Deja Vu... un tev? :)

dust-ancis | 01.07.2008. - 20:21:35 | Diskusija lasīta 4232 reizes

Deja vu (deža-vū; franču valodā deža-vī) ir sajūta, ka notiekošais jau pieredzēts. Šī sajūta parasti ir mistiska un dīvaina.

"Iepriekšpiedzīvoto" cilvēki mēdz sajut sapņos, tomēr dažos gadījumos šādas sajūtas rodas arī nomodā (neiedziļināsimies jautājumā par to, kurā brīdī mēs sapņojuma un kurā dzīvojam reālo pasauli :) ).

Cik saprotu, tad lielākā daļa zinātnieku šo fenomenu saista nevis ar kādu "paredzēšanu" vai "ārpusķermeņa ceļojumiem", bet gan ar kādu neparastu, nepareizu atmiņas uzvedību.

..man ši sajūta ir bijusi vairākkārt... sajūtas tiešām ir diezgan dīvainas.. :)

rendija | 01.07.2008. - 20:30:31

zinātnieki uzskata, ka tā ir vnk prāta spēja esošo informāciju noreducēt līdz acīmredzamam rezultātam. Es tomēr nevaru tam viennozīmīgi piekrist. Deja Vu arī mani piemeklē ik pa laikam. Un, jā, ir tā ērmīgi. Lai gan- sen jau pierasts.

charry | 01.07.2008. - 20:45:38

Manuprāt, cilvēka prāta spējas vēl nav pilnībā izpētītas. Tas varbūt no citas tēmas, bet atcerieties cilvēka sapņus un to izskaidrojumus - arī to nespēj definēt. Ja cilvēks analizē savas izjūtas, gan jau katram ir bijušas līdzīgas jūsu aprakstītajām.

mistiq | 01.07.2008. - 20:50:16

Diemžēl viens no zinātnieku novērojumiem liek deja vu sindromu skaidrot ar smadzeņu un psihes anomālo funkcionēšanu, respektīvi, šādu sajūtu visai bieži piedzīvo šizofrēnijs slimnieki... un "vīziju" biežums ir tieši proporcionāls slimības progresēšanai.
Nekādā gadījumā ar šī fakta pieminēšanu es negribēju pateikt, ka cilvēki, kas to piedzīvo, sirgst ar garīgiem traucējumiem - pašam šī sajūta rodas bieži (šķiet ka pārāk bieži... )... vnk vēlējos akcentēt to, ka viedokļi par šo fenomēnu ir diametrāli pretēji - no reinkarnācijas piekritējiem un iepriekšējās dzīves pieredzes... līdz pliekanajām disfunkcijām mūsu pelēkajā vielā...

Interesants fakts - viena lieta ir šo efektu piedzīvot. Cita lieta - ar laiku iemācīties to arī izmantot... man tas dzīvē pagaidām bij gadījies tikai vienreiz, bet atmiņas svaigas vēl šobrīd - sēdēju skolā pie galda un lēni slīgu transā (jeb vnk - migu ciet :D) no učenes monotonām runām... kad vienā brīdī apjēdzu - šitas jau ir bijis (protams tak - 1000 un 1 reizi šai klasē jau sēdēts)... viss kopā - viņas teksts, manas sajūtas utt... un tad, tanī brīdi, prātā iešāvās doma: "ja tas jau ir bijis, tad mēģini atcerēties, kas notiks tālāk" un roka absolūti automātiski pastiepās uz pretējo galda pusi, kuru manis nepamanītā ripojošā pildspalva būtu sasniegusi pēc 1 ms. Apziņa, ka pildspalva manā atmiņā "nokrita uz zemes" un šoreiz man zemapziņas līmenī sanāca šo notikumu iznākumu mainīt, mani piemeklēja tikai pēc pāris minūtēm. Sajūta ir fantastiska. Bija arī citi līdzīgi gadījumi, kurus gan tik skaidri nu vairs neatceros.

Ok, toreiz tā bija tikai pildspalva. Bet iespējams, ja šo 6-to maņu uztrennēt, sanāks ieskatīties arvien tālāk nākotnē un darīt to arvien biežāk...

rendija | 01.07.2008. - 21:01:16

nja, man ar gadījies izmantot šo efektu "kartes vietā". Piemēram, lai svešā pilsētā atrastu kādu māju, nezinot adresi vai uzietu īsto kabinetu ofisu pārpilnā cletnē.

Viens gan, var mainīt savu uzvedību, bet iesaistītie personāži vienalga iekļaujas deja vu pirmatnējā scenarijā. Ar maksimāli minimālām izmaiņām, pat ja liec fiziskus šķēršļus notikumu it kā paredzamajai gaitai.

Vēl amizantāks ir deja vu par deja vu. Čistā šiza :)

mistiq | 01.07.2008. - 21:04:59

vo tā gan ir klīniska aina, labāk no šādas "Aizspogulijas" sargāties...

Bet par to, ka apkārtne nemainās - 100% piekrītu. Citreiz pat baisi paliek, kad tev nāk "apskaidrība" un šķiet ka uz vienu mikrosekundi esi nonācis dieva vietā, zinot kas un kā notiks ar spēju to konrolēt, bet apkārtējie turpina kustēties savās sliedēs kā tādi zombiji... Atceros vienreiz pa TV kaukad vēlu vakarā uzskrēju virsū kādai mistiskai filmai, kur puika varēja redzēt itkā "ceļus" jeb tuneļus, pa kādiem cilvēks virzās, tb, itkā mums visiem jau iepriekš tie maršruti visi kaut kur no augšas nodiktēti... bāc, žēl ka neiznu kā saucās tā filma, labprāt vēlrezi apskatītos...

shelby | 01.07.2008. - 21:12:05

Bet kura smadzenes darbojas perfekti??? nu nekas uz šodienu vēl nav izdomāts, kam nebūtu trūkums! dzīvnieku smadzenes ir unikālas un neviens īsti nesaprot, kā ķīmisko reakciju un ar elektroimpulsu palīdzību dzīva radība spēj būt saprātīga, patstāvīga, ar paškontroli un nav nepieciešama vadāmība :D

mistiq | 01.07.2008. - 21:21:44

heh, shelby, redz, patiesībā tieši uz to KĀ mēs spējam būt saprātīgi, paststāvīgi un ar pašvadāmi zinātnei atbildes jau ir daudz maz skaidras. Ar to nodrabojas biokibernētikas nozare kuru nedaudz aizķer arī mans specializācijas lauciņš. Cita lieta - zinātneikiem nav ne jausmas KĀPĒC :D Respektīvi - mēs atradām KĀ cilvēka prāts dabrojas, atradām mehānismus, skrūves, zobratus un pat kontroltorni... bet KAS spaida pogas, kustina sviras un operē visu šo sarežģīto mehānismu, raida impulsus, sekretē neirotransmiterus un analizē ifnormāciju - tas šķiet ir jau ārpus mūsu kompetences un spējām...

rendija | 01.07.2008. - 21:22:48

diemžēl, tā "aizspogulija" atrādīja patiesību. Klasiski jau deja vu projecējas uz nākošajām pāris sekundēm, bet nu, pastāv variācijas, acīmredzami.

freshet | 01.07.2008. - 21:37:34

rendijas komentaari ir iisti briljanti par visu sito sizo lietu,kuru pats,liidziigi ka mistiq,pirmoreiz piedziivoju skolaa,mani tas tik loti paarsteidza,ka biju uz pakalas,pardon! zinaatniekiemne nevaru ne piekrist,ne oponeet,kas ir tas kas rada deja vu,vien tocna varu teikt,ka taa ir piedziivota! un kur tad veel viss lielais blaakis ar nojautaam,kuras piepildiijusaas mats mataa,bet taa laikam ir jau cita teema!

marian | 01.07.2008. - 21:39:29

man sen nav bijis. labikatā!:D nepatīk tā sajūta baigi:( tā kā lunātiķis sajūties uz brīdi.

bet par sestām maņām ticu. cilvēks var izkopt!

ihtiandris | 01.07.2008. - 21:53:10

es essmu dzirdējsi versiju par deža-vū, ka tā esot ceļošana pa paralēlo pasauli un atgriešanos atpakaļ savā laikā. tev liekas ka tas jau ir bijis un to tu esi jau iepriekš piedzīvojis

swanheart | 01.07.2008. - 22:55:19

arī... sajūta reizēm nemaz nav laba... neatceros vai atceros, vai deja vu - šķiet, ka kkas prātā nav īsti kontrolējams :/
Kad man tas tikko parādījās, i-netā salasījos (uz lielu ticamību neceru... sen lasīju, saite uz avotu nav saglabājusies... ), ka visbiežāk deja vu piemeklējot vīriešus 25-30 g.v. un nereti esot šizofrēnijas priekšvēstnesis... neesmu vīrietis, bet tik un tā katrreiz sabīstos :((

sidharta | 01.07.2008. - 23:06:26

Deja vy parasti rodas paroksismāli ( lēkmjveidīgi) un tas novērots pie epileptiķiem.. tā , ka esat uzmanīgi, daloties savos simptomos - kāds vēl var uzlikt diagnozi...

rendija | 01.07.2008. - 23:14:04

no psiholoģijas skatpunkta visi cilvji dalās potenciāli šiziķos un potenciāli paranojiķos.Tā ka mierīgi- ar pīpi uz jumta. Visi tur būsim :D...

sidharta | 01.07.2008. - 23:20:18

nē, no psiholoģiskā viedokļa visi dalās neirotiķos un psihotiķos un tad vēl ir marginālijas - oligofrēni un demences

sidharta | 01.07.2008. - 23:26:30

..un tad vēl visi dalās muļķajos un gudrajos - muļķis kaut kādas zināšanas apgrābsta avīžrakstos un bulketītēs un tad domā visu par visu zina...

rendija | 01.07.2008. - 23:27:54

m-m-m, skaisti definēts... Kā no grāmatas. Es jau pa prastam.

sidharta | 01.07.2008. - 23:40:27

jā, vajag lasīt grāmatas... ( prastums nav nekāda rota)

sanderiic | 01.07.2008. - 23:59:25

Pāris gadus atpakaļ kaut kur lasīju, ka ta vienkārši ir neliela smadzeņu kļūda, kad tā brīža saņemtā informācija divas reizes iziet cauri hipofīzei, tā rezultātā informācija it kā dublējas un ir sajūta, ka tā jau kādreiz ir bijis.

Tāpēc varu teikt, ka tās ir vienas no muļķībam, kurām cilvēki grib ticēt, jo, ja viss ir izskaidrojams, kļūst garlaicīgi dzīvot.

Cilvēkiem ir tieksme ticēt kaut kam augstākam un ar reāliem dabas likumiem neizskaidrojamam... tāpāt kā dievam, spokiem un citplanētiešiem.

Ja jau Jums palīdz dzīvot ticēt kaut kam tādam, tad tas ir tikai apsveicami... tikai žēl, ka patiesībā uz šīs zemes nav neka neizskaidrojama.

Droši varat mani tagad nomētāt ar puvušiem tomātiem, bet tāds nu ir mans subjektīvais viedoklis.

janisl202 | 02.07.2008. - 00:14:15

Šizofrēnijas lēkmēm nav nekā kopīga ar reālo pasauli, bet piedzīvot ko jau iepriekš redzētu gan ir spocīgi, pašam agrāk laiku pa laikam sanāca tādas situācijas, piemēram, kad gribēju satikt kādu draugu, izgāju no mājas un zināju, ka viņu sastapšu aiz stūra un sastapu arī - tāda jauka, "nejauša" sastapšanās pēc ilgas neredzēšanās, dažkārt pat mani māc šaubas vai vispār šai pasaulē ir kas tāds, kas nav iepriekš izkalkulēts. Protams, ka to nākotnes uztveri var trenēt, bet vienmēr ir bijis bail no tās, ja nu izrādītos, ka viss ir kā filmā iepriekš jau sarakstīts, bez jebkādām iespējām ko mainīt, ja nu pat nākotnes redzējums būtu paredzēts ar visiem centieniem to lietot. Redzēt visas nāves pirms tās pienākt un nespēt iejaukties, tas būtu tas pats, kas visus sev dārgos cilvēkus divreiz apbedīt. Daži domā, ka gaišredzības ir talanti, bet ja nu tās ir lāsti? Ja nu tās papildus zināšanas rada vairāk problēmu kā risinājumu.