attieksme pret nodevību / 60
murrrka | 17.06.2013. - 16:35:57 | Diskusija lasīta 8543 reizes
Ja partnere nodod un aiziet pie citas, vai pašai jājūk prātā un neko nedarit, vai tomēr jāatriebjas vaikas cits jādara, jo kāpēc viņai diet uz vienas kājiņas, bet man iznīkt ?
Atbildes (67)
shelby
| 08.07.2013. - 00:18:17
izskatās, ka kopējais viedoklis ir, ka ja aiziet, tad aiziet un pie velna kaut kādu atriebību :) :) :). Kas mainītos, ja otrai pusei, kura tevi pameta, pajautātu kāpēc? - vai tas ko mainītu? otro reizi uz to pašu grābekli, lai neuzkāptu? :) tāpat tas notiks.
ja aizgāja, tad noskurinies, pacel galvu un dzīvo tālāk :)
izskatās, ka kopējais viedoklis ir, ka ja aiziet, tad aiziet un pie velna kaut kādu atriebību :) :) :). Kas mainītos, ja otrai pusei, kura tevi pameta, pajautātu kāpēc? - vai tas ko mainītu? otro reizi uz to pašu grābekli, lai neuzkāptu? :) tāpat tas notiks.
ja aizgāja, tad noskurinies, pacel galvu un dzīvo tālāk :)
katnis
| 11.07.2013. - 23:55:33
Man būtu tā, ka es sevi pilnveidotu tik tālu, ka viņai ieraugot mani, pašai sirds notrīcētu par to ka aizgāja pie citas.
Man būtu tā, ka es sevi pilnveidotu tik tālu, ka viņai ieraugot mani, pašai sirds notrīcētu par to ka aizgāja pie citas.
tridenta
| 12.07.2013. - 03:39:12
Piekritu Katnis viedoklim. Ja nav kazai piena, tad nav. Labak izbaudit to laiku uz pozitivas nots un pilnveidot sevi, lai pec tam ieraugot pi pi..
Piekritu Katnis viedoklim. Ja nav kazai piena, tad nav. Labak izbaudit to laiku uz pozitivas nots un pilnveidot sevi, lai pec tam ieraugot pi pi..
mazaunmila
| 19.08.2013. - 23:45:21
nekad jau neaiziet tāpat vien bez iemesla - aiziešanai noteikti ir iemesls, bet pirms ķerties pie kaut kā, varbūt jāpadomā, vai ir to vērts? Es noteikti nekad neatriebtos, jo tas šķiet kā sevis pazemošana... iespējams es mēģinātu cīnīties, ja cilvēks būtu ļoti svarīgs un atlaist nevēlētos, bet arī šajā gadījumā, ir jāzina robeža, līdz kurai cīnīties, jo bezjēdzīga cīņa atņem spēkus un iespēju sakstīt to, kas atrodās līdzās.
Labāk vēli viņai laimes un atceries tos laimes brīžus, kuri kopā pavadīti, pat jau rūgtums kaklā kamolu tur ;)
nekad jau neaiziet tāpat vien bez iemesla - aiziešanai noteikti ir iemesls, bet pirms ķerties pie kaut kā, varbūt jāpadomā, vai ir to vērts? Es noteikti nekad neatriebtos, jo tas šķiet kā sevis pazemošana... iespējams es mēģinātu cīnīties, ja cilvēks būtu ļoti svarīgs un atlaist nevēlētos, bet arī šajā gadījumā, ir jāzina robeža, līdz kurai cīnīties, jo bezjēdzīga cīņa atņem spēkus un iespēju sakstīt to, kas atrodās līdzās.
Labāk vēli viņai laimes un atceries tos laimes brīžus, kuri kopā pavadīti, pat jau rūgtums kaklā kamolu tur ;)
mainardo
| 20.08.2013. - 01:45:11
Nu neticu es šitam augstākminētajam cilvēku altruismam, laikam tikai vienā(!)komentā izskanēja kaut kas par atriebību un tas ir dabiski, nu labi, ne tur baigo atriebības plānu kalt, bet nu atspēlēt to bumbu atpakaļ gribas gan!Bet tomēr ir svarīgi zināt iemeslu kapēc aizgāja un no tā tad izsecināt:atriebties vai vispār to cilvēku uzskatīt par mirušu.uz visiem laikiem.combeki nav iespējami.bet tas viss atkarīgs cik smagi ir ietaisīts nu dvēselē.
Nu neticu es šitam augstākminētajam cilvēku altruismam, laikam tikai vienā(!)komentā izskanēja kaut kas par atriebību un tas ir dabiski, nu labi, ne tur baigo atriebības plānu kalt, bet nu atspēlēt to bumbu atpakaļ gribas gan!Bet tomēr ir svarīgi zināt iemeslu kapēc aizgāja un no tā tad izsecināt:atriebties vai vispār to cilvēku uzskatīt par mirušu.uz visiem laikiem.combeki nav iespējami.bet tas viss atkarīgs cik smagi ir ietaisīts nu dvēselē.
mazaunmila
| 21.08.2013. - 21:57:27
Redz viss atkarīgs no dzīves mācībām, kas saņemtas. Kādreiz jaunībā, kad patika strēbt karstu un dzīvot no sērijas "vispirms izdarīju un tad padomāju" domāju tāpat, ka ja jau man, tad es pretī, bet es daudz no tā visa iemācījos. Pirmām kārtām jau to, ka lieka enerģija tiek iztērēta un vienkārši tiek izšķiests laiks bezjēgā, otrām kārtām tiek saindēta iekšējā pasaule un tieši tad mēs neredzam, kas mums apkārt, bet līdzās var pagadīties kāda svarīga persona, kuru pat nemanam, jo esam tak aizņemti ar atriebšanos (vēlāk jau ir par vēlu) un trešām kārtām varam sagaidīt, ka tas otrs sāk atriebties pretī, jo viņam gluži vienkārši šķiet, ka viņš jau tāpat ir cietējs un viņam vēl šitā, tad nu viņš ar pilnu krūti met atpakaļ... beigās iznāk karš, kur varēja vienkārī nebūt, lieki iztērēts laiks, kurā var daudz cita padarīt un pazaudēts cilvēks, kurš redzot apmāto atriebšanās kāri bijušajam ir nolēmis turēties pa gabalu... labi, ka man toreiz bija tiešām tikai nedaudz virs divdesmit un tās nebija liktenīgās kļūdas, bet nu pietika visai dzīvei, lai vairsa nemēģinātu tērēt laiku, enerģiju un visu citu, lai vienkārši atriebtos. Esmu iemācījusies novēlēt laimes un skatīties uz priekšu.
Protams sirdī kremt, ir dusmas un tas ir tikai normāli, bet jāapzinās, ka ne visu var saturēt vai saglābt...
Redz viss atkarīgs no dzīves mācībām, kas saņemtas. Kādreiz jaunībā, kad patika strēbt karstu un dzīvot no sērijas "vispirms izdarīju un tad padomāju" domāju tāpat, ka ja jau man, tad es pretī, bet es daudz no tā visa iemācījos. Pirmām kārtām jau to, ka lieka enerģija tiek iztērēta un vienkārši tiek izšķiests laiks bezjēgā, otrām kārtām tiek saindēta iekšējā pasaule un tieši tad mēs neredzam, kas mums apkārt, bet līdzās var pagadīties kāda svarīga persona, kuru pat nemanam, jo esam tak aizņemti ar atriebšanos (vēlāk jau ir par vēlu) un trešām kārtām varam sagaidīt, ka tas otrs sāk atriebties pretī, jo viņam gluži vienkārši šķiet, ka viņš jau tāpat ir cietējs un viņam vēl šitā, tad nu viņš ar pilnu krūti met atpakaļ... beigās iznāk karš, kur varēja vienkārī nebūt, lieki iztērēts laiks, kurā var daudz cita padarīt un pazaudēts cilvēks, kurš redzot apmāto atriebšanās kāri bijušajam ir nolēmis turēties pa gabalu... labi, ka man toreiz bija tiešām tikai nedaudz virs divdesmit un tās nebija liktenīgās kļūdas, bet nu pietika visai dzīvei, lai vairsa nemēģinātu tērēt laiku, enerģiju un visu citu, lai vienkārši atriebtos. Esmu iemācījusies novēlēt laimes un skatīties uz priekšu.
Protams sirdī kremt, ir dusmas un tas ir tikai normāli, bet jāapzinās, ka ne visu var saturēt vai saglābt...
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.