cibricis
|
06.03.2012. - 15:17:16
mazina, sasmējos - pasaki mammai, ka esi lesbiete, Tava draudzene ir melnādainā un ka jūs abas esat veģetārietes - tad tik būs jautri! :D
Arī piekrītu tiem, kuri saka, ka vecākiem par savu orientāciju pateikt vajag (nu lai pašam vieglāk, lai atkrīt meli, atrunas utt.), bet tikai tad, kad 1) dzīvo jau atsevišķi no viņiem un 2) kad Tev ir izveidojušās nopietnas attiecības. Jo par ko vecāki pārsvarā baiļojas, kad to uzzin? Viņiem liekas, ka homoseksuālisms ir izvirtība, un viņi satraucas, ka nu tikai Tu tagad drāzīsies apkārt ar visiem, ar kuriem pagadās, iepīsies aizdomīgās kompānijās, apčakarēs Tevi, iedzīs depresijā, vēl pašnāvību taisīsi u.c. Bet ja vecāki redzēs, ka Tev ir stabilas attiecības un ka esi laimīgs, viņi liksies mierā, sapratīs, ka tā tas ir un paliks, ka tas nav pārejoši.
Savai mammai pateicu pirms gadiem 15 - darba tusiņā piedzēros (tā bija pirmā piedzeršanās manā mūžā), atnācu mājās un raudādama arī to paziņoju. Atceros, ka pirmais, ko mamma darīja, bija - deva man cukurūdeni un dzina gulēt :D Nākošajā dienā uzprasīja - kādas muļķības es vakar esot runājusi.
Pēc tam gāja ļoti, ļoti traki - nepieņemšana, rupjības, dusmas. Aizbraucu dzīvot uz ārzemēm, vispār nekontaktējāmies vairākus gadus. Pirms diviem gadiem tikāmies mana tēta bērēs, biju kopā ar savu sievieti, ar kuru esmu attiecībās jau 6 gadus. Mamma pie bēru galda ar viņu parunājās. Laikam pa šiem nekontaktēšanās gadiem bija daudz domājusi par visu, izvērtējusi, samierinājusies. Jo tagad mēs atkal esam mamma un meita, un mana draudzene ir arī mammas draudzene, jau uzrunā abas viena otru uz "Tu", man reizēm pat iesmaidīt gribas :) :)