NO PRIDE 2008 RĪGA / 40

mistiq | 10.03.2008. - 11:11:34 | Diskusija lasīta 9458 reizes

Tā kā diskusijā par šā gada praidu tiek dzēsti visi komentāri kas neatbilst autora domām, es gribētu uzjautāt publikai par gadiāmo pasākumu:

* Cik daudzi vēlas GĀJIENU? Un vai gājiens vispār ir vajadzīgs? Kāda īsti jēga no šādas demonstrācijas?

* Kāds ir, jūsuprāt, visiefektīvākasi veids kā panākt sabiedrības atzinumu mūsu tiesībām? Dialogs, semināri, izglītošana, informēšana?

* Kādas domas par praidu kopumā un konkrēti par šogad plānoto? Kurš vēlas piedalīties? Kurš ir pret? Bet kurš pastāvēs malā un vnk pavēros? :)

Paldies!

mistiq | 12.03.2008. - 01:16:29

Eh, un dialogs tomēr neizdodas.
Mani te jau par homfobu saukuši un privāti pat draudējuši, nemaz nelasot diskusijas tekstus un jēgu. Kāda vispār var būt runa par toleranci un naidu, ja pat iekš šīs sabiedŗibas naida un netolerances pietiktu arī bez homofobijas...

Tātad, vēlreiz - es patiesi respektēju Praida organizētājus un dalībniekus... es zinu ka tas ir ļoti atbildīgs pasākums no organizēšanas un dalības viedokļa... es cienu un iedvesmojos no Mozaikas valdes locekļiem un biedriem, kas uzņemas to visu ne vien Praida laikā, bet arī visu gadu un nodarbojas ar LGBT problēmu risināšanu visaugstākajā līmenī. Un šī na liekulība - es tiešām priecājos un lepojos ka mūsu vidū IR tādi cilvēki.

Es vienkārši piesaucu jūs visus apskatīt to visu no malas, vienkārša Latvijas iedzīvotāja acīm un izvērtēt to. Principā, grifs savā pēdējā komentārā jau atkal ir precīzi pateici manu domu - mums ir jāatrod EFEKTĪVĀKAIS veids kā aizstāvēt mūsu tiesības, tai pat laikā netraumējot jau tā visai sakaitētas attiecības ar sabiedrību. Un manuprāt, objektīvi izvērtējot, Praida koncepcija tomēr neiztur kritiku. Un te neiet runa par baidīšanos iziet tautā vai cīņai par savām tiesībām... bet par jēgu...

zzigis | 12.03.2008. - 01:26:36

Man gan šķiet, ka dialogs ir izdevies.. vismaz dažiem cilveekiem šeit esmu pamaniijis "dinamiku" diskusiju viedokļos, vai vismaz veidā, kaadā tie izteikti.
Piekrītu, ka atrast "EFEKTĪVĀKO" veidu būtu brīnišķīgi. Tomēr, pat ja mēs nezinam efektīvāko, domāju, ka ir samērā skaidrs, ka nedarīt neko ir viens no neefektīvākajiem (atkal atkārtošos - Latvijas pēcneatkarības pieredze to uzskatāmi parāda), tapēc nebūtu pamata izvēlēties tieši šo nekā nedarīšanas pieeju.

mistiq | 12.03.2008. - 01:36:19

Noteikti nē! Piekrītu tev, zzigis! Nedarīt neko - tas NAV variants!
Tāpēc, ja pilnīgi nekādas alternatīvas Praidam netiks izdomātas, apsveru domu iet kaut vai Praidā, jo protams par tiesībām IR jācīnās - pret to jau nekādas runas i nevar būt.
Vienīgi gribētos tomēr tādu civilizētāku un mērķtiecīgāku pasākumu - labprāt piedalītos kādā konferencē/seminārā/lekcijā/tikšanās/diskusijā/forumā/koncertā/lasījumā vai jebkā savādāk kontaktējoties ar sabiedrību, nekā vnk nošķirti no viņiem iet pūļiem garām ar nenoteiktiem saukļiem un bez īpaša kontakta ar mērķauditoriju...

zzigis | 12.03.2008. - 01:55:33

Tās lietas viena otru neizslēdz. Iešana uz Praidu neliedz doties kopā ar draugiem arī uz LGBT kinodienām, apmeklēt "Draudzības dienu" konferences (pagājušajā gadā bija "Ģimenes konference" sadarbībā ar sieviešu tiesību centru "Marta", kā arī cita mazāka apmēra konferences). Cik nu ir bijs iespējams, viedokis ir klāstīts masu mēdijos (šķiet, turpat vai visi Mozaīkas valdes locekļ ir devuši neformālas intervijas dažādiem žurnāliem, tieši L. Freimanes uzstāšanās Domburšovā mani savulaik pamudināja reģistrēties par Mozaīkas "atbalstītāju"), daudzi raksti ir parādījušies arī "akadēmiskāka" satura portālos (www.politika.lv), ir bijuši politiķu runas un mēdiju pētījumi utml...
Šogad biju arī Mozaīkas kopsapulcē un redzēju, ka idejas, ko varētu darīt, ir daudz. Resursu visam nepietiks, bet jo vairāk cilvēki būs gatavi ko darīt, jo vairāk varēs apdarīt..
Man tomēr šķiet, ka pie esošā resursu daudzuma praidam ir divas fantastiskas priekšrocības: (1) tas garantē publicitāti (t.sk. arī "mesedža" publicitāti - lai gan ne 100% jo atspoguļo bieži ar citiem akcentiem, bet tomēr mēdiji to neignorē tā kā konferences un pētījumu rezultātu prezentācijas) un (2) tā varētu būt iespēja parādīt, ka šie jautājumi rūp vairākiem cilvēkiem nekā tikai Mozaīkas valdei (kas, protams, ir politiski nepieciešams prasību un ierosinājumu leģitimitātei).

grifs | 12.03.2008. - 08:36:21

Linda - es saprotu, ka laiks un laiks ir vajadzīgs lai visu ko paspētu un arī resursi, bet nu come on - ja ir tikšanās ar kādu saimas darba grupu tā jau ir ziņa!!! Pat ja tikšanās nav pārāk auglīga, tomēr ik pa laikam var lasīt ziņas, ka Delna tikusies ar šādu darba grupu, kas tur vēl ir sēdies pie viena galda ar citu grupu. Jebkurš notikums ir ziņa un galvenais, kas tajā ir jāiekļauj ir kāds bija mērķis un kas ir sasniegts. Protams, ja tikšanās notikusi gaisotnē - tagad parunāsim par GLBT tiesībām, neizvirzot konkrētus mērķus, tad protams, ka ir grūti sadomāt ziņas tekstu, jo visdrīzāk viss, ko var secina’t no šādas tikšanās ir tas pats vecais labais - Latvijā ir problēmas ar GLBT tiesībām.
Savukārt, ja mēs ’vēl runājam par pētījumu. Pētījumu nevar veidot uz man liekas principu. Man pašam ir zināms, ka šeit apgrozās daudz pārī esošu cilvēku, jo šī ir vienīgā vieta Latvijā, kurā ir kaut kāda GLBT komunikācija. Un pat ja arī vairums nav attiecībās, tas nenozīmē, ka šiem cilvēkiem nav priekšatat par attiecībām, kādas viņi vēlētos. Tu saki - jāizstrādā metodika, bet kā jau es tev vaicāju - kā gan vispaŗ citādāk tu gribi atrast cēļu pie visiem tiem slētajiem gajiem, tostapr arī paŗiem, kar kuriem te esmu runājis ne vienu reizi vien, kuri ir slēti un viņi ir ļoti apmierina’ti ar to, ka abi ir slēpti. Tad nu lūk - izslēdzot gay.lv kā potenciālo informācijas avotu, tu principā nogriez pati sev iespēju izzināt GLBT kopienu Latvijā pilnībā.

venuss | 12.03.2008. - 10:35:51

Visvairāk ļaunuma "praidam" nodara vizuālā un cita informācija , kura pienāk no ārvalstīm . Viss šis "Tingel-tangels" ar puspliku cilvēku baru un ākstīšanos ielu gājienā . Reizēm tas atgādina nevis civilizētus cilvēkus , bet no bordeļa pamukušu baru . Un tas biedē parastos mietpilsoņus .

grifs | 12.03.2008. - 14:18:53

Nevaru nepiekrist venuss. Lai gan protams, ka mums pasiem tas tīri labi aptīk. Un neba nu velti cilveki no visam pasaules malām dodas uz citu valstu praidiem un to pašu slavenako Rio karnevalu, kur plikas miesas un krašņu tērpu ir ap pilnam.
Bet kas attiecas uz informāciju. Škiet, ka Linda pat mineja rezonansi pēc DD. Nu labi - rezonanse bija, bet atkal ir jautajums - kāda nozīme rezonansei? Ja ta ir tāda pati kā ūdenī iemests akmentiņs, kurš tikai saviļņo peļķīti - liela jēga nav. Par rezonansi Latvijā var veikt vel daudzus petījumus, bet rezonanse ārzemēs - piedodiet, bet tai nu galīgi nav nekādas jēgas vismaz pašreizejā situācijā, jo viss, ko ārzemnieki, ārzemju organizācijas un pat ES var izdarīt ir tikai pašaumsinaties apr to, cik neiecietīgi cilveki ir Latvijā, bet neviens ārzemnieks nav tiesīgs iejaukties Latvijas likumdošanā, lai akut ko mainītu. Mainīt varam tikai mēs paši. Tad nu lūk - atkal vajag meklet jēgu...
Bez tam, ja runajam par neiecietību un to, ko tik ajunu neizdomā nopraidisti, lai šo pasakumu apturētu, lūgsim Diebvu, lai nekas ļauns nekad nenotiktu ne ar vienu no praida dalībniekiem, bet ja kadreiz kaut kas notiktu - jā - visdrīzāk vainīgo nopraidistu notiesātu, taču cietušā tuviniekiem rūgtums sirdī paliktu arī par praida organizētajiem, kuri ar pienakuma apziņu būtu aicinājusi viņu tuvinieku šajā pasakumā piedalīties. Rezonanse būtu liela jo liela, bet tuvinieku sāpes tas nemazinātu.
Es pieļauju, ka pasreizejā situacijā iespejams ka tik tiešām tie nopraidisti nesapratīs savu aplamo attieksmi, kamēr nebūs kads reali cietušais vai pat ja nebūs kads cietušais no viņu pasu tuviniekiem, kas būs cietis no viņu pašu rokas. Taču vai mēs esam gatavi nest šādu upuri? Arī šis ir svarīgs jautājums.

lindaf | 12.03.2008. - 17:26:16

Grif, es tiešām novērtēju tavu interesi un vēlmi diskutēt par šiem jautājumiem - būtu labi kādreiz satikties un par tiem parunāt mazliet nopietnāk. Vispirms par pētījumu - es neesmu sociologs un nezinu kā šādus pētījumus veikt, bet es zinu, ka tie ir veikti citur un, ka risinājumus var atrast. Iespējams, ka tas Latvijas gadījumā tiešām ir ar portāla palīdzību - bet mēs nevaram veikt šādu pētījumu uz šādu pieņēmumu pamata! Pat ja tas tiešām būs reprezentabls, neviens to neņems pa pilnam. Tieši tāpēc ir nepieciešams piesaistīt kādu profesionālu institūtu/universitāte vai tm.l. kas palīdz noformulēt gan metodi, gan mērķauditoriju, gan arī pareizos jautājumus. Mēs par to domājam - ceru, ka tuvākā gada laikā tas arī notiks!
Par ziņām - mēs cenšamies visus jaunumus salikt mājas lapā, bet, tici man, Leta un BNS nepaņem info, ka esam tikušies ar to un to. Vajag kaut ko mazliet vairāk lai tas kvalificētos par ziņu. Bez tam, es nezinu cik tas būtu lietderīgi pilnībā visu publicēt, jo daudzas lietas nenoved pie rezultāta, un tas varbut drīzāk iedzītu cilvēkos vēl lielāku bezcerību nekā nekāda ziņa... Man šķiet, tu esi mazliet nepacietīgs! Lietas notiek un notiks, bet gan likumdošanas aparāts, gan sabiedriskā doma ir lēni tankkugi kurus pagriezt nenākas tik viegli...
Kas mani skumdina ir tie daudzie, kā tu raksti, "slēptie pāri kas paši par to ir apmierināti". Kamēr lielais vairums sēdēs savos skapjos un gaidīs, ka maza saujiņa aktīvistu mainīs situāciju viņiem par labu lietas tiešām virzīsies uz priekšu ļoti lēni! Ir vajadzīgas masas, daudzi LGBT cilvēki kas skaļi pasaka ko viņi sagaida no valsts - tikai tad tas sāks interesēt politiķus. Tur es piekrītu zzigim, ka pastāv arī zināma pienākuma sajūta... es arī dzīvoju ļoti ērti lai gan esmu pilnībā atklāta, esmu registrējusi savas partnerattiecības Zviedrijā, neviens manā tuvākajā vidē man "nebrauc virsū", nejūtos tieši diskriminēta (ja nerunā par to, ka mūsu registrācija šeit nav nekas) - bet es zinu, ka šāda situācija NAV vairumam Latvijas LGBT cilvēku un es tiešām uzskatu, ka man ir pienākums kaut ko darīt VISU MŪSU labā.

actimel | 12.03.2008. - 17:56:36

piekrītu venuss

grifs | 12.03.2008. - 20:28:31

Linda - jāteic - visu cieņu, ka tu neapvainojies, jo es, gluži kā mistiq necenšos nolikt DD kā pasākumi, tikai rast atbildes, un kā atklāts gejs, kurš nevienu reizi nav piedalījies šajos pasākumos vienkārši dalos savā skatā no malas, kā nu man tas izskatās, kas manuprāt ir ļoti noderīgi jums pašiem, jo ir savrīgi ne tikai redzēt, kā tas izskatās no iekšienes un no nopraidistu puses, bet arī no vienkāršo pilsoņu (gan homoseksuāļu, gan heteroseksuālu) puses, kas manuprāt ir absolūtais varākums šajā situācijā.
Saki pētījumiem piesaistīt institūtus? Nu... var jau. Lai gan man šķiet, ka visvienkāršākais un drošākais veids būtu paņemt citu valstu pieredzi, kurām nesenā pagātnē bija līdzīga situācija, piemēram, Īrija, kurā tikai tagad tiek reāli kas doma’ts par partnerattiecību likumu, lai gan principā sabiedrība tur nav neiecietīga. Iespējams, ka bez visiem institūtiem un liekas naudas izdošanas, vienkārši daloties pieredzē būtu iespējams iegūt atbildes apr metodiku, kā iespējams ievākt inormāciju no tiem slēptajiem, jo cik mēs abi saprotam - atklātie geji nav problemātiskā grupa.
Par ziņu izplatīšanu arī - es nez, cik daudz ir darīts šādās lietās, bet arī varētu pasmeltes pieredzi kaut vai no tās pašas Delnas un citām līdzīgām organizācijām, kā tās realizē informācija apriti pa medijiem. Un ja runā par ziņām, tad cik var redzēt pēc komentāriem - tauta ir izslāpusi pēc jebkādām ziņām no Mozaikas (neapmeklējot mājas lapu, jo cilvēki vēlas saņemt ziņas, nevis tās meklēt), tāpēc iespējams, ka labāk ir rakstīt ziņas pat ja tām nav tūlītēja rezultāta, nekā klusēt ilgu laiku, jo ilgu laiku nekas neizdodas, sabiedrībā radot iespaidu, ka nekas netiek darīts. Kā nekā skolās arī mācas - izrādi centību un skolotāji tev panāks pretī. Tā arī citās jomās - parādi, ko tu dari, ko tu gribi sasniegt un gan jau kāds pamanīs un pasniegs tev palīdzīgu roku. Un tad tiks atrisināta problēma ar to, ka daudzi uzskata Mozaiku kā tikai praida organizētāju.
Bet tie slēptie... Nu nedomāju, ka’tā ir baigā problēma. Viņiem ir tā, ka viņie pie savas dzīves ir pieraduši, pieslīpējušies un ir tikai loģiski, ka viņi nevēlas neko tur mainīt, jo ir taču labi kā ir.Kā jau es teicu - nevienam nav pienākums no malas rūpēties apr GLBT tiesībām - tas būtu jādara likumdevējiem. Ja kādam tas nepatīk, kā tas notiek, tas var izteikt savu viedokli vienalga kā - piketējot, ejot praidā, plēšot traukus utt... Ja tu izjūti pienākuma apziņu, tas ir ļoti jauki, bet tu nevari gaidīt, ka šāda apziņa būs visiem. Domā par to, ka tu kā cīnītāja kādreiz varbūt dabūsi sev pieminekli Vērmanes dārzā kā LGBT tiesību celmlauze Latvijā.
Man pašam šī valsts vairs neliekas ne mājīga ne pievilcīga patiesībā nekādā ziņā ( nu varbūt man vēl patīk Rīgas arhitektūra :D). Un es tiešām jau ar vienu nāsi ošņāju, kas notiek ārzemēs un kādas būtu manas iespējas aizceļot. Jā - es varbūt esmu nepacietīgs, ņemot vērā arī manu vecumu, taču man nav nekādas vēlmes cīnīties ar vējdzirnavām, ņemot vērā arī to apstākli, ka parlamenta krēslos nenotiek nekādas izmaiņas un elektorāts ne par manu nepaliek gudrāks, lai ievēlētu likumdevējus, kas rūpētos apr visiem vienlīdzīgi gan ekonomiski, gan tiesiki, tostarp arī par GLBT tiesībām.

lindaf | 13.03.2008. - 14:00:22

Grif, kāpēc gan lai es apvainotos? Es tiešām novērtēju kritiku "no malas", tas mums liek censties vēl vairāk un arī liek pārdomāt savus argumentus un rīcību. (un vēl piemineklis! :)) Tomēr es tev nepiekritīšu par to, ka nav būtiski lielais "skapī sēdošo" skaits. Ir gan būtiski! Vai sievietes jebkad būtu dabujušas balstiesības ja tieši sievietes nebūtu par to cīnījušās? Vai melnādainie ASV būtu dabujuši savas pilsoņtiesības ja nebūtu masveidīgi gājuši ielās un tās prasījuši? Neviena priviligēta grupa nekad nav atsacījusies no savām privilēgijām un stutējusi citas grupas ja šīs grupas to neprasa! Manuprāt Latvijas LGBT kopienas rīcība ir pilnīgi izšķiroša jautājumā par to, vai mēs savas partnerattiecības dabūsim pēc 5 vai pēc 25 gadiem...
Turklāt, kā tu pats raksti, tiem, kas tomēr dzīvo atklāti un kas cenšas kaut ko mainīt - vārdos un/vai darbos - pamazām tik ļoti apniks šī cīņa ar vēja dzirnavām, ka aizbrauks prom. Par to man tiešām ir ļoti, ļoti žēl.

grifs | 13.03.2008. - 17:26:01

Nu -es laikam parak mūsdienigi domaju, jo manuprāt vispar nekādai cīņai nebutu janotiek. Cīņa - tas skan parāk agresīvi, ņemot vēra, ka šur tur vēl arvien pasaulē notiek karš. Laikam jau ta ir tāda cilvēka daba - karot. Taču, kas man skiet ļoti svarīgi mūsdienu pasaulē, ir tas, ka cilvēkiem vajadzetu domat nevis par cīnu, bet gan apr argumentāciju, lai sasniegtu savus mērķus. Es te tagad mazliet paidealizēšu...
Man apr idealu situāciju liktos variants, ka likumdevējs pats saprastu, ka GLBT ir diskrimineā grupa un pats pieņemtuaprtnerattiecību likumu, vaicajot padomu pasiem GLBT, šajā gadījuma laikam vienīgā reālā persona ir Mozaika kā organizācija. ne tik idealā variantā Mozaika pati varētu but likuma grozījumu ierosinataja un likumdevējs, uzklausot argumentus, teiktu - jā - šads likums ir nepieciešams. Nu pavisam neideālā variantā, ja likumdevejs noraida Mozaikas argumentus, būtu jāiesaistās tiesai, kura tad uzklausītu argumentus un bezkaislīgi izsvētru par to, ka likumdevejs ir kļūdījies vai bijis nekompetents un likums ir jāpieņem, vai arī noraidijis Mozaikas prasību argumentu trūkumu dēļ. bet tas, aks notiktu ar protestetaju pūļiem būtu vispār jāaizmirst gan Mozaikai gan parlamentam gan šaja situācija, gan jebkurā citā līdzigā, jo protests pec principa - man ir tada ticība, vai man tā liekas, vai man tas nepatīki, nav nekads arguments un nav vispar nemams par pilnu likumu apspriešana un pieņemšanā. protams, ja protestetajiem ir kāds reals arguments to var izmantot gan likumdeveja lemuma pieņemšanās, gan tiesā, bet ka es saku, sajā gadījuma tas nebutu nemaz saistoši, jo protestētajiem argumentu nav.
Bet nu labi tas ir tads mans idealais redzējums kā butu jāveidojas valsts likumdošanai un pārvaldei. Dzīvojam ta mēs realā pasaulē. Bet tomer, kā jau teicu, man neaptīk termins "cīņa", jo tas ir ne tikai agresīvi, bet arī nogurdinoši - nu cik ilgi to var tā pavilkt?
Principā Latvijas lielakā problema ir ta, ka demokrātija ir iedota muļkiem. Jā, nebaidisos sī varda - muļķiem, jo tāds, ka jau es teicu ir mūsu elektorāts un sabiedrība kopumā. Un kamēr nekas nemainīsies šajā slanī, tikmēr arī augšas nemainīsies un arī mums draudzīgus likumus neredzēt. Savukart sabiedrības audzināšana mums jasak nevis ar bara skološanu, kurš tikai saka - bē, bet gan ar katra indivīda uzrunāšanu no musu paziņu loka, tāda veidā iepazīstinot gan pazīstamos heteroseksuaļus ar to, ka mēs neesam nekadi briesmoņi, bet gan tadi paši cilveki, gan arī tiem sleptajiem homoseksuāļiem radot pozitivu piemēru, ka var bez nosodijuma dzivot sabiedrībā. Jā - laikam es teiktu tā, ka dzraudzīgaks efekts panakams esot draudzīgiem nevis bargiem cinītājiem. Jā - varbūt ats paņems vairāk laika, bet ar patagu diez vai sabiedrību izaudzināsi.

dad | 13.03.2008. - 19:08:16

Sveicināti!

Runājot par pētījumiem un to metodoloģiju (sk. grifs un lindaf), gribēju piebilst, ka situācija prasa radošu pieeju. Domāju, ka LGBT kopienas (ja varam runāt par kopienu) aktīvajai daļai būtu liela loma šāda pētījuma veikšanā. Piemēram, var sākt ar to, ka tiek vākta informācija no LGBT cilvēkiem par to, cik no viņu paziņu loka ir tādi, kas ir atklāti, cik nav. Var mēģināt izstrādāt kādu statistisku metodi, pēc kuras aptuveni noteikt proporcijas, i.e. katrs atklāts LGBT cilvēks zin par x citiem atklātiem un y neatklātiem (nojauš vai zin to, ko nezin ģimene un draugi). Tāpat var mēģināt plašākās sabiedriskās domas aptaujās iekļaut jautājumus par to, vai respondenti zin vai pazīst kādu cilvēku ar alternatīvu seksuālo orientāciju (protams, problēmas rodas, ja respondents pats ir ar netradicionālu seks. orientāciju, tātad par to vēl jādomā). Var mēģināt izskaitļot proporcijas, jo visu LGBT kopienu nekad nevarēs pilnībā apzināt. Šis noteikti būtu ilgstošs un sīkumains darbs. Līdz šim mums ir tikai tādas ātrās sabiedriskās domas aptaujas, temperatūras mērīšanas, kas neko īsti nevar pateikt par to, kāpēc cilvēki domā to, ko viņi domā, bet drīzāk spekulē.

Tāpat var likt sludinājumus avīzēs (ne tikai gay.lv) un izmantot tā saucamo sniega bumbas metodi--respektīvi, esošie respondenti informē par potenciālajiem nākamajiem respondentiem. Tāpat domāju, ka jāuzdod vēlme par visu varu piekļūt mistiskajai slēptajai LGBT kopienas daļai, kā arī domai, ka tā glabā noslēpumus, kuru atklāšana radikāli mainītu izpratni par situāciju. Protams, ka šīs kopienas daļas viedokļu izzināšana padziļinātu izpratni, taču galu beigās būs jāstrādā ar to, kas ir. Un tas nemaz nav slikti.

Dace

zzigis | 13.03.2008. - 20:04:16

Grif, es domāju, ka cīņa tās "agresīvajā" izpausmē (piem., No Pride izpratnē) šeit nemaz netiek pieļauta kā doma. Runa drīzāk ir par to, ka precesam jābūt aktīvam, nevis latviskam "ne mana cūka, ne mana druva" (lai gan īstenībā gan "mana" cūka, gan mana druva).
Noteikti var piekrist tavam viedoklim, ka "katra indivīda uzrunāšana no paziņu loka" ir ļoti nepieciešama lieta situācijas uzabošanai (un dažkārt ar atklātību pat bez īpašas uzrunāšanas ir gana, lai mainītu attieksmi, jo clvēki par gejiem negatīvi domā ne jau tapēc, ka būtu izsvēruši visus argumentus un nonākuši pie šāda secinājuma - tā vienkārši ir nepriviliģētas grupas radīšana, lai sevi varētu piesaistīt pie prviliģētās [internalizētā homofobija būtu cits gadījums, bet diez vai tādi veido sabiedrības vairākumu], ko savukārt ir grūtāk darīt attiecībā uz labu kolēģi, radinieku vai senu draugu). Taču tieši tam jau ir vajadzīgs, lai cilvēki nāktu ārā no skapja. Ja uzrunātāji būs tikai grifs, zzigis, lindaf un vēl pārdesmit cilvēki, ar to nepietiks pat tik mazai valstij kā Latvija. Un jo vairāk cilvēku piedalās praidā, jo vairāk tas var iedrošināt citus iznākt no skapja, jo - (1) tā vēsturiski ir noticis citās valstīs, (2) pat tik mazāk grupās kā LGBT darbojas "bara instinkts", (3) lai sadūšotos iznākt no skapja ir jāredz, ka citiem tas ir izdevies un tas nav sagrāvis viņu dzīvi.

bi-girl | 14.03.2008. - 00:33:41

mums nevajag praidu, mums vajag kā Austrālijā ceļazīmi - " some people are gay, get over it"
punkts.

grifs | 14.03.2008. - 01:12:00

Vienā ziņā gan piekrītu - iziešana no skapja nesagrauj dzīves, bet drīzāk tās sakārto. Tas gan ir jautājums par to, cik sakārtota vispār mums šķiet katram pašam sava dzīve. Bet tomēr - pat ja no mums, piemēram, atsakās mūsu vecāki, jājautā, cik vispār mēs viņus varam saukt par vecākiem ja tāds dzīves sīkums kā seskuālā orientācija spēj sašķobīt viņu vecāku atbildību, pienākumus un attieksmi. Manuprāt neviens vecāks, kas sevi drīkst tā saukt, nekad neatteiksies no sava bērna tā orientācijas dēļ. Bet mūsdienās, kur vispār vecāki maz nodarbojas ar bērnu audzināšanu nekas vairs nav nekāds brīnums.
Savukārt darba vieta - nu tā arī ir maināma un labs speciālists vienmēr ir nepieciešams. Ar darba devēju ir līdzīgi kā ar vecākiem. Ja darba devējs tevi nenovērtē, tad nekad nav tevi novērtējis un nav tevi pelnījis.
Viss pārējais ir dzīves sīkumi, kuri plūst un mainās...

russiantwink | 14.03.2008. - 01:22:05

MAN LIEKAS, ka praids tikai iekurinaas sabiedriibas naidu veel veiraak. MANUPRAAT probleema ir nepareizajaa stereotipaa par gejiem un tajos, kuri to veido. vairaakums homofobu, saskatoties Mojisejevu, iedomaajas, ka visi geji ir manieriigi...

grifs | 14.03.2008. - 10:01:45

russiantwink - nu - bet sterotipiem ir arī savs pamats. Visi skatās uz Mojisejevu un zina ka vinš ir gejs, redz, ka viņs ir manierīgs. Citā gadījumā cilvēki paskatās uz citu slavenību, aks ir manierīga un tā rodas jau stereotips. Tas ko tu un es varam darit ir parādīt saviem tuviniekiem, ka tā nemaz nav un cerēt, ka viņi šo atklājumu pastastīs citiem. Bet visssākas ar mums pašiem. ja pasi neesam atklats piemērs, mēs nevaram gaidit, ka cilveki saks domat citadāk.
Bez tam manieres nemaz nav problēma. Kāda gan starpība, ka kāds ir manierīgs vai nav? Vai no manierēm mainas cilvēka vērtība? Tas vienkarši cilvēkiem liekas neparasti, bet nekāda gadījuma ne slikti.

mistiq | 14.03.2008. - 10:09:14

bi-girl - precīzi! :D

kasablanka | 14.03.2008. - 10:50:21


Suns var izturēties agresīvi, ja instinktīvi jūt, ka no viņa baidās, - jo bailes ir slēpta agresivitāte pret "ne savējo".
"Cīņa, uzspiesta izglītošana", tāpat kā praidi, LV joprojām tiek uztverti kā agresija pret "tradicionālajām ģimenes vērtībām", bet homoaktīvisti un "cīnītāji par tiesībām" - kā tādi, no kuriem jāslēpj bērni.

Nūdisti, swingeri, baikeri var mierīgi organizēties un tusēt, ievērojot vispārpieņemtās normas bez bļaustīšanās, ka tiek diskriminēti. Homoaktīvisti acīmredzot ir pārliecināti, ka bez bļaustīšanās un izrādīšanās, ko viņi sauc par "cīņu", nekādi nevar pašrealizēties. Tas tikai negatīvi ietekmē toleranci pret gejiem kā tādiem kopumā.