Kam klausīt?
karlsons | 24.04.2014. - 19:04:48 | Diskusija lasīta 4245 reizes
Sveiki visiem!
Diskusijas jautājums ir vienkāršs un parasts. Kam Jūs klausāt, uzticaties kādos izšķirošos brīžos: sirdij (jūtām) vai prātam?
Paldies un Lai Jums veicas!
Atbildes (34)
12
brenna
| 24.04.2014. - 20:23:47
es ļoti vēlos sekot prātam, jo tas visu saprot, bet nespēju, jo sirds prasa savu. diemžēl es nemāku aizvērt sliktu grāmatu, pārtraukt skatīties sliktu filmu vai aiziet no cilvēka, kas man nesis tikai sāpes
visādā ziņā vajag sekot prātam, bet diemžēl es to nespėju.
es ļoti vēlos sekot prātam, jo tas visu saprot, bet nespēju, jo sirds prasa savu. diemžēl es nemāku aizvērt sliktu grāmatu, pārtraukt skatīties sliktu filmu vai aiziet no cilvēka, kas man nesis tikai sāpes
visādā ziņā vajag sekot prātam, bet diemžēl es to nespėju.
karlsons
| 24.04.2014. - 20:37:31
Kur ir loģika šai dzīvē - kāpēc cilvēki nespēj aiziet, atteikties no tā, kas sāp????
diemžēl es nemāku aizvērt sliktu grāmatu, pārtraukt skatīties sliktu filmu vai aiziet no cilvēka, kas man nesis tikai sāpes
Kur ir loģika šai dzīvē - kāpēc cilvēki nespēj aiziet, atteikties no tā, kas sāp????
druumais
| 24.04.2014. - 21:01:57
Šodien tas sāp, bet vakar tā bija pati labākā pasaules sajūta... Nevienam negribas atdot to, kas bijis labs un gribēts.Kaut kā tā...
Kur ir loģika šai dzīvē - kāpēc cilvēki nespēj aiziet, atteikties no tā, kas sāp????
Šodien tas sāp, bet vakar tā bija pati labākā pasaules sajūta... Nevienam negribas atdot to, kas bijis labs un gribēts.Kaut kā tā...
karlsons
| 24.04.2014. - 22:10:50
Incanti, un aiziet no tā, kas joprojām ir labs un gribēts - sanāk vieglāk, bez sāpēm???
Incanti, un aiziet no tā, kas joprojām ir labs un gribēts - sanāk vieglāk, bez sāpēm???
rune
| 24.04.2014. - 23:11:29
Sirdsbalss lielākoties ir stiprāka un es tur pat neņemos dikti spriest, ja arī prāts ir runājis, tad sirdsbalss to ir apslāpējusi, kad nu ļoti iet pie sirds kāds konkrēts cilvēks, tad ir ļoti sāpīgi(ar uzsvaru uz ļoti)aiziet, tad, kad negribētos šķirties nekad.Sāp līdz kaulam un elpu sit ciet pamostoties un ejot gulēt, līdz vienu dienu, tas ir tā izsāpējis, kad var elpot dziļi-atkal.
Stars-Undertow
Sirdsbalss lielākoties ir stiprāka un es tur pat neņemos dikti spriest, ja arī prāts ir runājis, tad sirdsbalss to ir apslāpējusi, kad nu ļoti iet pie sirds kāds konkrēts cilvēks, tad ir ļoti sāpīgi(ar uzsvaru uz ļoti)aiziet, tad, kad negribētos šķirties nekad.Sāp līdz kaulam un elpu sit ciet pamostoties un ejot gulēt, līdz vienu dienu, tas ir tā izsāpējis, kad var elpot dziļi-atkal.
Stars-Undertow
karlsons
| 24.04.2014. - 23:21:02
Sanāk tā: sirdij klausīt ir sāpīgi, prātam - prātīgi...
Johaidī, vajag reiz to sirdi izvilkt laukā kā sāpošu orgānu!!!!
Sanāk tā: sirdij klausīt ir sāpīgi, prātam - prātīgi...
Johaidī, vajag reiz to sirdi izvilkt laukā kā sāpošu orgānu!!!!
rentgenaparaats
| 24.04.2014. - 23:25:40
Klausiit sirdi un maaceet pienjemt arii neveiksmi. Grutibas jaiztur, sirdi raut nevajag, saapees dubultaa, var palikt auksti un nejauki.
Klausiit sirdi un maaceet pienjemt arii neveiksmi. Grutibas jaiztur, sirdi raut nevajag, saapees dubultaa, var palikt auksti un nejauki.
rune
| 24.04.2014. - 23:30:43
Ar prātu, jau saprot tur kur pielikts punkts, tur nav komats(bet ar sirdi vienmēr ir tas varbūt, varbūt var reanimēt attiecības, varbūt viss var būt kā bijis, varbūt visu var vērst par labu)un tad tajos varbūt izdegt pavisam-nodzist kā svecei, kura ilgi degdama-nodziest tik un tā.
Ar prātu, jau saprot tur kur pielikts punkts, tur nav komats(bet ar sirdi vienmēr ir tas varbūt, varbūt var reanimēt attiecības, varbūt viss var būt kā bijis, varbūt visu var vērst par labu)un tad tajos varbūt izdegt pavisam-nodzist kā svecei, kura ilgi degdama-nodziest tik un tā.
katnis
| 24.04.2014. - 23:32:17
Īstenībā man rodas jautājums-a kādos tieši brīžos?
Ja uz manām rokām ir cilvēka dzīvība, tad protams vados pēc loģikas.
Ja tie ir kādi ikdienas nieki, piemēram-iet uz klubiem vai nē... vados pēc intuīcijas, mašīnu daudzuma uz ielām no rīta un klientu daudzuma darbā.
A ja runa ir par mīļoto cilvēku, tad vados pēc jūtām.
Ikdienā es vienkārši dzīvoju savu realitāti.Nekas nav no rozā mākoņiem un oranžiem ponijiem.
Īstenībā man rodas jautājums-a kādos tieši brīžos?
Ja uz manām rokām ir cilvēka dzīvība, tad protams vados pēc loģikas.
Ja tie ir kādi ikdienas nieki, piemēram-iet uz klubiem vai nē... vados pēc intuīcijas, mašīnu daudzuma uz ielām no rīta un klientu daudzuma darbā.
A ja runa ir par mīļoto cilvēku, tad vados pēc jūtām.
Ikdienā es vienkārši dzīvoju savu realitāti.Nekas nav no rozā mākoņiem un oranžiem ponijiem.
rune
| 24.04.2014. - 23:33:11
Tas kas nenogalina, tas izsmeļ gan(vai padara stiprāku nezinu), bet kaut kādas slūžas tiek aizvērtas pat varētu teikt, ka pavisam.Pēc tādām vētrām, Tu vairs neatgriezies tāds pats kā ienāci.
Tas kas nenogalina, tas izsmeļ gan(vai padara stiprāku nezinu), bet kaut kādas slūžas tiek aizvērtas pat varētu teikt, ka pavisam.Pēc tādām vētrām, Tu vairs neatgriezies tāds pats kā ienāci.
karlsons
| 24.04.2014. - 23:35:43
Pag pag. Biškiņ jāievieš skaidrība. Jautājums bij, kam uzticēties kādā nozīmīgā brīdī, ar to domāts, piemēram, gaidīt, ja sirds to saka, jo ir jūtas, bet prāts saka, ka nesagaidīsi un aizmirsti! Vai arī kā Blaumaņa "Edgars un Kristīne" - kad Kristīne ir izvēles priekšā: vai nu palikt ar pasaules staigātāju, jo ir jūtas, un tad mocīties, vai palikt ar Akmentiņu, jo tas it kā būtum prātīgi, taču bez dziļām jūtām!
Pag pag. Biškiņ jāievieš skaidrība. Jautājums bij, kam uzticēties kādā nozīmīgā brīdī, ar to domāts, piemēram, gaidīt, ja sirds to saka, jo ir jūtas, bet prāts saka, ka nesagaidīsi un aizmirsti! Vai arī kā Blaumaņa "Edgars un Kristīne" - kad Kristīne ir izvēles priekšā: vai nu palikt ar pasaules staigātāju, jo ir jūtas, un tad mocīties, vai palikt ar Akmentiņu, jo tas it kā būtum prātīgi, taču bez dziļām jūtām!
rune
| 24.04.2014. - 23:39:34
Es vienmēr esmu vadījusies pēc tā ko man saka sirds un, ja arī prāts saka, pagaidi(es to nedzirdu)līdz ar to es tā neizsveru un tādā veidā nedomāju.
Un tāpat vien kopā būt nevaru(neesmu tāda tipa cilvēks).
Es vienmēr esmu vadījusies pēc tā ko man saka sirds un, ja arī prāts saka, pagaidi(es to nedzirdu)līdz ar to es tā neizsveru un tādā veidā nedomāju.
Un tāpat vien kopā būt nevaru(neesmu tāda tipa cilvēks).
karlsons
| 24.04.2014. - 23:41:44
apskaužama pozīcija!!!)))
Un tāpat vien kopā būt nevaru(neesmu tāda tipa cilvēks).
apskaužama pozīcija!!!)))
katnis
| 24.04.2014. - 23:41:57
Es teiktu tā-nepalikt ne ar vienu.
Jo abējādi ir sāpe.
Salda mīla kam rūgtas odziņas pa vidu vai ikdienišķais kartupelis ar mērci.Abi divi nav diez ko labo.Viens apnīk, otram skābās ogas padara mēli jēlu.
Labāk paliec viens... izsāpi un tad to savu mīlestību iegùldi kur citur.
Un tad kad būsi pavisam mierīgs un savā eiforijā, tad jau tas cilvēks pats par sevi uzradīsies.
Nu tā vismaz es domāju.
Es teiktu tā-nepalikt ne ar vienu.
Jo abējādi ir sāpe.
Salda mīla kam rūgtas odziņas pa vidu vai ikdienišķais kartupelis ar mērci.Abi divi nav diez ko labo.Viens apnīk, otram skābās ogas padara mēli jēlu.
Labāk paliec viens... izsāpi un tad to savu mīlestību iegùldi kur citur.
Un tad kad būsi pavisam mierīgs un savā eiforijā, tad jau tas cilvēks pats par sevi uzradīsies.
Nu tā vismaz es domāju.
12
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.