Iemīlējies hetero puisī / 40
andrea5 | 21.08.2009. - 16:31:49 | Diskusija lasīta 9712 reizes
Vienkārši izsakoties, esmu iemīlējies hetero puisī. Gribēju tikai izteikties, kāpēc tāda netaisnība. Zinu ka ar viņu nekas vairāk par draugiem nebūs un tas ļoti sāp. Cenšos pēc iespējas vairāk laika ar viņu pavadīt, bet no otras puses vai tā vajag. Protams laiks ko pavadam kopā ir super, bet kad vinš aiziet, tad nāk virsū sirdssāpes. Gribas kādu kripatiņu fiziskās tuvības, kautvai apskāvienu, bet lai neradītu aizdomas par manu orientāciju, tam jānak no viņa puses. Bet ļoti šaubos vai tas kādreiz notiks. Cerība protams mirst pēdējā, bet cerība muļķa mierinājums.
Nezinu kāpēc šo vispār rakstu. Vienkārši nav ar ko parunāties.
Zinu šī ir veca tēma, bet kāda pieredze šādos gadījumos. Ko iesakat?
Atklāt viņam patiesību nevaru, jo visticamāk ar to mūsu draudzība beigsies.
Atbildes (76)
aspectintime
| 18.11.2009. - 22:36:28
Man ir viens tads hetero draugs kuru nosaukt par apseklotaaju vel ir maigi pateikts hmmm
katru nedelju ar jaunu bruti brrrrr dazreiz liekas ka sajukshu sviestaa no taa ka nevaru atcereties drauga miljotaas ... he he labi ka studiju gadi cauri vismaz miers no pieludzejam hmmm bet kaa rezultataa hopaa un purvaa puiku satiec un vel brute jauna pie saniem un ko nu ... ES SHEIT PIRMO REIZI
Man ir viens tads hetero draugs kuru nosaukt par apseklotaaju vel ir maigi pateikts hmmm
katru nedelju ar jaunu bruti brrrrr dazreiz liekas ka sajukshu sviestaa no taa ka nevaru atcereties drauga miljotaas ... he he labi ka studiju gadi cauri vismaz miers no pieludzejam hmmm bet kaa rezultataa hopaa un purvaa puiku satiec un vel brute jauna pie saniem un ko nu ... ES SHEIT PIRMO REIZI
jauks69
| 13.01.2010. - 21:45:32
Man ar skade ir notikusi, esmu piekeries vienam hetero puikam, un tas tiesam ir sapigi apzinaties ka tur neka nevar but,censos jau visadi vinju izmest no galvas, bet tiekamies mes diendiena. Tas tiesam ir gruti.
Man ar skade ir notikusi, esmu piekeries vienam hetero puikam, un tas tiesam ir sapigi apzinaties ka tur neka nevar but,censos jau visadi vinju izmest no galvas, bet tiekamies mes diendiena. Tas tiesam ir gruti.
oomny
| 13.01.2010. - 22:47:06
jauks - nu tad pasaki viņam ja vēl neesi pateicis, nevis mokies. ja arī viņš tiešām izrādīsies hetero, būsi vismaz ticis skaidrībā ar savām jūtām, nebūs vairs iemesls pašpārmetumiem, būs vieglāk, varbūt pat kļūsiet par labiem draugiem. no pieredzes saku.
jauks - nu tad pasaki viņam ja vēl neesi pateicis, nevis mokies. ja arī viņš tiešām izrādīsies hetero, būsi vismaz ticis skaidrībā ar savām jūtām, nebūs vairs iemesls pašpārmetumiem, būs vieglāk, varbūt pat kļūsiet par labiem draugiem. no pieredzes saku.
amg
| 13.01.2010. - 23:06:10
man arī ir ļoti līdzīgi, nu jau četrus gadus. Un tikai tagad esmu tam ticis pāri.
ir ļoti viegli pateikt: "nu, pasaki viņam, atklāj savas jūtas", bet es ļoti labi zinu - in theory, tas ir viegli. bet praksē to izdarīt ir smagi. es arī neesmu saņēmies.
personīgi man vienā brīdī tāds klikšķis iestājās - viņš tusējas ar meitenēm, par mani nedomā - a kāpēc lai es par viņu domātu? un tā mana pragmatika uzvarēja pār sirdi. Varbūt tā tiešām nav mīlestība, bet ieķeršanās? Cenšanās dabūt to, ko nevar dabūt.
Es pārstāju censties. Un tagad patiesībā jūtos ļoti laimīgs, jo tiecos pēc tā, ko varu sasniegt.
man arī ir ļoti līdzīgi, nu jau četrus gadus. Un tikai tagad esmu tam ticis pāri.
ir ļoti viegli pateikt: "nu, pasaki viņam, atklāj savas jūtas", bet es ļoti labi zinu - in theory, tas ir viegli. bet praksē to izdarīt ir smagi. es arī neesmu saņēmies.
personīgi man vienā brīdī tāds klikšķis iestājās - viņš tusējas ar meitenēm, par mani nedomā - a kāpēc lai es par viņu domātu? un tā mana pragmatika uzvarēja pār sirdi. Varbūt tā tiešām nav mīlestība, bet ieķeršanās? Cenšanās dabūt to, ko nevar dabūt.
Es pārstāju censties. Un tagad patiesībā jūtos ļoti laimīgs, jo tiecos pēc tā, ko varu sasniegt.
jauks69
| 14.01.2010. - 00:28:44
Ne, labak neteikt neka, jo ja cits zina ka tu vinjam ljoti patic ir gruti uzturet talak jebkadas attiecibas, vismaz es saku no savas pieredzes.
Un tiesam, ir viegli pateikt, ka "atklajies".
Man ta ir piekersanas, bet es vel nevaru tam tikt pari.
Censos mazak kontakteties ar vinju, bet kad ieraugu vinju "mute pati smaida", un ta vien gribas pieiet vinjam klat.
Gruti, gruti, bet es domaju ka ar laiku tam tiksu pari.
Ne, labak neteikt neka, jo ja cits zina ka tu vinjam ljoti patic ir gruti uzturet talak jebkadas attiecibas, vismaz es saku no savas pieredzes.
Un tiesam, ir viegli pateikt, ka "atklajies".
Man ta ir piekersanas, bet es vel nevaru tam tikt pari.
Censos mazak kontakteties ar vinju, bet kad ieraugu vinju "mute pati smaida", un ta vien gribas pieiet vinjam klat.
Gruti, gruti, bet es domaju ka ar laiku tam tiksu pari.
oomny
| 14.01.2010. - 03:55:10
ja nepateiksi, vari palaist garām iespēju. a ja nu viņš tomēr nav simtprocent hetero?
"ja cits zina ka tu vinjam ljoti patic ir gruti uzturet talak jebkadas attiecibas"
nezinu, varbūt tas tikai man tā, nu bet man ir tā: ja es cilvēkam atzīstos simpātijās, un uzzinu, ka nekādas atbildes nav un nevar būt, tad ar to arī mana patikšana izbeidzas. jā, var turpināties draudzība, var pat man saglabāties apbrīna pret šo cilvēku, es varu turpināt viņu uzskatīt par savu autoritāti un tamlīdzīgi, bet apsēstība, ieķeršanās izbeidzas. jo nav taču nekādas jēgas gribēt un kārot to, kas nav dabūjams.
(nu tas ir apmēram tā, ka tu gribi kļūt par mūziķi, vēl nezinādams, vai tev ir muzikālā dzirde vai nav. un tad tu uzzini, ka tev tās nav, un viss, nu nav. vienkāršāks piemērs - tu gribi vēlu vakarā braukt mājās ar pēdējo tramvaju, nezinādams, vai tas vēl nav aizgājis un cik šobrīd pulkstenis. un tad tu uzzini, cik ir pulkstenis, uzzini sarakstu un saproti, ka pēdējais tramvajs ir aizgājis - nu viss, nu nevari tu šovakar aizbraukt mājās ar tramvaju, tas nav iespējams neatkarīgi no tā vai tu to gribi, tātad gribēšana ir bezjēdzīga, tātad tu pārstāj gribēt.)
kaut kā man šķiet, ka es tomēr neesmu šai ziņā unikāls, ka tas ir tāds universāls psiholoģisks mehānisms.
bet kamēr ir neziņa, tikmēr šī uguns tevi dedzina.
viegli tikt pāri ir tad, ja tev tavs simpātiju objekts nav jāredz atkārtoti un regulāri un ieķeršanās nav spēcīga.
nu piemēram, es nesen vienā ballītē pie attālākiem paziņām ievēroju vienu čali, kurš man ne tik daudz apbūra ar savu personību, cik vienkārši likās smuks un seksīgs. jauns un panaivs, un vienkāršs argumentācijā sarunās, bet mmm, nu tāds smukulītis. ne jau kā modelis, bet kaut kā ļoti manā gaumē. un viņa balss man likās ārkārtīgi seksīga. vārdu sakot, es kusu. bet es lieliski apzinājos, ka situācija nebija piemērota, lai es viņam tanī brīdī varētu pateikt "tu man patīc" - lielākā daļa apkārtesošo cilvēku bija man minimāli pazīstami, es nejutos "drošā teritorijā". un viņš arī mani nesaistīja tik ļoti, lai es vēlētos tērēt laiku un enerģiju viņa iepazīšanai tuvāk līdz tiktu sasniegts drošs pamats atklātām sarunām. galu galā, man bija pilnīgi skaidrs, ka manas iespējas viņu kaut kad atkal nejauši sastapt ir niecīgas.
un nākamajā dienā man nekādas uguntiņas pret viņu vairs nebija.
izstāstīšu vienu gadījumu par nepalaistām iespējām. puisis no mana paziņu loka, zināms nu jau pasen, kādus pāris gadus. ne tā, ka diendienā es viņu redzētu, bet šad un tad, nu tipa reizi mēnesī, reizi pāris mēnešos satiku viņu visādu tusiņos un pasākumos. un ne jau man sirds pa muti tecēja laukā viņa dēļ, nē, nu bet tomēr skaists un gudrs un visādi foršs un apbrīnojams likās, līdzīgi uzskati un dzīvesveidi un tā. un tad iegadījās ar viņu viens kopīgs darbiņš darāms un bija viņš jāredz diendienā. saprotams, sačomojāmies tuvāk, un vienā jaukā dienā piemērotā brīdī es šo tēmu pacēlu, un atklājās, ka viņam gan nekad nekas ar puišiem nav bijis, bet gribētos gan. bet es neesot viņa gaumē. nu nekas, vismaz varēju ielikt ķeksīti - lūk, no visiem tiem paziņām, kuros esmu bijis ieķēries un kādu laiku neesmu varējis saņemties pateikt tomēr beigu beigās pateicis (kopā nu jau kāds ducis būs), pirmais kuram ir izrādījusies jel kāda interese par puišiem.
var jau būt, ka kādreiz caur paziņām sastapšu kādu, no kura arī būs kaut kādas atbildes jūtas, tomēr nojaušu, ka esmu nevienu vien tādu jau palaidis garām.
paskaidrojums tiem, kas mani nezin un kam šitas varbūt izklausās pēc prinča baltā zirgā gaidīšanas - nē, princi negaidu un iepazīstos arī šeit un citos varavīksnes portālos, un tomēr iepazīt cilvēkus reālajā dzīvē kaut kā patīkamāk.
re, tieši viens citāts gadījās pie rokas:
„Dzīvi pārvērš tuksnesī iniciatīvas trūkums, nespēja izšķirties, nespēja iedrīkstēties, negriba vai neiespējamība uzņemties personisko atbildību.”
(Z. Mauriņa)
personiskā atbildība šai kontekstā varbūt nepričom, bet pārējais - zelta vārdi, kā kulaks uz acs!
īsāk sakot, puiši, būs jau labi! darbs dara darītāju! ieķersieties vienā, otrā, nākamajā, gan jau ar laiku paši sapratīsiet, kā rīkoties!
es kad biju jaunāks, man arī nebija viegli.
pirmajās reizēs tā arī nesaņēmos un nepateicu, un tagad, lai gan tie cilvēki ir pavisam prom citās subkultūrās, pilsētās un zemēs un man ar viņiem nav nekādu kontaktu - tomēr ir mazliet žēl, jo kas zin, varbūt būtu kas liels un skaists sanācis.
ja nepateiksi, vari palaist garām iespēju. a ja nu viņš tomēr nav simtprocent hetero?
"ja cits zina ka tu vinjam ljoti patic ir gruti uzturet talak jebkadas attiecibas"
nezinu, varbūt tas tikai man tā, nu bet man ir tā: ja es cilvēkam atzīstos simpātijās, un uzzinu, ka nekādas atbildes nav un nevar būt, tad ar to arī mana patikšana izbeidzas. jā, var turpināties draudzība, var pat man saglabāties apbrīna pret šo cilvēku, es varu turpināt viņu uzskatīt par savu autoritāti un tamlīdzīgi, bet apsēstība, ieķeršanās izbeidzas. jo nav taču nekādas jēgas gribēt un kārot to, kas nav dabūjams.
(nu tas ir apmēram tā, ka tu gribi kļūt par mūziķi, vēl nezinādams, vai tev ir muzikālā dzirde vai nav. un tad tu uzzini, ka tev tās nav, un viss, nu nav. vienkāršāks piemērs - tu gribi vēlu vakarā braukt mājās ar pēdējo tramvaju, nezinādams, vai tas vēl nav aizgājis un cik šobrīd pulkstenis. un tad tu uzzini, cik ir pulkstenis, uzzini sarakstu un saproti, ka pēdējais tramvajs ir aizgājis - nu viss, nu nevari tu šovakar aizbraukt mājās ar tramvaju, tas nav iespējams neatkarīgi no tā vai tu to gribi, tātad gribēšana ir bezjēdzīga, tātad tu pārstāj gribēt.)
kaut kā man šķiet, ka es tomēr neesmu šai ziņā unikāls, ka tas ir tāds universāls psiholoģisks mehānisms.
bet kamēr ir neziņa, tikmēr šī uguns tevi dedzina.
viegli tikt pāri ir tad, ja tev tavs simpātiju objekts nav jāredz atkārtoti un regulāri un ieķeršanās nav spēcīga.
nu piemēram, es nesen vienā ballītē pie attālākiem paziņām ievēroju vienu čali, kurš man ne tik daudz apbūra ar savu personību, cik vienkārši likās smuks un seksīgs. jauns un panaivs, un vienkāršs argumentācijā sarunās, bet mmm, nu tāds smukulītis. ne jau kā modelis, bet kaut kā ļoti manā gaumē. un viņa balss man likās ārkārtīgi seksīga. vārdu sakot, es kusu. bet es lieliski apzinājos, ka situācija nebija piemērota, lai es viņam tanī brīdī varētu pateikt "tu man patīc" - lielākā daļa apkārtesošo cilvēku bija man minimāli pazīstami, es nejutos "drošā teritorijā". un viņš arī mani nesaistīja tik ļoti, lai es vēlētos tērēt laiku un enerģiju viņa iepazīšanai tuvāk līdz tiktu sasniegts drošs pamats atklātām sarunām. galu galā, man bija pilnīgi skaidrs, ka manas iespējas viņu kaut kad atkal nejauši sastapt ir niecīgas.
un nākamajā dienā man nekādas uguntiņas pret viņu vairs nebija.
izstāstīšu vienu gadījumu par nepalaistām iespējām. puisis no mana paziņu loka, zināms nu jau pasen, kādus pāris gadus. ne tā, ka diendienā es viņu redzētu, bet šad un tad, nu tipa reizi mēnesī, reizi pāris mēnešos satiku viņu visādu tusiņos un pasākumos. un ne jau man sirds pa muti tecēja laukā viņa dēļ, nē, nu bet tomēr skaists un gudrs un visādi foršs un apbrīnojams likās, līdzīgi uzskati un dzīvesveidi un tā. un tad iegadījās ar viņu viens kopīgs darbiņš darāms un bija viņš jāredz diendienā. saprotams, sačomojāmies tuvāk, un vienā jaukā dienā piemērotā brīdī es šo tēmu pacēlu, un atklājās, ka viņam gan nekad nekas ar puišiem nav bijis, bet gribētos gan. bet es neesot viņa gaumē. nu nekas, vismaz varēju ielikt ķeksīti - lūk, no visiem tiem paziņām, kuros esmu bijis ieķēries un kādu laiku neesmu varējis saņemties pateikt tomēr beigu beigās pateicis (kopā nu jau kāds ducis būs), pirmais kuram ir izrādījusies jel kāda interese par puišiem.
var jau būt, ka kādreiz caur paziņām sastapšu kādu, no kura arī būs kaut kādas atbildes jūtas, tomēr nojaušu, ka esmu nevienu vien tādu jau palaidis garām.
paskaidrojums tiem, kas mani nezin un kam šitas varbūt izklausās pēc prinča baltā zirgā gaidīšanas - nē, princi negaidu un iepazīstos arī šeit un citos varavīksnes portālos, un tomēr iepazīt cilvēkus reālajā dzīvē kaut kā patīkamāk.
re, tieši viens citāts gadījās pie rokas:
„Dzīvi pārvērš tuksnesī iniciatīvas trūkums, nespēja izšķirties, nespēja iedrīkstēties, negriba vai neiespējamība uzņemties personisko atbildību.”
(Z. Mauriņa)
personiskā atbildība šai kontekstā varbūt nepričom, bet pārējais - zelta vārdi, kā kulaks uz acs!
īsāk sakot, puiši, būs jau labi! darbs dara darītāju! ieķersieties vienā, otrā, nākamajā, gan jau ar laiku paši sapratīsiet, kā rīkoties!
es kad biju jaunāks, man arī nebija viegli.
pirmajās reizēs tā arī nesaņēmos un nepateicu, un tagad, lai gan tie cilvēki ir pavisam prom citās subkultūrās, pilsētās un zemēs un man ar viņiem nav nekādu kontaktu - tomēr ir mazliet žēl, jo kas zin, varbūt būtu kas liels un skaists sanācis.
grifs
| 14.01.2010. - 08:46:47
Piekrītu oomny. Lai arī tas nav viegli, tomēr atklāt savas jūtas tomēr ir pareizākais veids. Kaut vai jau esošās attiecībās - ja nepasakam visu ko domājam un jūtamies, var rasties pārpratumi, nesaprašanās un attiecības izjūk. Tāpat arī cik nav tādu gadījumu, ka divi cilēki viens otram patīk, bet nesadūšojas to pateikt viens otram un iespēja tiek palaista garām.
Man pašam ir bijusī pāris gadījumi gan skolā gan universitātē, kad nepazīstamu puisi esmu centies uzrunāt, nezinot neko par viņa seksualitāti. Protams, viņi man iepazīšanos atteica, pamatojot to ar savu heteroseksualitāti, un tomēr es zinu, ka biju mēģinājis.
Bet tik tiešām šo tēmu varētu paplašīnāt ar jautājumu - vai mēs vienmēr pieietu klāt un atklātu savas simpātijas puisim, ja skaidri zinātu, ka viņš ir gejs? Es domāju arī - ne vienmēr. Bet vai no tā mēs kļūtu ieguvēji? Man domāt, ka ne.
Piekrītu oomny. Lai arī tas nav viegli, tomēr atklāt savas jūtas tomēr ir pareizākais veids. Kaut vai jau esošās attiecībās - ja nepasakam visu ko domājam un jūtamies, var rasties pārpratumi, nesaprašanās un attiecības izjūk. Tāpat arī cik nav tādu gadījumu, ka divi cilēki viens otram patīk, bet nesadūšojas to pateikt viens otram un iespēja tiek palaista garām.
Man pašam ir bijusī pāris gadījumi gan skolā gan universitātē, kad nepazīstamu puisi esmu centies uzrunāt, nezinot neko par viņa seksualitāti. Protams, viņi man iepazīšanos atteica, pamatojot to ar savu heteroseksualitāti, un tomēr es zinu, ka biju mēģinājis.
Bet tik tiešām šo tēmu varētu paplašīnāt ar jautājumu - vai mēs vienmēr pieietu klāt un atklātu savas simpātijas puisim, ja skaidri zinātu, ka viņš ir gejs? Es domāju arī - ne vienmēr. Bet vai no tā mēs kļūtu ieguvēji? Man domāt, ka ne.
oomny
| 14.01.2010. - 16:36:55
hmm, es, vismaz latvijā, nespēju iedomāties sevi neitrālā vidē (t.i. ārpus geju klubiem, saunas un pludmalēm) nejauši satiekam geju, kuram orientācija nav uz pieres lieliem burtiem rakstīta, kādi nav gluži manā gaumē.
hmm, es, vismaz latvijā, nespēju iedomāties sevi neitrālā vidē (t.i. ārpus geju klubiem, saunas un pludmalēm) nejauši satiekam geju, kuram orientācija nav uz pieres lieliem burtiem rakstīta, kādi nav gluži manā gaumē.
jauks69
| 14.01.2010. - 20:17:43
Ja jauki butu atzities, bet tu nezini kada bus vinja reakcija, un man negribas vinju pazaudet ( vinjs tiesam ir jauks cilveks uz kuru var palauties, ar vinju var jauki parunaties) bet vinjam ir otrs cilvecinjs kuru vinjs miil.
Es zinu, tas ko rakstu var izklausities naivi, ja jus varat mani nosodit ka esmu glevs, bet ko darit, tads jau esmu.
Retak tikties ar nav iespejams, jo mes stradajam viena darba vieta, es jau ta censos mazak kontakteties ar vinju, bet gruti. Un tad kad vinjs to pamana apjautajas vai ar manim viss kaartiibaa.
Bet sava zinja mani mierina doma ka marta vinjs dosies prom un tad laikam mes vairs nekad nesatiksimies, tapec laikam neka ar nemainisu.
Un drosa vide, negribetos lai darba uzzinatu par to kas esmu, jo vinjs ta dosies prom driz, bet es tur paliksu, un nevar zinat kada var but vinja reakcija, ja vinjam atklasies cits puisis.
Jaa, laikam riktiigus murgus es te esmu sadrukajis. Bet man klust vieglak kad ta uzrakstu kaut ko, laikam jasak rakstit dienasgramata :D
Ja jauki butu atzities, bet tu nezini kada bus vinja reakcija, un man negribas vinju pazaudet ( vinjs tiesam ir jauks cilveks uz kuru var palauties, ar vinju var jauki parunaties) bet vinjam ir otrs cilvecinjs kuru vinjs miil.
Es zinu, tas ko rakstu var izklausities naivi, ja jus varat mani nosodit ka esmu glevs, bet ko darit, tads jau esmu.
Retak tikties ar nav iespejams, jo mes stradajam viena darba vieta, es jau ta censos mazak kontakteties ar vinju, bet gruti. Un tad kad vinjs to pamana apjautajas vai ar manim viss kaartiibaa.
Bet sava zinja mani mierina doma ka marta vinjs dosies prom un tad laikam mes vairs nekad nesatiksimies, tapec laikam neka ar nemainisu.
Un drosa vide, negribetos lai darba uzzinatu par to kas esmu, jo vinjs ta dosies prom driz, bet es tur paliksu, un nevar zinat kada var but vinja reakcija, ja vinjam atklasies cits puisis.
Jaa, laikam riktiigus murgus es te esmu sadrukajis. Bet man klust vieglak kad ta uzrakstu kaut ko, laikam jasak rakstit dienasgramata :D
mozhais
| 14.01.2010. - 22:44:09
ja tu pateiksi tad draudziba mainisies 100punk. ja wish to nepartrauks tad ta wairs nebus ka agrak. man ta bija. un man pateica taa- taa tew darit newajadzeja. un wi7s
ja tu pateiksi tad draudziba mainisies 100punk. ja wish to nepartrauks tad ta wairs nebus ka agrak. man ta bija. un man pateica taa- taa tew darit newajadzeja. un wi7s
jauks69
| 14.01.2010. - 22:49:34
Ja, luuk no taa es ar baidos, ta jau labaak klusiibaa to izcietiisu, nekaa zaudeesu pavisam.
Ja, luuk no taa es ar baidos, ta jau labaak klusiibaa to izcietiisu, nekaa zaudeesu pavisam.
ht100
| 15.01.2010. - 12:51:18
Cilvēks ir sabiedriska būtne, un bailes tikt izstumtam ir stiprākas par vēlmi būt atklātam ar savām domām un jūtām. Daudziem.
Cilvēks ir sabiedriska būtne, un bailes tikt izstumtam ir stiprākas par vēlmi būt atklātam ar savām domām un jūtām. Daudziem.
oomny
| 16.01.2010. - 01:50:11
gribi vizināties - nāksies arī ragaviņas kalnā vilkt.
katrai lietai ir sava cena, ja vēlies kaut ko iegūt tad tas maksā zināmu piepūli un risku pazaudēt kaut ko citu, tas ir tikai dabiski.
ja viņš dosies prom, tad jau nav nekas traks tos divus mēnešus līdz viņa prombraukšanai paciest, un ir saprotamas tavas bailes sadirst attiecības ar kolēģiem, bet... nav izslēgta varbūtība, ka jūs pēc divdesmit vai piecdesmit gadiem atkal satiksieties, parunāsiet kā kuram pa dzīvi gājis, tu viņam atzīsies bijušajās simpātijās, un viņš tev teiks "vot redzi, kādi jaunībā muļķi bijām, patiesībā tu man arī patiki, tikai es arī baidījos atklāties".
a beibe pie sāniem vēl nenozīmē simtprocentīgu heteroseksualitāti.
vari jau arī pateikt viņam tad, kad viņš būs aizbraucis. tā tu vismaz neriskē ar attiecībām ar darba kolektīvu.
par kolēģiem - zini, es arī esmu bieži raustījies "ko padomās kolēģi/kursabiedri/kaimiņi, ja uzzinās", bet nekad, kad šādi katru dienu redzami taču maz pazīstami cilvēki ir uzzinājuši manu orientāciju, nekad nekas briesmīgs nav noticis. tolerances ir vairāk, nekā mums šķiet.
un ja tomēr kāds no tev apkārtesošajiem cilvēkiem sāk tevi nosodīt vai vilkt uz zoba par gomosjāķinu, vienmēr jau vēl var paslēpties aiz biseksualitātes vairoga. pret biseksuāļiem sabiedrība ir tolerantāka nekā pret homoseksuāļiem.
nu labi, mazpilsētās varbūt tolerances bik mazāk un gaiss biezāks, bet arī mazpilsētās cilvēki ir cilvēki, nekož.
gribi vizināties - nāksies arī ragaviņas kalnā vilkt.
katrai lietai ir sava cena, ja vēlies kaut ko iegūt tad tas maksā zināmu piepūli un risku pazaudēt kaut ko citu, tas ir tikai dabiski.
ja viņš dosies prom, tad jau nav nekas traks tos divus mēnešus līdz viņa prombraukšanai paciest, un ir saprotamas tavas bailes sadirst attiecības ar kolēģiem, bet... nav izslēgta varbūtība, ka jūs pēc divdesmit vai piecdesmit gadiem atkal satiksieties, parunāsiet kā kuram pa dzīvi gājis, tu viņam atzīsies bijušajās simpātijās, un viņš tev teiks "vot redzi, kādi jaunībā muļķi bijām, patiesībā tu man arī patiki, tikai es arī baidījos atklāties".
a beibe pie sāniem vēl nenozīmē simtprocentīgu heteroseksualitāti.
vari jau arī pateikt viņam tad, kad viņš būs aizbraucis. tā tu vismaz neriskē ar attiecībām ar darba kolektīvu.
par kolēģiem - zini, es arī esmu bieži raustījies "ko padomās kolēģi/kursabiedri/kaimiņi, ja uzzinās", bet nekad, kad šādi katru dienu redzami taču maz pazīstami cilvēki ir uzzinājuši manu orientāciju, nekad nekas briesmīgs nav noticis. tolerances ir vairāk, nekā mums šķiet.
un ja tomēr kāds no tev apkārtesošajiem cilvēkiem sāk tevi nosodīt vai vilkt uz zoba par gomosjāķinu, vienmēr jau vēl var paslēpties aiz biseksualitātes vairoga. pret biseksuāļiem sabiedrība ir tolerantāka nekā pret homoseksuāļiem.
nu labi, mazpilsētās varbūt tolerances bik mazāk un gaiss biezāks, bet arī mazpilsētās cilvēki ir cilvēki, nekož.
oomny
| 16.01.2010. - 02:04:26
mozhais - man šķiet, ka tavs gadījums nav pietiekošs pamats ieteikt neatklāties, nu simtunviens iemesls tam čalim var būt bijis tev tā pateikt, un es arī neko nezinu par to tavu situāciju, nu viņš jau tev neteica tipa "ej tu dirst sūda pediņ, es ar tevi vairs nedraudzēšos". iedomājies sevi viņa vietā - protams, ka attieksme pret cilvēku, ko visu laiku esi domājis draugu esam a te izrādās ka jams tevī samīlējies, protams ka var pamainīties, ja neesi pieradis akceptēt viendzimuma mīlu. bet nu ne jau lai pasūtītu dillēs pavisam.
mozhais - man šķiet, ka tavs gadījums nav pietiekošs pamats ieteikt neatklāties, nu simtunviens iemesls tam čalim var būt bijis tev tā pateikt, un es arī neko nezinu par to tavu situāciju, nu viņš jau tev neteica tipa "ej tu dirst sūda pediņ, es ar tevi vairs nedraudzēšos". iedomājies sevi viņa vietā - protams, ka attieksme pret cilvēku, ko visu laiku esi domājis draugu esam a te izrādās ka jams tevī samīlējies, protams ka var pamainīties, ja neesi pieradis akceptēt viendzimuma mīlu. bet nu ne jau lai pasūtītu dillēs pavisam.
jauks69
| 18.01.2010. - 23:40:44
Nee, puika ir totaals 100% hetero.
Centos vinja saskatit kaut ko, kas mani raditu riebumu, vai nepatiku. Bet neka, man jau skjiet ka man vinjaa viss patiik.
Vot ko tie smukie lietuviesu puikas dara ar parastu latviesu balelinju :D
Nee, puika ir totaals 100% hetero.
Centos vinja saskatit kaut ko, kas mani raditu riebumu, vai nepatiku. Bet neka, man jau skjiet ka man vinjaa viss patiik.
Vot ko tie smukie lietuviesu puikas dara ar parastu latviesu balelinju :D
oomny
| 19.01.2010. - 02:31:13
a kaa tu zini, ka 100% hetero, ja neesi jautaajis?
tas, ka citu nacionalitaashu paarstaavji liekas smukaaki, manupraat, ir dabiski. man arii taa ir. mmm, lietuvieshi, mmm, igaunji, mmm, franchi, mmm, briti.
a kaa tu zini, ka 100% hetero, ja neesi jautaajis?
tas, ka citu nacionalitaashu paarstaavji liekas smukaaki, manupraat, ir dabiski. man arii taa ir. mmm, lietuvieshi, mmm, igaunji, mmm, franchi, mmm, briti.
grifs
| 19.01.2010. - 10:10:07
Piekrītu oomny - ko nozīmē 100%? Ja tu pats nevari apzvērēt, ak esi 100% gejs, vai tu vari drosi teikt, ka kads ir 100% heteroseksuāls? Lūk šī orientācijas dalīšana pretpolos man šķiet, mums pašiem degradējoša, jo tādā veidā mēs atsakamies no iespējām dzīvē riskēt un risku attaisnot, iegūstot dzīves partneri, kas ir tā vērts. Jo sevišķi Latvijā, kur nav pieņemts vispaŗ runat par savu seksualitāti un patikt visiem, ka esi citādāks ir bez maz vai augstākā personības brīvības pilotāža.
es domāju, ka daudzi no mums vel neapjauš lietas, aks mums dzīvē patīk vai interesē, kamēr mums tās neparāda vai nepiedāvā. Un es varu iztēloties, kā kāds puisis varētu ārti dzīvot savu dzīvi, īsti nedomajot par savu homoseksualitāti, tikai tapēc, ka apkārt viņam neviens tāds nav un nav arī pieņemts tādam būt. bet nevar zinat, kas notiek, ja pēkšņi viņš saprot, ka tepat blakus viņam visu laiku viens tāds ir bijis.
Piekrītu oomny - ko nozīmē 100%? Ja tu pats nevari apzvērēt, ak esi 100% gejs, vai tu vari drosi teikt, ka kads ir 100% heteroseksuāls? Lūk šī orientācijas dalīšana pretpolos man šķiet, mums pašiem degradējoša, jo tādā veidā mēs atsakamies no iespējām dzīvē riskēt un risku attaisnot, iegūstot dzīves partneri, kas ir tā vērts. Jo sevišķi Latvijā, kur nav pieņemts vispaŗ runat par savu seksualitāti un patikt visiem, ka esi citādāks ir bez maz vai augstākā personības brīvības pilotāža.
es domāju, ka daudzi no mums vel neapjauš lietas, aks mums dzīvē patīk vai interesē, kamēr mums tās neparāda vai nepiedāvā. Un es varu iztēloties, kā kāds puisis varētu ārti dzīvot savu dzīvi, īsti nedomajot par savu homoseksualitāti, tikai tapēc, ka apkārt viņam neviens tāds nav un nav arī pieņemts tādam būt. bet nevar zinat, kas notiek, ja pēkšņi viņš saprot, ka tepat blakus viņam visu laiku viens tāds ir bijis.
kalns13
| 20.01.2010. - 09:15:13
Baigi jau jūs te gudri. Nu, varbūt nav 100% hetero.
A kāda ir atšķirība starp hetero un gejiem, nerunājot šeit par pašu galveno atšķirību?
Ja kāda meitene piedāvās gejam iepazīties tuvāk, viņa vienkārši saņems atteikumu. Nu, ja tas nav 100% gejs un meitene viņam ļoti patiks, tad varbūt pat arī kaut kas sanāk. Katrā ziņā, nekas nāvējošs.
Ja kāds puisis mēģinās tāpat iepazīties ar hetero, tad Latvijas apstākļos statistiski visparedzamākā reakcija būtu hetero-tipisks histērisks kliedziens "Es neesmu pediņš!!!" Nu, varbūt es mazliet pārspīlēju, bet domu jūs uztvērāt. Un, kas interesanti - ja šamais arī nav 100% hetero, tad patiesībā šāda reakcija ir vēl ticamāka - pamatojot to ar tēzi, ka visizteiktākie geju nīdēji ir tie, kuriem pašiem ar orientāciju nav kaut kas kārtībā.
Nē, nu var jau citreiz kas sanākt... bet baidos, ka parasti tie 85% hetero ir visslimīgākie. Nesen gribu.lv bija sludinājums, kura autors aprakstīja, cik ļoti šis vēlas sūkāt locekli... bet tikai neredzēt nevienu citu vīrieša ķermeņa daļu (piemēram, seju), jo viņš taču "neesot pediņš"... nu kamon. Uz tvaiķeni tādus, un labi ātri.
Baigi jau jūs te gudri. Nu, varbūt nav 100% hetero.
A kāda ir atšķirība starp hetero un gejiem, nerunājot šeit par pašu galveno atšķirību?
Ja kāda meitene piedāvās gejam iepazīties tuvāk, viņa vienkārši saņems atteikumu. Nu, ja tas nav 100% gejs un meitene viņam ļoti patiks, tad varbūt pat arī kaut kas sanāk. Katrā ziņā, nekas nāvējošs.
Ja kāds puisis mēģinās tāpat iepazīties ar hetero, tad Latvijas apstākļos statistiski visparedzamākā reakcija būtu hetero-tipisks histērisks kliedziens "Es neesmu pediņš!!!" Nu, varbūt es mazliet pārspīlēju, bet domu jūs uztvērāt. Un, kas interesanti - ja šamais arī nav 100% hetero, tad patiesībā šāda reakcija ir vēl ticamāka - pamatojot to ar tēzi, ka visizteiktākie geju nīdēji ir tie, kuriem pašiem ar orientāciju nav kaut kas kārtībā.
Nē, nu var jau citreiz kas sanākt... bet baidos, ka parasti tie 85% hetero ir visslimīgākie. Nesen gribu.lv bija sludinājums, kura autors aprakstīja, cik ļoti šis vēlas sūkāt locekli... bet tikai neredzēt nevienu citu vīrieša ķermeņa daļu (piemēram, seju), jo viņš taču "neesot pediņš"... nu kamon. Uz tvaiķeni tādus, un labi ātri.
grifs
| 20.01.2010. - 10:08:52
Šaubos vai kāda histēriskā reakcija ir gaidāma. Man pašam dzīvē ir bijis divas reizes, akd esmu tā teikt "uz ielas" centies iepazīties ar puisi, nezinot neko par viņa orientāciju. Pirmajā gadījumā tusiņā pajautaju viņam uz auss, kādas ir manas iespejas dabūt viņa telefona numuru. Puisis pieklājīgi atbildēja, ka nekādas, un ar to arī mūsu saruna beidzās. Otraja gadījumā arī neuzkrītoši apkārtējiem aicināju viņu pusdienās, bet, sapratis ap ko lieta grozās, atzina, ka viņam ir meitene un arī ar to mūsu saruna beidzās. Pie tam otrajā gadījumā saruna notika publiskaja baseinā, kur varētu būt vislielāka histērijas iespējamība, jo ka nekā gērbtuvēs un dušās visi ir kaili, tomēr tā nebija.
Protams - no diviem gadījumiem (kuri, starp citu, ir notikuši vismaz pirms kādiem 7 gadiem) izdarīt secinājumus nevar, un tomēr, ja atrod normālu veidu, kā cilvekam tuvoties, neredzu iemeslu histērijām. Pie tam tie histēriķi-homofobi visdrīzāk ir kompleksu mocīti, un būsim reāli - parasti ne parāk pievilcīgi, lai vinu deļ kāds vispār pūlētos. Pie tam - histēriķi-homofobi parasti nespej apvaldīt savas jūtas arī normālos ikdienas apstakļos, nepakomentējuši nievājoši kadu pretīmnācēju, tapēc šādus cilvēkus diezgan labi var izšķirt.
Bet atgriežoties pie diskusijas temas, kur cilveks ir jau pazistams - tur tad drosi vien cilvekam pašam ir jājūt, kā tuvoties, kurā brīdī tuvoties šim cilvēkam un vai vispār tuvoties.
Šaubos vai kāda histēriskā reakcija ir gaidāma. Man pašam dzīvē ir bijis divas reizes, akd esmu tā teikt "uz ielas" centies iepazīties ar puisi, nezinot neko par viņa orientāciju. Pirmajā gadījumā tusiņā pajautaju viņam uz auss, kādas ir manas iespejas dabūt viņa telefona numuru. Puisis pieklājīgi atbildēja, ka nekādas, un ar to arī mūsu saruna beidzās. Otraja gadījumā arī neuzkrītoši apkārtējiem aicināju viņu pusdienās, bet, sapratis ap ko lieta grozās, atzina, ka viņam ir meitene un arī ar to mūsu saruna beidzās. Pie tam otrajā gadījumā saruna notika publiskaja baseinā, kur varētu būt vislielāka histērijas iespējamība, jo ka nekā gērbtuvēs un dušās visi ir kaili, tomēr tā nebija.
Protams - no diviem gadījumiem (kuri, starp citu, ir notikuši vismaz pirms kādiem 7 gadiem) izdarīt secinājumus nevar, un tomēr, ja atrod normālu veidu, kā cilvekam tuvoties, neredzu iemeslu histērijām. Pie tam tie histēriķi-homofobi visdrīzāk ir kompleksu mocīti, un būsim reāli - parasti ne parāk pievilcīgi, lai vinu deļ kāds vispār pūlētos. Pie tam - histēriķi-homofobi parasti nespej apvaldīt savas jūtas arī normālos ikdienas apstakļos, nepakomentējuši nievājoši kadu pretīmnācēju, tapēc šādus cilvēkus diezgan labi var izšķirt.
Bet atgriežoties pie diskusijas temas, kur cilveks ir jau pazistams - tur tad drosi vien cilvekam pašam ir jājūt, kā tuvoties, kurā brīdī tuvoties šim cilvēkam un vai vispār tuvoties.
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.