Change the World / 20
maqnolija | 16.04.2015. - 02:50:53 | Diskusija lasīta 6096 reizes
interesanti, vai uz pasaules ir kāds, kuram nekad nav bijis vēlmes kaut ko tajā izmainīt?)
ja kādam rodas vēlme izteikties, tad varbūt pastāstāt, vai esat gribējuši, ko, un kāds ir iznākums?
varbūt kāds joprojām vēlas nest kādas pārmaiņas? sekmēt tās? kādā veidā?
Atbildes (44)
feroche
| 17.04.2015. - 11:06:24
Tie nekādā gadījumā nav pārmetumi, tā ir diskusija, kurā ir iespējams arī mainīt viedokli.
Tie nekādā gadījumā nav pārmetumi, tā ir diskusija, kurā ir iespējams arī mainīt viedokli.
t-dog
| 17.04.2015. - 11:37:49
Es vispaar nebalsoju. Manai pasei tuulinj beigsies deriiguma terminsh un neredzu vajadzibu to atjaunot.
Stradaju, baroju vietejos kakjus un sunjus, davinu vietejam tantem pukjes.
Es vispaar nebalsoju. Manai pasei tuulinj beigsies deriiguma terminsh un neredzu vajadzibu to atjaunot.
Stradaju, baroju vietejos kakjus un sunjus, davinu vietejam tantem pukjes.
alvils
| 17.04.2015. - 22:50:19
Iebildums, ka automatizācijas izlaidīs cilvēkus un neviens negribēs strādāt, ir aplams. Pietiek paskatīties uz A. Maslova vajadzību piramīdu, lai redzētu, ka radošs darbs pa īstam ir iespējams un ir iekšēja vajadzība pēc tā tad, kad ir apmierinātas zemākās vajadzības. Kapitālisms lielu cilvēku daļu tur zemākos piramīdas slāņos un darbs viņiem ir lāsts, kas nepieciešams izdzīvošanai. Postkapitālismā, ja tas būs ar cilvēcīgu seju (var būt arī citādi) darbs nebūs lāsts, bet cilvēka nepieciešamība, pašrealizācija.
Pašrealizācija daļēji pastāv pat kapitālismā. Pietiek paskatīties, cik maz, salīdzinot ar vadītājiem saņem inženieri, zinātnieki (relatīvi maz atalgota profesija visās valstīs, ja ņem vērā milzīgo ieguldījumu, ko tie dod) un daudzi mākslinieki un tomēr viņi dara savu darbu un nevis par katru cenu cenšas izsisties, lai būtu par vadītājiem u.c. vieda rīkļurāvējiem. Šādu radošu cilvēku var būt daudz, daudz vairāk, ja sabiedrība būt iespējas visiem izpausties.
Vēlēšanas ignorēt ir kaitīgi. Pietiek paskatīties kaut vai uz mirstošiem bērniem vai veciem cilvēkiem, kuriem nav pieejama kvalitātīva medicīniskā aprūpe, jo LV medicīna pārvēršas par uz peļņu bāzētu biznesu. ASV tas jau ir noticis un medicīna paņem 16% no IKP, ir maz pieejama un vairumā gadījumā ar daudziem trūkumiem. Ja labējiem būtu mazāka teikšana un ja pie varas būtu kreisie, tad būtu citādi. Medicīnai būtu pieejams lielāks finansējums, tiktu atbalstītas arī medicīnas zinātnes un tajās priekšā ir vēl daudz, daudz atklājumu (molekulārā, personalizētā medicīna), nepieciešamas tikai investīcijas un cilvēkresursi. Kreisie atbalsta to visu. Tāpēc cilvēkiem ir jāsaprot, par ko balsot un kāpēc piedalīties vēlēšanās.
Iebildums, ka automatizācijas izlaidīs cilvēkus un neviens negribēs strādāt, ir aplams. Pietiek paskatīties uz A. Maslova vajadzību piramīdu, lai redzētu, ka radošs darbs pa īstam ir iespējams un ir iekšēja vajadzība pēc tā tad, kad ir apmierinātas zemākās vajadzības. Kapitālisms lielu cilvēku daļu tur zemākos piramīdas slāņos un darbs viņiem ir lāsts, kas nepieciešams izdzīvošanai. Postkapitālismā, ja tas būs ar cilvēcīgu seju (var būt arī citādi) darbs nebūs lāsts, bet cilvēka nepieciešamība, pašrealizācija.
Pašrealizācija daļēji pastāv pat kapitālismā. Pietiek paskatīties, cik maz, salīdzinot ar vadītājiem saņem inženieri, zinātnieki (relatīvi maz atalgota profesija visās valstīs, ja ņem vērā milzīgo ieguldījumu, ko tie dod) un daudzi mākslinieki un tomēr viņi dara savu darbu un nevis par katru cenu cenšas izsisties, lai būtu par vadītājiem u.c. vieda rīkļurāvējiem. Šādu radošu cilvēku var būt daudz, daudz vairāk, ja sabiedrība būt iespējas visiem izpausties.
Vēlēšanas ignorēt ir kaitīgi. Pietiek paskatīties kaut vai uz mirstošiem bērniem vai veciem cilvēkiem, kuriem nav pieejama kvalitātīva medicīniskā aprūpe, jo LV medicīna pārvēršas par uz peļņu bāzētu biznesu. ASV tas jau ir noticis un medicīna paņem 16% no IKP, ir maz pieejama un vairumā gadījumā ar daudziem trūkumiem. Ja labējiem būtu mazāka teikšana un ja pie varas būtu kreisie, tad būtu citādi. Medicīnai būtu pieejams lielāks finansējums, tiktu atbalstītas arī medicīnas zinātnes un tajās priekšā ir vēl daudz, daudz atklājumu (molekulārā, personalizētā medicīna), nepieciešamas tikai investīcijas un cilvēkresursi. Kreisie atbalsta to visu. Tāpēc cilvēkiem ir jāsaprot, par ko balsot un kāpēc piedalīties vēlēšanās.
fallen
| 17.04.2015. - 23:39:45
Tam vispār nav nekāda sakara ar Maslova piramīdu. Pārlieku daudz brīva laika daļai sabiedrības ļauj pārlieku aizrauties ar tehnikas piedāvātajām iespējām, turklāt ne katrs var būt zinātnieks, inženieris vai mākslinieks.
Tu idealizē un runā par utopiju. Cilvēks ir un paliek cilvēks un progresu virza tikai un vienīgi slinkums un ne jau nu tādēļ, lai cilvēki nodarbotos ar zinātni. Šobrīd, studenti, kas studē par valsts budžeta līdzekļiem, nav spējīgi iemācīties elementārākos metabolisma ceļus. Vai tas, ka roboti pēkšņi rūpnīcās sāks skrūvēt korķīšus uz zobupastas tūbiņām cilvēku vietā, motivēs šos studentus mācīties?
Tam vispār nav nekāda sakara ar Maslova piramīdu. Pārlieku daudz brīva laika daļai sabiedrības ļauj pārlieku aizrauties ar tehnikas piedāvātajām iespējām, turklāt ne katrs var būt zinātnieks, inženieris vai mākslinieks.
Tu idealizē un runā par utopiju. Cilvēks ir un paliek cilvēks un progresu virza tikai un vienīgi slinkums un ne jau nu tādēļ, lai cilvēki nodarbotos ar zinātni. Šobrīd, studenti, kas studē par valsts budžeta līdzekļiem, nav spējīgi iemācīties elementārākos metabolisma ceļus. Vai tas, ka roboti pēkšņi rūpnīcās sāks skrūvēt korķīšus uz zobupastas tūbiņām cilvēku vietā, motivēs šos studentus mācīties?
alvils
| 18.04.2015. - 00:15:25
LV un daudzās citās valstīs joprojām visi, kas grib, nevar studēt. Pie varas esošie labējie ņem skolēnus ārā no skolām un sūta uz rūpnīcām. LV tas ir sevišķi redzams proftehnisko skolu atbalstā. Labējo politiķi doma, ka proftehnikumu beidzēji programmēs robotus. Patiesībā mūsdienās tas nav vajadzīgs, jo robotam parāda darāmo un viņš pats no tā izveido un nooptimizē savu programmu. Tas, kas ir vajadzīgs, ir augstāka līmeņa speciālisti, kas izveido visu nepieciešamo AI.
Pat ja LV cilvēks tiek augstskolā, viņš nevar normāli mācīties, jo jāstrādā un jāpelna nauda dzīvošanai. Un labējie saka, ka studenti slinko. Studenti neslinko, bet cīnās par izdīvošanu. Dānijā ir normālas stipendijas un valsts atbalsts studējošiem un dāņu darbaspēks ir viens no labākajiem pasaulē. Konkurence ir milzīga, bet kvalitāte arī ir.
Tātad - ja roboti strādātu fabrikās, tad cilvēkus nespiestu iet uz fabrikām, tie varētu mācīties un iet tālāk.
Bet par tiem, kas negrib mācīties metabolismu - tur pasniedzēji vainīgi. Ja to aplūkotu no molekulārās, personalizētās medicīnas viedokļa, tad studenti redzētu, ka visi šie procesi ne tikai notiek, bet tos var kontrolēt (vai vismaz var mēģināt kontrolēt, viss iet uz priekšu) un tas ir pamats gan daudzu slimību ārstēšanai, gan arī vienkārši vielmaiņas un svara kontrolei. Bet ja pasniedzējs ir 50. gadu produkts, kas atstāsta bezjēdzīgas reakcijas un piedevām vēl saka, ka reāla dzīve tas viss nebūs vajadzīgs, tad, protams, nekas nav.
LV un daudzās citās valstīs joprojām visi, kas grib, nevar studēt. Pie varas esošie labējie ņem skolēnus ārā no skolām un sūta uz rūpnīcām. LV tas ir sevišķi redzams proftehnisko skolu atbalstā. Labējo politiķi doma, ka proftehnikumu beidzēji programmēs robotus. Patiesībā mūsdienās tas nav vajadzīgs, jo robotam parāda darāmo un viņš pats no tā izveido un nooptimizē savu programmu. Tas, kas ir vajadzīgs, ir augstāka līmeņa speciālisti, kas izveido visu nepieciešamo AI.
Pat ja LV cilvēks tiek augstskolā, viņš nevar normāli mācīties, jo jāstrādā un jāpelna nauda dzīvošanai. Un labējie saka, ka studenti slinko. Studenti neslinko, bet cīnās par izdīvošanu. Dānijā ir normālas stipendijas un valsts atbalsts studējošiem un dāņu darbaspēks ir viens no labākajiem pasaulē. Konkurence ir milzīga, bet kvalitāte arī ir.
Tātad - ja roboti strādātu fabrikās, tad cilvēkus nespiestu iet uz fabrikām, tie varētu mācīties un iet tālāk.
Bet par tiem, kas negrib mācīties metabolismu - tur pasniedzēji vainīgi. Ja to aplūkotu no molekulārās, personalizētās medicīnas viedokļa, tad studenti redzētu, ka visi šie procesi ne tikai notiek, bet tos var kontrolēt (vai vismaz var mēģināt kontrolēt, viss iet uz priekšu) un tas ir pamats gan daudzu slimību ārstēšanai, gan arī vienkārši vielmaiņas un svara kontrolei. Bet ja pasniedzējs ir 50. gadu produkts, kas atstāsta bezjēdzīgas reakcijas un piedevām vēl saka, ka reāla dzīve tas viss nebūs vajadzīgs, tad, protams, nekas nav.
ht100
| 18.04.2015. - 08:52:43
Alvil, ja tu veletos nodarboties ar labdaribu, tas butu apsveicami. Kadam tavi mierinajuma vardi varetu noderet. Bet tev ir stipri par maz smadzenju lai runatu par politisko varu. Nedod dievs tu nonaksi tuvuma rulliem. Jo es ticu ka tu savus tekstus uztver nopietni.
Tu nesirgsti ar autismu vai aspergera sindromu? Tas nav apgalvojums, tas ir jautajums.
Alvil, ja tu veletos nodarboties ar labdaribu, tas butu apsveicami. Kadam tavi mierinajuma vardi varetu noderet. Bet tev ir stipri par maz smadzenju lai runatu par politisko varu. Nedod dievs tu nonaksi tuvuma rulliem. Jo es ticu ka tu savus tekstus uztver nopietni.
Tu nesirgsti ar autismu vai aspergera sindromu? Tas nav apgalvojums, tas ir jautajums.
fallen
| 18.04.2015. - 10:40:36
Interesamti, kur Tu Latvijā redzi no skolas izņemtus bērnus, kuri strādā rūpnīcās? Atgādināšu, ka pēc likumdošanas pamatskolas izglītība ir obligāta. Un tālāk jau mēs pievēršamies augstākās izglītības kultam. Nu, nav viņa visiem vajadzīga! Kāda vaina galdnieka, pavāra vai dārznieka profesijām, kuras sagatavo arodskolās?
Bet nē, visi mācās, visiem vajag augstāko izglītību, jo mamma/kaimiņiene/draudzene teica, ka ekonomisti/farmaceiti/mediķi labas algas saņem. Lūk, kāpēc viņi mācās un nevar neko iemācīties. Jo nāk uz novirzieniem, kuri viņus absolūti pašos pamatos neinteresē.
Un interesanti, ko Tu saproti ar molekulāro/personalizēto medicīnu?
Interesamti, kur Tu Latvijā redzi no skolas izņemtus bērnus, kuri strādā rūpnīcās? Atgādināšu, ka pēc likumdošanas pamatskolas izglītība ir obligāta. Un tālāk jau mēs pievēršamies augstākās izglītības kultam. Nu, nav viņa visiem vajadzīga! Kāda vaina galdnieka, pavāra vai dārznieka profesijām, kuras sagatavo arodskolās?
Bet nē, visi mācās, visiem vajag augstāko izglītību, jo mamma/kaimiņiene/draudzene teica, ka ekonomisti/farmaceiti/mediķi labas algas saņem. Lūk, kāpēc viņi mācās un nevar neko iemācīties. Jo nāk uz novirzieniem, kuri viņus absolūti pašos pamatos neinteresē.
Un interesanti, ko Tu saproti ar molekulāro/personalizēto medicīnu?
alvils
| 18.04.2015. - 11:40:34
Re ht100. Man nav nedz autisma, nedz aspergera, nedz citas tml. kaites, tā vismaz saka mana psihoterapeite (kas, atšķirībā no daudziem citiem psihoterapeitiem, ir arī ārste). Kas lika domāt pat kaut ko tādu? Būtu interesanti parunāt par to. Mani secinājumi ir balstīti uz faktiem. Piem., The New York Time rakstiem, ka objektīvi nabadzība kavē izglītības iegūšanu. Nevienlīdzībai un tās seku pētījumiem ir garš saraksts, sākot ar https://www.clevelandfed.org/ en/Newsroom%20and%20Events/ Publications/Economic% 20Commentary/2012/2012-13% 20Labors%20Declining%20Share% 20of%20Income%20and%20Rising% 20Inequality.aspx un beidzot ar diskusiju par Thomas Pikkety. Viegli apmācāmie roboti nāk no http:// www.rethinkrobotics.com/ baxter/, bet pirmais supercilvēciskais AI nāk http://people.idsia.ch/ ~juergen/ superhumanpatternrecognition.h tml . Un šajā laika nav drošo profesiju, arī juristi to var zaudēt http://link.springer.com/ journal/10506
Re fallen Personalizētā medicīna bija domāta pēc šīs grāmatas http://www.springer.com/us/ book/9781617795299
Arī galdnieka, pavāra un dārznieka profesijas var apgūt un strādāt augstākā līmenī, neka profene. Ir taču lietišķās mākslas fakultātes, viesmīlības, pārtikas tehnoloģijas, u.c. skolas, ainavu arhitektūra, utt. Ir OK, ja izglītības ceļš ved caur koledžu, bet galīgi nav OK, ja tas ar koledžu arī beidzas. Diemžēl LV daudzi labēji politiķi to cenšas uzskatīt par normu, tāpēc, ka viņi kalpo primitīviem biznesiem un primitīviem biznesiem vajag lētu un primitīvu darbaspēku. Tikai LV "uzņēmēji" spēj izmantot roku darbu un ar to lepoties uz savu izstrādājumu etiķetēm. Šādiem uzņēmējiem un šādai valstij nav vietas.
Re ht100. Man nav nedz autisma, nedz aspergera, nedz citas tml. kaites, tā vismaz saka mana psihoterapeite (kas, atšķirībā no daudziem citiem psihoterapeitiem, ir arī ārste). Kas lika domāt pat kaut ko tādu? Būtu interesanti parunāt par to. Mani secinājumi ir balstīti uz faktiem. Piem., The New York Time rakstiem, ka objektīvi nabadzība kavē izglītības iegūšanu. Nevienlīdzībai un tās seku pētījumiem ir garš saraksts, sākot ar https://www.clevelandfed.org/ en/Newsroom%20and%20Events/ Publications/Economic% 20Commentary/2012/2012-13% 20Labors%20Declining%20Share% 20of%20Income%20and%20Rising% 20Inequality.aspx un beidzot ar diskusiju par Thomas Pikkety. Viegli apmācāmie roboti nāk no http:// www.rethinkrobotics.com/ baxter/, bet pirmais supercilvēciskais AI nāk http://people.idsia.ch/ ~juergen/ superhumanpatternrecognition.h tml . Un šajā laika nav drošo profesiju, arī juristi to var zaudēt http://link.springer.com/ journal/10506
Re fallen Personalizētā medicīna bija domāta pēc šīs grāmatas http://www.springer.com/us/ book/9781617795299
Arī galdnieka, pavāra un dārznieka profesijas var apgūt un strādāt augstākā līmenī, neka profene. Ir taču lietišķās mākslas fakultātes, viesmīlības, pārtikas tehnoloģijas, u.c. skolas, ainavu arhitektūra, utt. Ir OK, ja izglītības ceļš ved caur koledžu, bet galīgi nav OK, ja tas ar koledžu arī beidzas. Diemžēl LV daudzi labēji politiķi to cenšas uzskatīt par normu, tāpēc, ka viņi kalpo primitīviem biznesiem un primitīviem biznesiem vajag lētu un primitīvu darbaspēku. Tikai LV "uzņēmēji" spēj izmantot roku darbu un ar to lepoties uz savu izstrādājumu etiķetēm. Šādiem uzņēmējiem un šādai valstij nav vietas.
fallen
| 18.04.2015. - 12:04:39
Bioķīmija nav tas pats, kas molekulārā ģenētika, turklāt tā grāmata ir domāta nedaudz advancetākam līmenim kā mūsu Universitāšu pirmo un otro kursu studenti.
Lietišķā māksla, pārtikas tehnoloģijas tas ir cits līmenis, kā tas, kas ir nepieciešams ikdienas vajadzību apmierināšanai. Lai strādātu restorānā, gatavotu mēbeles vai veiktu telpu apdares darbus, dārza iekārtošanas/stādīšanas darbus nav vajadzīga augstākā izglītība. Tas, ko Tu nosauci, ir pilnīgi cits stāsts. Pārtikas tehnoloģijas attiecināmas uz dažādiem ar pārtikas ražošanu saistītiem procesiem, lietišķā māksla ir un paliek māksla, mākslinieks nenāks man parketa laminātu likt, un ainavu arhitekts man izplānos dārzu, bet ar stādīšanu viņš nenodarbosies. Arī roboti to nevar un nevarēs izdarīt. Pavāri, dārznieki un galdnieki nav tās profesijas, kuras jebkad spēs aizstāt roboti, jo tie nejūt, tiem nav skaistuma izpratnes, garšas sajūtas un māksliniecisko dotību.
Bioķīmija nav tas pats, kas molekulārā ģenētika, turklāt tā grāmata ir domāta nedaudz advancetākam līmenim kā mūsu Universitāšu pirmo un otro kursu studenti.
Lietišķā māksla, pārtikas tehnoloģijas tas ir cits līmenis, kā tas, kas ir nepieciešams ikdienas vajadzību apmierināšanai. Lai strādātu restorānā, gatavotu mēbeles vai veiktu telpu apdares darbus, dārza iekārtošanas/stādīšanas darbus nav vajadzīga augstākā izglītība. Tas, ko Tu nosauci, ir pilnīgi cits stāsts. Pārtikas tehnoloģijas attiecināmas uz dažādiem ar pārtikas ražošanu saistītiem procesiem, lietišķā māksla ir un paliek māksla, mākslinieks nenāks man parketa laminātu likt, un ainavu arhitekts man izplānos dārzu, bet ar stādīšanu viņš nenodarbosies. Arī roboti to nevar un nevarēs izdarīt. Pavāri, dārznieki un galdnieki nav tās profesijas, kuras jebkad spēs aizstāt roboti, jo tie nejūt, tiem nav skaistuma izpratnes, garšas sajūtas un māksliniecisko dotību.
alvils
| 18.04.2015. - 12:39:57
Re "Pavāri, dārznieki un galdnieki nav tās profesijas, kuras jebkad spēs aizstāt roboti, jo tie nejūt, tiem nav skaistuma izpratnes, garšas sajūtas un māksliniecisko dotību."
Šīs lietas pēta datorestētika:
Computational Aesthetics is the research of computational methods that can make applicable aesthetic decisions in a similar fashion as humans can.
Kopš 2005. gada katru gadu ir pat computational aesthetics konference.
Bet datorizēto smaržas izjūtu vēl pirms daudziem gadiem pētīja tepat Latvijā, tam ir daudz pielietojumu, kaut var pārtikas kvalitātes kontrolē.
Re "Pavāri, dārznieki un galdnieki nav tās profesijas, kuras jebkad spēs aizstāt roboti, jo tie nejūt, tiem nav skaistuma izpratnes, garšas sajūtas un māksliniecisko dotību."
Šīs lietas pēta datorestētika:
Computational Aesthetics is the research of computational methods that can make applicable aesthetic decisions in a similar fashion as humans can.
Kopš 2005. gada katru gadu ir pat computational aesthetics konference.
Bet datorizēto smaržas izjūtu vēl pirms daudziem gadiem pētīja tepat Latvijā, tam ir daudz pielietojumu, kaut var pārtikas kvalitātes kontrolē.
fallen
| 18.04.2015. - 12:49:07
Atkārtošos, robots nekad šajās jomās neaizstās cilvēku.
Robots varbūt var uztvert konkrētu savienojumu klātesamību produktā, lai spētu atšķirt svaigu produktu no bojāta, bet viņš nevar gatavot ēst. Tam ir nepieciešamas mākslinieciskas dotības, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un izgaršot gatavojamo ēdienu.
Savukārt, par dārzniekiem runājot, tie nav cilvēki, kuri izvērtē dārza skaistumu. Tie ir cilvēki, kuri stāda augus, pārzin augsnes tipus, tiem piemērotākos taksonus, kā arī orientējas fitopatoloģijā.
Atkārtošos, robots nekad šajās jomās neaizstās cilvēku.
Robots varbūt var uztvert konkrētu savienojumu klātesamību produktā, lai spētu atšķirt svaigu produktu no bojāta, bet viņš nevar gatavot ēst. Tam ir nepieciešamas mākslinieciskas dotības, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un izgaršot gatavojamo ēdienu.
Savukārt, par dārzniekiem runājot, tie nav cilvēki, kuri izvērtē dārza skaistumu. Tie ir cilvēki, kuri stāda augus, pārzin augsnes tipus, tiem piemērotākos taksonus, kā arī orientējas fitopatoloģijā.
alvils
| 18.04.2015. - 12:50:23
Cilvēkiem vieta atradīsies, bet daudz augstākā līmenī. Parketu likt ir lāsts, bet veidot lietišķo mākslu - sūtība un pašrealizācija. Celties 4-os no rīta un dienu no dienas cept tūkstošiem pīrādziņu ir lāsts, bet strādāt restorānā par pavāru ir pašrealizācija.
Cilvēkiem vieta atradīsies, bet daudz augstākā līmenī. Parketu likt ir lāsts, bet veidot lietišķo mākslu - sūtība un pašrealizācija. Celties 4-os no rīta un dienu no dienas cept tūkstošiem pīrādziņu ir lāsts, bet strādāt restorānā par pavāru ir pašrealizācija.
alvils
| 18.04.2015. - 12:54:00
self-driving cars ASV jau šovasar, tā rakst NYT http://www.nytimes.com/2015/ 03/20/business/elon-musk-says- self-driving-tesla-cars-will- be-in-the-us-by-summer.html? _r=0
Maltīti pie robotic chef var pasūtīt jau tagad http://www.gizmag.com/cooki- robotic-chef/35510/
Protams, ka vēl ilgi cilvēki būs tie, kas sastādīs receptes, bet roboti tikai tās realizēs. Bet arī tas ir sasniegums, kas atbrīvos daudzu cilvēkus no darba, ko itin labi var darīt mašīnas.
self-driving cars ASV jau šovasar, tā rakst NYT http://www.nytimes.com/2015/ 03/20/business/elon-musk-says- self-driving-tesla-cars-will- be-in-the-us-by-summer.html? _r=0
Maltīti pie robotic chef var pasūtīt jau tagad http://www.gizmag.com/cooki- robotic-chef/35510/
Protams, ka vēl ilgi cilvēki būs tie, kas sastādīs receptes, bet roboti tikai tās realizēs. Bet arī tas ir sasniegums, kas atbrīvos daudzu cilvēkus no darba, ko itin labi var darīt mašīnas.
alvils
| 18.04.2015. - 13:00:00
Un, ja vispār par cilvēka spējām, tad ir atklāts jautājums, vai cilvēka domāšana ir Turing complete, vai arī tā ir the computation beyond Turing limit. Šos jautājumus pēta hiperdatorika http:// www.hypercomputation.net/ (arī wiki ir labs kopsavilkums). Iespējams, ka neironu tīkli ar reālo skaitļu sinapšu svariem var pārvarētu Tjūringa robežu un varbūt arī būt atbalsts superhuman ai.
Un, ja vispār par cilvēka spējām, tad ir atklāts jautājums, vai cilvēka domāšana ir Turing complete, vai arī tā ir the computation beyond Turing limit. Šos jautājumus pēta hiperdatorika http:// www.hypercomputation.net/ (arī wiki ir labs kopsavilkums). Iespējams, ka neironu tīkli ar reālo skaitļu sinapšu svariem var pārvarētu Tjūringa robežu un varbūt arī būt atbalsts superhuman ai.
t-dog
| 18.04.2015. - 14:11:22
Reizeem ir jaaizcep tuukstots piiraadzinju, lai paceltos liidz pavaaram.
Reizeem ir jaaliek parkets pasha rokaam, lai vareetu atljauties dzimshanas dienaa torti.
Tu esi uzkaaries uz saviem robotiem.
Noskaties sho filmu. http://filmas.oho.lv/ Divsimtgadigais/9340
Varbuut paliksi par cilveeku.
Reizeem ir jaaizcep tuukstots piiraadzinju, lai paceltos liidz pavaaram.
Reizeem ir jaaliek parkets pasha rokaam, lai vareetu atljauties dzimshanas dienaa torti.
Tu esi uzkaaries uz saviem robotiem.
Noskaties sho filmu. http://filmas.oho.lv/ Divsimtgadigais/9340
Varbuut paliksi par cilveeku.
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.