janisl202
|
26.09.2008. - 03:01:37
Tāpat jau skaidrs, ka dzīve ir viena vienīga degradācija, visi piedzimst ģeniāli, tad pamazām kļūst par kārtējo neveiksmīgo etalona kopiju un tad sāk meklēt savai nožēlojamajai eksistencei attaisnojumus. Sāk runāt par kaut kādām tur pieredzēm vai gudrībām, bet paši patiesībā vairs īsti neko nesaprot, pat īsti vairs nedzīvo, viena diena līdzīga nākamajai, viens gads līdzīgs nākamajam viena dzīve un jau līdzīga nāvei, itkā dzīvs cilvēks, bet ja dzīvs varbūt, tad cilvēks jau diez vai vairs. Patiesība ir tāda, ka nākamgad vairs nebūsi tik labs kā šogad, pēc nākamajiem desmit gadiem vai gandrīz nekas no šobrītējā nebūs atlicis, protams, pašam grūti pamanīt zaudējumus, jo ne jau vienā dienā tie ir, bet ja satiktu pats sevi pēc desmit gadiem - noteikti pasūtīt tā patālāk. Vai vecumam ir nozīme? - Nē, nav nemaz, ir jādzīvo, kamēr vēl vari ko pasaulei dot un kad nevari, tad laiks ir ar godu atkāpties, tāpat skaidrs, ka jaunie nāks un nomainīs un darīs vienā dienā to, ko vecie tūkstots gados nepaveiktu. Katram jau gribas noticēt, ka bez viņa pasaulē rastos kāds tukšums, bet pasaule patiesībā labi iztiek bez mums.