par mīlestību
bet ko gan jums par to
var uzrakstīt dvēselē
raudoša pelēka klints
kas vīlusies cilvēces saprātīgumā
vēršas pēc glābiņa pie dieva
kā slīcējs pie salmiņa un atklāj ka
dievs sen ir kļuvis zvērināts
ateists 


( Dainis Deigelis )

riepa | 07.09.2015. - 00:10:20

***

... tā bija dīvaina meitene
un tā dīvainā meitene skatījās tieši acīs
un kaut kur dziļāk caur tām tā
ka metās mazliet bail
satrakojusies pilsēta rēca
personīgo auto un vilcienu mutēm
mēs stāvējām daudzgalvaina dzīvu miroņu pūļa vidū
un tā dīvainā meitene man teica
ka pēc visām cietuma kamerām
kurās mēs sevi ieslogām paši
mazliet pagrūtāk bet tomēr
dzīve turpinās...


(Dainis Deigelis)