Rejuvenation!
alvils | 02.04.2018. - 15:25:44 | Diskusija lasīta 3472 reizes
Gribējās iepriecināt sevi (un varbūt arī pārējos večus, kas pamazām slīgst bezcerībā) un pārbaudīju, ko tad zinātne mūsdienās saka par life extension un rejuvenation, t.i. par dzīves pagarināšanu un atjaunināšanos. Izrādās, ka zinātne šīs lietas uztver nopietni un bez jelkāda šarlatānisma notiek arī pētniecība ar mērķi pagarināt dzīvi, atcelt nāvi un panākt jau novecojušo ķermeņa un kognitīvo spēju atjaunošanos. Atjaunošanās izpētes rezultāti tiek publicēti žurnālā "Rejuvenation Research", kas ir iekļauts Science Citation Index Expanded un ir ar nopietnu Impact Factoru (resp. šī zinātne ir tikpat nopietna un akceptēta, kā piem., kardioloģija). Ar dzīves pagarināšanu ir nedaudz bedīgāk - 90. gados bija uzradušies ātro risinājumu piedāvātāji, kas nedaudz kompromitēja šo nozari. Tagad biomedicīniskā gerontoloģija (kā pieklājīgi sauc izpēti par dzīves pagarināšanu un nāves atcelšanu) ir bez sava oriģinālā žurnāla un bez savas profesionālās apvienības. Ir gan žurnāls Japānā, bet tas ir tikai japāņu valodā. Bet progress notiek tik un tā un biomedicīniskās gerontoloģijas rezultāti tiek publicēti prestižos gerontoloģijas izdevumos, no kuriem šai nozarei vistuvākais ir GeroScience (bijušais Age). Lielu darbu dara arī SENS Research Foundation un Alphabet/Google Calico - California Life Company. Protams, ka publiskais finansējums nav lielas, jo svarīgāk pasauli nomoka daudzas citas problēmas, bet viss notiek! Ir, ir racionāls ceļš un cerības, ka mēs varam gan dzīvot daudz, daudz ilgāk, dzīvot veselīgā un pamazām arī atjaunoties.
Tātad - labā ziņa ir tā, ka tuvākā vai tālākā nākotnē kaislīgs un karsts seks vairs nebūs tikai jaunu twinku monopols. Mēs visi, ja gribēsim, varēsim būt par twinkiem.
Bet līdz tam vēl ir kaut kāds ceļš ejams. ASV un Anglijā šī medicīnas un tehnoloģiju attīstība ir noformējusies transhumānistu partiju veidolā. Tās nav sevišķi populāras, bet cilvēkiem ir jānotic. Skumji ir skatīties uz šodienas pasauli, kuru plosa alkatības, sīkas intereses, emocijas un aizspriedumi. Nekad cilvēces vēsturē cilvēki nav sasnieguši tik daudz zinātnēs, tehnoloģijās un varēšanā. Bet, diemžēl, šis potenciāls netiek pilnībā izmantots. Joprojām pastāv primitīvi biznesi, kas izmanto cilvēka primitīvu darbu un tas, diemžēl, notiek par Eiropas plantācijās un uzņēmumos. Joprojām cilvēki ir gatavi regresīviem nodokļiem, kas nosūta naudu bagātnieku villam un jahtām un atņem šo naudu zinātnei, medicīnas izpētēi un progresam. Joprojām cilvēki vēlēšanās seko savām emocijām un iedomāma un izvēlas skaļāko bļāvēju un nevis tos, kas virzītu notiekošo uz priekšu ātrākā un efektīvākā veidā un veidā, kas visiem dotu vislielāko labumu.
Tātad - mums visiem ir racionālās cerības uz garāku dzīvi, atceltu nāvi un atjaunošanos, bet cits jautājums ir - vai mēs kā pilsoņi no savām valdībām (arī iesaistoties paši politikā, ja situācija to prasa) prasīsim šāda veida pētniecību, vai mēs kā indivīdi esam gatavi finansēt šāda veida pētniecību. Un pirmā tuvinājumā varbūt ne tika daudz ir runa par naudu un balsojumiem, kā par attieksmi - vai esam gatavi uztver racionāli pasauli un darboties savās interesēs...
Latvijas gadījumā situāciju dara bezcerīgu tas fakts, ka Latvijas zinātnes prioritātēs līdz 2021. gadam tā arī nav iekļauta ne robotika, ne automatizācija, ne mākslīgais intelekts. Tātad - latvieši ir lemti pirmitīvam darbam un tas nozīmē, ka nebūs resursu nedz rejuvenation science, nedz biomedicīniskai gerontoloģijai. Latvijā nabadzības līmenis ir 28%, bet skumjākais ir tas, ka arī pašā Eiropā šis līmenis ir ap 20% un pat Ziemeļvalstīs tas ir virs 10-15%. Nesaprotu, kāpēc cilvēki izvēlas kolektīvās mocības un atsakās no kolektīvā progresa
... Priecīgas Lieldienas! Mēs paši varam radīt savu augšāmcelšanos!
Atbildes (22)
12
border
| 02.04.2018. - 15:37:02
Вариант употребления, письмо от 11 апреля 1889 г. Антона Павловича Чехова (I860—1904) к своему брату Александру:
«Ты написал пьесу? (…) Мой совет: в пьесе старайся быть оригинальным и по возможности умным, но не бойся показаться глупым; нужно вольнодумство, а только тот вольнодумец, кто не боится писать глупостей. Не зализывай, не шлифуй, а будь неуклюж и дерзок. Краткость — сестра таланта».
Вариант употребления, письмо от 11 апреля 1889 г. Антона Павловича Чехова (I860—1904) к своему брату Александру:
«Ты написал пьесу? (…) Мой совет: в пьесе старайся быть оригинальным и по возможности умным, но не бойся показаться глупым; нужно вольнодумство, а только тот вольнодумец, кто не боится писать глупостей. Не зализывай, не шлифуй, а будь неуклюж и дерзок. Краткость — сестра таланта».
terry
| 02.04.2018. - 19:21:09
Jā, interesants temats. Senāk lielu interesi par mūžīgo dzīvi izrādīja alķimiķi.
Tagad daudz tēzes esmu izlasījis internetā, ka miesas nāve - arī piederās pie dvēseles attīstības ceļa.
Pats varu meklēt dažādas iespējas lai uzlabotu dzīves kvalitāti un veselīgāk to nodzīvot.
Jā, interesants temats. Senāk lielu interesi par mūžīgo dzīvi izrādīja alķimiķi.
Tagad daudz tēzes esmu izlasījis internetā, ka miesas nāve - arī piederās pie dvēseles attīstības ceļa.
Pats varu meklēt dažādas iespējas lai uzlabotu dzīves kvalitāti un veselīgāk to nodzīvot.
janisl202
| 04.04.2018. - 02:24:44
Diez vai ar miesas atjaunošanu būs gana, lai kāds atkal būtu jaunietis. Ja vien negrasieties nodzēst arī atmiņas, tādējādi būtībā mirstot, nekāds pirmais sekss vairs nebūs iespējams, tā kā viss jau ir darīts un zināms, tas šā vai tā būs tikai atkārtošanās, droši vien biežāka, bet tomēr. Vai atskārstot to, ka miesa spēlē mazu lomu tajā vecuma izjūtā, tie atjauninātie nepieredzēs vēl dziļāku depresiju, kā pirms tam, līdzīgi kā ir ar plastisko operāciju veicējiem, kas atskārst, ka fiziskās detaļas neko nelīdz personīgo problēmu risināšanā. Katrā ziņā tā jauniešu sajūsma un entuziasms patiesībā ir tiekšanās pēc nezināmā, pēc izziņas, tas ir kas tāds, kas zinošajiem vienkārši nevar piemist, vismaz ne tajā, kas jau ir pieredzēts un izsmelts.
Diez vai ar miesas atjaunošanu būs gana, lai kāds atkal būtu jaunietis. Ja vien negrasieties nodzēst arī atmiņas, tādējādi būtībā mirstot, nekāds pirmais sekss vairs nebūs iespējams, tā kā viss jau ir darīts un zināms, tas šā vai tā būs tikai atkārtošanās, droši vien biežāka, bet tomēr. Vai atskārstot to, ka miesa spēlē mazu lomu tajā vecuma izjūtā, tie atjauninātie nepieredzēs vēl dziļāku depresiju, kā pirms tam, līdzīgi kā ir ar plastisko operāciju veicējiem, kas atskārst, ka fiziskās detaļas neko nelīdz personīgo problēmu risināšanā. Katrā ziņā tā jauniešu sajūsma un entuziasms patiesībā ir tiekšanās pēc nezināmā, pēc izziņas, tas ir kas tāds, kas zinošajiem vienkārši nevar piemist, vismaz ne tajā, kas jau ir pieredzēts un izsmelts.
escape
| 04.04.2018. - 13:32:01
Nav jēgas kaut ko gaidīt un slīkt bezcerībā. Ir droši, pārbaudīti līdzekļi, ar ko tūlīt un tagad katram iespējams ļoti ievērojami pagarināt savu dzīvi. Veselīgs dzīvesveids ir gandrīz bez maksas. Mums ir fantastiska pārtikas izvēle – dārzeņi un augļi visu cauru gadu, jūras produkti un viss salīdzinoši lēti. Uz katra stūra sporta zāles, es gan fizisko kultūru attīstu dabā vai mājās. Kad tomēr būs vēlme atjaunoties, būs taču prieks no mediķiem dzirdēt: "Jūs esat īsts malacis! Dzīvojāt veselīgi, kontrindikāciju nav, tiek prognozēts, ka atjaunošanās process noritēs ar vismazāko komplikāciju iespējamību un rehabilitācija noritēs daudz ātrāk."
Nav jēgas kaut ko gaidīt un slīkt bezcerībā. Ir droši, pārbaudīti līdzekļi, ar ko tūlīt un tagad katram iespējams ļoti ievērojami pagarināt savu dzīvi. Veselīgs dzīvesveids ir gandrīz bez maksas. Mums ir fantastiska pārtikas izvēle – dārzeņi un augļi visu cauru gadu, jūras produkti un viss salīdzinoši lēti. Uz katra stūra sporta zāles, es gan fizisko kultūru attīstu dabā vai mājās. Kad tomēr būs vēlme atjaunoties, būs taču prieks no mediķiem dzirdēt: "Jūs esat īsts malacis! Dzīvojāt veselīgi, kontrindikāciju nav, tiek prognozēts, ka atjaunošanās process noritēs ar vismazāko komplikāciju iespējamību un rehabilitācija noritēs daudz ātrāk."
lightrobber
| 04.04.2018. - 14:38:48
Nebūs. Vismaz ne tik drīz.
Papētīju to žurnālu, palasīju pāris rakstus. Zin, kas par lietu? Novecošanās kā jebkurš bioloģiskais process ir sarežģīts un ne līdz galam izprasts un katrs to deķīti velk uz savu pusi. Respektīvi, es pētu vienu lietu un stāstu, ka tā nu tad ir visu problēmu sakne, kāds cits pēta kaut ko citu un saka, ka viņa tēma ir visa alfa un omega. Patiesība ir pa vidu. Līdz ar to risinājumi nebūs tik drīz.
Nebūs. Vismaz ne tik drīz.
Papētīju to žurnālu, palasīju pāris rakstus. Zin, kas par lietu? Novecošanās kā jebkurš bioloģiskais process ir sarežģīts un ne līdz galam izprasts un katrs to deķīti velk uz savu pusi. Respektīvi, es pētu vienu lietu un stāstu, ka tā nu tad ir visu problēmu sakne, kāds cits pēta kaut ko citu un saka, ka viņa tēma ir visa alfa un omega. Patiesība ir pa vidu. Līdz ar to risinājumi nebūs tik drīz.
lightrobber
| 04.04.2018. - 14:54:20
Gandrīz. Bez tā ir arī epiģenētika, kas var mainīties atkarībā no vides faktoriem, un kā nesen uzzināju ir vēl arī iedzimtā epiģenētika. Gēnu ekspresiju regulē dažādi mehānismi, kuriem ar pašu gēnu var nebūt nekāda sakara.
Gandrīz. Bez tā ir arī epiģenētika, kas var mainīties atkarībā no vides faktoriem, un kā nesen uzzināju ir vēl arī iedzimtā epiģenētika. Gēnu ekspresiju regulē dažādi mehānismi, kuriem ar pašu gēnu var nebūt nekāda sakara.
naturalis
| 04.04.2018. - 14:58:07
lightrober, ja Tu varētu nopērt un perot nolasīt lekciju par iepriekšējajā postā minēto, no Tevis sanāktu interesanta Bargā Kundze.
lightrober, ja Tu varētu nopērt un perot nolasīt lekciju par iepriekšējajā postā minēto, no Tevis sanāktu interesanta Bargā Kundze.
lightrobber
| 04.04.2018. - 16:18:45
Diemžēl varu tikai vienu vai tikai otru, abus kopā galīgi nesanāks 🙄
Diemžēl varu tikai vienu vai tikai otru, abus kopā galīgi nesanāks 🙄
stelss
| 04.04.2018. - 20:41:12
Netiks pieļauta iespēja dzīvot mūžīgi un jaunam... Ja nu vienīgi - biezajiem. Jo tad būs jāizvēlās otra galējība- nekādu pēcnācēju.
Atjaunojot ķermeni līdz jaunieša līmenim, varēs turpināt savu jaunības neprātu, zinot to, kas sagaida vecumā. Pie kājas nevainības sajūtas, pie kājas, ka ir pieredze, dzīvot un priecāties par dzīvi jaunam, nevar salīdzināt ar atmiņu zēlēšanu vecumdienās. Es būtu par to, cilvēks piedzimst, izaug līdz 20 gadu vecumam un nenoveco līdz 100... A tad nu sorry, visam jaukajam reiz gals nāk!!!
Pieaugot pieredzei, cilvēks iekšēji nobriedīs, bet jebkurā mirklī atkal var atgriezties jaunības neprātā.
Mans uzskats, nekad nespēs atrast iespēju padarīt ķermeni nemirstīgu un tas tāpat novecos. Bet izgudrot procesorus, kas spēs aizstāt smadzenes un attīstīt thenoloģiju, ar ko pārrakstīt mūsu apziņas mākslīgajā intelektā, tas gan. Un tad gan nemirstība kā tāda pastāvēs. Jo ja kas notiks ar nesēju, kopija kaut kur tiks saglabāta un ierakstīta jaunā nesējā. Un tad ceļojumi kosmosā - sīkums, lai no garlaicības nesaietu sviestā, ieslēgt miega režīmu, kas varbūt pēc 1K atmostos...
Nu kakto taks...
Netiks pieļauta iespēja dzīvot mūžīgi un jaunam... Ja nu vienīgi - biezajiem. Jo tad būs jāizvēlās otra galējība- nekādu pēcnācēju.
Atjaunojot ķermeni līdz jaunieša līmenim, varēs turpināt savu jaunības neprātu, zinot to, kas sagaida vecumā. Pie kājas nevainības sajūtas, pie kājas, ka ir pieredze, dzīvot un priecāties par dzīvi jaunam, nevar salīdzināt ar atmiņu zēlēšanu vecumdienās. Es būtu par to, cilvēks piedzimst, izaug līdz 20 gadu vecumam un nenoveco līdz 100... A tad nu sorry, visam jaukajam reiz gals nāk!!!
Pieaugot pieredzei, cilvēks iekšēji nobriedīs, bet jebkurā mirklī atkal var atgriezties jaunības neprātā. Mans uzskats, nekad nespēs atrast iespēju padarīt ķermeni nemirstīgu un tas tāpat novecos. Bet izgudrot procesorus, kas spēs aizstāt smadzenes un attīstīt thenoloģiju, ar ko pārrakstīt mūsu apziņas mākslīgajā intelektā, tas gan. Un tad gan nemirstība kā tāda pastāvēs. Jo ja kas notiks ar nesēju, kopija kaut kur tiks saglabāta un ierakstīta jaunā nesējā. Un tad ceļojumi kosmosā - sīkums, lai no garlaicības nesaietu sviestā, ieslēgt miega režīmu, kas varbūt pēc 1K atmostos...
Nu kakto taks...
terry
| 05.04.2018. - 12:40:19
Japāņi tiek pieskaitīti pie ilgmūžīgi dzīvojošākās nācijas. Dzīves filozofija arī atšķiras no rietumu pasaules domāšanas.
Japāņi izmanto veselības uzlabošanai jūras valsts produkciju. No tiem iegūst kvalitatīvus un efektīvus uztura bagātinātājus.
Domāju, ka mūžīgā dzīve ir iespējama. Arī vajadzētu cilvēkam pašam lemt cik ilgi viņš vēlas šeit dzīvot.
... bet to var realizēt, ja dvēsele ir bez sārņiem.
Japāņi tiek pieskaitīti pie ilgmūžīgi dzīvojošākās nācijas. Dzīves filozofija arī atšķiras no rietumu pasaules domāšanas.
Japāņi izmanto veselības uzlabošanai jūras valsts produkciju. No tiem iegūst kvalitatīvus un efektīvus uztura bagātinātājus.
Domāju, ka mūžīgā dzīve ir iespējama. Arī vajadzētu cilvēkam pašam lemt cik ilgi viņš vēlas šeit dzīvot.
... bet to var realizēt, ja dvēsele ir bez sārņiem.
stelss
| 05.04.2018. - 18:53:41
Jā jā, it sevišķi tagad no jūras iegūt veselīgu paiku!!! Okeāni tā "piedirsti", ceru, ka moders nedusmos par šo vārdu, ka dzīvība tajos sāk zust...
Jā jā, it sevišķi tagad no jūras iegūt veselīgu paiku!!! Okeāni tā "piedirsti", ceru, ka moders nedusmos par šo vārdu, ka dzīvība tajos sāk zust...
terry
| 05.04.2018. - 23:36:26
... tikmēr kamēr vide būs piesārņota grūti iedomāties cilvēka ilgmūžību. Un tomēr japāņi, salīdzinoši, gadu ziņā ir ilgdzīvotāji. Daudzi uztura bagātinātāji tiek veidoti mākslīgā vidē.
... tikmēr kamēr vide būs piesārņota grūti iedomāties cilvēka ilgmūžību. Un tomēr japāņi, salīdzinoši, gadu ziņā ir ilgdzīvotāji. Daudzi uztura bagātinātāji tiek veidoti mākslīgā vidē.
lightrobber
| 06.04.2018. - 07:23:40
Nav pierādīts, ka tie uztura bagātinātāji tiešām darbotos. Turklāt japāņiem mums ir daudz citu atšķirību, ne tikai uzturs. Arī ģenētiski esam atšķirīgi un tas saistīds gan ar atšķirīgiem vides apstākļiem, gan uzturu, gan dzīvesveidu kā tādu. Un latvietim, kurš cik paaudzēs pārticis no kartupeļiem, gaļas un maizes, nav prātīgi pāriet uz japāņu jūras produktu diētu, jo organisms tam nav piemērots. Vislabākais, kas ir - ir mūsu reģionā iegūstamā pārtika, pārējais pa retam.
Nav pierādīts, ka tie uztura bagātinātāji tiešām darbotos. Turklāt japāņiem mums ir daudz citu atšķirību, ne tikai uzturs. Arī ģenētiski esam atšķirīgi un tas saistīds gan ar atšķirīgiem vides apstākļiem, gan uzturu, gan dzīvesveidu kā tādu. Un latvietim, kurš cik paaudzēs pārticis no kartupeļiem, gaļas un maizes, nav prātīgi pāriet uz japāņu jūras produktu diētu, jo organisms tam nav piemērots. Vislabākais, kas ir - ir mūsu reģionā iegūstamā pārtika, pārējais pa retam.
kaadskautkur
| 07.04.2018. - 02:34:57
Jāattīsta jauna nozare - bioloģiskā programmēšana. Kad gēnus varēs programmēt tāpat, kā datorus. Protams, tas gan var nodarīt ne mazāk ļaunuma kā labuma, bet nu... Kad kvantu datorus tā nopietni sāks izmantot dažādu ģenētisko problēmu risināšanai un vēl piekombinēs AI, kas kopā spēs lielā ātrumā un efektīvi izveidot pilnu ģenētisko karti un vēl arī paņēmienus tās izmainīšanai, tad tik sāksies "jautrība" Bet varbūt labāk nevajag?
Ar kopēšanu sanāk pašvaka nemirstība - kopijas varbūt nemirs, taču oriģinālie "es" gan... tā tāda vecā filozofiskā problēma - cik daudz cilvēka orgānu (ieskaitot smadzenes) drīkst aizstāt, lai cilvēka "es" saglabātu pilnu, nepārtrauktu sevis apzināšanās plūsmu (vai kā to pareizi definēt - man pietrūkst vārdu krājuma, bet nu ideja skaidra - lai es vēl arvien būtu tas pats es, nevis mans klons)?
Jāattīsta jauna nozare - bioloģiskā programmēšana. Kad gēnus varēs programmēt tāpat, kā datorus. Protams, tas gan var nodarīt ne mazāk ļaunuma kā labuma, bet nu... Kad kvantu datorus tā nopietni sāks izmantot dažādu ģenētisko problēmu risināšanai un vēl piekombinēs AI, kas kopā spēs lielā ātrumā un efektīvi izveidot pilnu ģenētisko karti un vēl arī paņēmienus tās izmainīšanai, tad tik sāksies "jautrība"
Bet varbūt labāk nevajag? Ar kopēšanu sanāk pašvaka nemirstība - kopijas varbūt nemirs, taču oriģinālie "es" gan... tā tāda vecā filozofiskā problēma - cik daudz cilvēka orgānu (ieskaitot smadzenes) drīkst aizstāt, lai cilvēka "es" saglabātu pilnu, nepārtrauktu sevis apzināšanās plūsmu (vai kā to pareizi definēt - man pietrūkst vārdu krājuma, bet nu ideja skaidra - lai es vēl arvien būtu tas pats es, nevis mans klons)?
stelss
| 07.04.2018. - 18:57:25
Kaadskautkur... Kamēr smadzenes paliks saimnieka, viņa Es paliks nemainīgs. Nu ja tās salaidīs uz īso, visam kajuks. Bet ja cilvēka apziņu varētu ierakstīt tik pat ātrā procesorā, vai vēl labākā, viņa Es ari tiktu pārrakstīts. Mūsu prāts, apziņa, dvēsele, refleksi, instinkti - viss darbojas uz elektroniskajiem impulsiem smadzeņu procesorā...
Kaadskautkur... Kamēr smadzenes paliks saimnieka, viņa Es paliks nemainīgs. Nu ja tās salaidīs uz īso, visam kajuks. Bet ja cilvēka apziņu varētu ierakstīt tik pat ātrā procesorā, vai vēl labākā, viņa Es ari tiktu pārrakstīts. Mūsu prāts, apziņa, dvēsele, refleksi, instinkti - viss darbojas uz elektroniskajiem impulsiem smadzeņu procesorā...
janisl202
| 08.04.2018. - 23:57:56
Ja runā par to, cik daudz var nomainīt, lai skaitītos vairs pats - patiesībā cilvēkam dzīves laikā arī dabīgi nomainās praktiski visas šūnas, tas cilvēks kas piedzima ir pilnīgi cits kā tas, kurš nomira... ja neesat pamanījuši - bērnības atmiņu praktiski nav un spēja saprast tā laika motivāciju arī nav, kas arī ir tas, kas mūžīgās dzīves gadījumā notiks ar jūsu pašreizējo identitāti - neko nepamanīsiet, bet nomainoties smadzeņu saitēm, jūs būsiet atkal cita personība, kurai piemitīs aptuvena nojausma par to, kas bija agrāk. Faktiski nemirstības ziņā tā ir galvenā problēma - kā panākt, lai atmiņa nenofiksējas tā, ka atceras vien pāris minūtes (100% smadzeņu atjaunošanās reālajā laikā), bet tajā pašā laikā, lai spētu atcerēties to, kas bija pirms pieciem gadiem (100% smadzeņu atjaunošanās dabīgā ātrumā). Savukārt, ja smadzeņu atjaunošanās nav 100%, tad jebkurā gadījumā tā ir virzīšanās uz nāvi. Protams, ja smadzenes aizstātu ar superdatoru, tad varētu arī turēt rezerves kopijas un bojātās daļas mainot datus atjaunot, tādējādi nodrošināt mūžīgu dzīvi ar evolucionējošu saprātu, bet arī šajā gadījumā būs problēmas - datu masīviem augot tie var kļūt reālajā laikā nepieejami un personība var kļūt par ilgi domājošu vai arī faktiski nespējīgu piekļūt visām atmiņām (Atkarībā no tā vai pieprasījumiem būs noilgumi, vai arī tiks riskēts ar sistēmas stabilitāti tādus neieviešot).
Protams, vēl ir iespēja atjaunot tikai pārējo ķermeni, ignorējot smadzenes, tādējādi mūža ilgums būs lielāks un vecuma problēmu mazāk, bet nāve tomēr beigās iestāsies.
Ja runā par to, cik daudz var nomainīt, lai skaitītos vairs pats - patiesībā cilvēkam dzīves laikā arī dabīgi nomainās praktiski visas šūnas, tas cilvēks kas piedzima ir pilnīgi cits kā tas, kurš nomira... ja neesat pamanījuši - bērnības atmiņu praktiski nav un spēja saprast tā laika motivāciju arī nav, kas arī ir tas, kas mūžīgās dzīves gadījumā notiks ar jūsu pašreizējo identitāti - neko nepamanīsiet, bet nomainoties smadzeņu saitēm, jūs būsiet atkal cita personība, kurai piemitīs aptuvena nojausma par to, kas bija agrāk. Faktiski nemirstības ziņā tā ir galvenā problēma - kā panākt, lai atmiņa nenofiksējas tā, ka atceras vien pāris minūtes (100% smadzeņu atjaunošanās reālajā laikā), bet tajā pašā laikā, lai spētu atcerēties to, kas bija pirms pieciem gadiem (100% smadzeņu atjaunošanās dabīgā ātrumā). Savukārt, ja smadzeņu atjaunošanās nav 100%, tad jebkurā gadījumā tā ir virzīšanās uz nāvi. Protams, ja smadzenes aizstātu ar superdatoru, tad varētu arī turēt rezerves kopijas un bojātās daļas mainot datus atjaunot, tādējādi nodrošināt mūžīgu dzīvi ar evolucionējošu saprātu, bet arī šajā gadījumā būs problēmas - datu masīviem augot tie var kļūt reālajā laikā nepieejami un personība var kļūt par ilgi domājošu vai arī faktiski nespējīgu piekļūt visām atmiņām (Atkarībā no tā vai pieprasījumiem būs noilgumi, vai arī tiks riskēts ar sistēmas stabilitāti tādus neieviešot).
Protams, vēl ir iespēja atjaunot tikai pārējo ķermeni, ignorējot smadzenes, tādējādi mūža ilgums būs lielāks un vecuma problēmu mazāk, bet nāve tomēr beigās iestāsies.
stelss
| 10.04.2018. - 19:05:45
Ja smadzenēm būs programma, kas vecākos failus metīs ārā, nu kaut vai kaut kādās failu glabātuvēs, personība nemirs, tikai ar laiku mainīsies. Cik bieži kāds vēlas atcerēties kas bijis 50 gadi apakaļ??? Un tikai ja nepieciešams, tad ievadot meklēšanā to ko vēlas atrast, vai domās, ka varētu būt tada info, tad ar meklētu uzglabātajos failos. Meklēšana notiktu daudz ātrāk, nekā mēs tagad meģinātu atcerēties, ko darījām vakar...
Ja smadzenēm būs programma, kas vecākos failus metīs ārā, nu kaut vai kaut kādās failu glabātuvēs, personība nemirs, tikai ar laiku mainīsies. Cik bieži kāds vēlas atcerēties kas bijis 50 gadi apakaļ??? Un tikai ja nepieciešams, tad ievadot meklēšanā to ko vēlas atrast, vai domās, ka varētu būt tada info, tad ar meklētu uzglabātajos failos. Meklēšana notiktu daudz ātrāk, nekā mēs tagad meģinātu atcerēties, ko darījām vakar...
kaadskautkur
| 14.04.2018. - 19:32:26
Elons Masks jau sāk strādāt pie neirāliem interfeisiem un ir dzirdēts par eksperimentiem ar elektronisko atmiņu Alcheimera pacientiem. Tā ka varbūt nākotnē pat novecojošas smadzenes varēs pamazām aizstāt ar "apgreidu"
Personība, atmiņas, zināšanas - to visu vēl kaut kā var izsekot līdz elektriskiem signāliem un ierakstīt jaunā "datu nesējā", taču "es" ir kaut kas cits. Piemēram, ja mani sāk pārnest uz jaunām smadzenēm, bet vecās vēl turpina darboties, tad kurā brīdī drīkst ar drošu sirdi atslēgt vecās smadzenes un ieslēgt jaunās, lai "nevienu nenogalinātu"? Jo tajā pārejas posmā būs divas vienādas personības un abas teiks "es esmu īstais, tas otrs ir klons" un abām būs vienādas atmiņas (ja pārnešana izdosies). Taču tādā gadījumā sanāk, ka "es" nav tikai elektriskie signāli, bet kaut kas vairāk, vai nu piemītošs pašam datu nesējam (smadzenēm) vai mītošs kaut kur "ārpus" (iebraucam metafizikā).
Vienā fantastikas romānā šo problēmu risināja tā, ka uzskatīja, ka procesam jābūt pakāpeniskam - pamazām aizstāj smadzeņu apgabalus ar jauniem, un "es" tos integrē sevī bez pārtraukuma un neradot klonu. No vienas puses loģiski, bet no otras - ja ņem tīri materiālā veidā, tad kāda atšķirība, vai kopiju veido uzreiz un pēc tam iznīcina oriģinālu, vai arī kopiju izveido pakāpeniski integrējot oriģinālā. Eh, ja par to pārāk daudz domā, tad sāk kūpēt galva
Elons Masks jau sāk strādāt pie neirāliem interfeisiem un ir dzirdēts par eksperimentiem ar elektronisko atmiņu Alcheimera pacientiem. Tā ka varbūt nākotnē pat novecojošas smadzenes varēs pamazām aizstāt ar "apgreidu"
Personība, atmiņas, zināšanas - to visu vēl kaut kā var izsekot līdz elektriskiem signāliem un ierakstīt jaunā "datu nesējā", taču "es" ir kaut kas cits. Piemēram, ja mani sāk pārnest uz jaunām smadzenēm, bet vecās vēl turpina darboties, tad kurā brīdī drīkst ar drošu sirdi atslēgt vecās smadzenes un ieslēgt jaunās, lai "nevienu nenogalinātu"? Jo tajā pārejas posmā būs divas vienādas personības un abas teiks "es esmu īstais, tas otrs ir klons" un abām būs vienādas atmiņas (ja pārnešana izdosies). Taču tādā gadījumā sanāk, ka "es" nav tikai elektriskie signāli, bet kaut kas vairāk, vai nu piemītošs pašam datu nesējam (smadzenēm) vai mītošs kaut kur "ārpus" (iebraucam metafizikā).
Vienā fantastikas romānā šo problēmu risināja tā, ka uzskatīja, ka procesam jābūt pakāpeniskam - pamazām aizstāj smadzeņu apgabalus ar jauniem, un "es" tos integrē sevī bez pārtraukuma un neradot klonu. No vienas puses loģiski, bet no otras - ja ņem tīri materiālā veidā, tad kāda atšķirība, vai kopiju veido uzreiz un pēc tam iznīcina oriģinālu, vai arī kopiju izveido pakāpeniski integrējot oriģinālā. Eh, ja par to pārāk daudz domā, tad sāk kūpēt galva
12
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.